Starspace

• SpaceX Dragon kosmiskās ainiņas
  Starspace.lv
  2012. gada 22. maija rītā veiksmīgi startējušais kosmosa kuģis Dragon riņķo orbītā ap Zemi, gatavojoties pietuvoties Starptautiskajai kosmiskajai stacijai. Kamēr mēs visi mirstam no garlaicības, gaidīdami brīdi, kad beidzot notiks saslēgšanās, SpaceX piedāvā aplūkot dažas interesantas fotogrāfijas.

• E-ELT būvniecība pavirzījusies solīti uz priekšu
  Starspace.lv
  Eiropas Dienvidu observatorija (ESO) ir spērusi soli tuvāk Eiropas Ekstrēmi lielā teleskopa (E-ELT)radīšanai, uzticot ceturtā adaptīvā spoguļa (M4) sākotnējā dizaina izstrādi konsorcijam AdOptica, kurā ietilpst divas Itālijas kompānijas - ADS International un Microgate.

• Cassini nofotografē olu Saturna sistēmā
  Starspace.lv
  NASA kosmiskais aparāts Cassini nesen veica tuvāko lidojumu garām nelielajam Saturna pavadonim Metonei, izmainot trajektoriju, lai nokļūtu tuvāk citam pavadonim - Titānam. Tādejādi Cassini orbīta būs ieslīpa attiecībā pret planētas ekvatoriālo plakni.

• Dragon nostiprina pozīcijas
  Starspace.lv
  Tie, kas savās sirdīs sapņo par iespaidīgiem kosmodromiem, kur pret zvaigžņotajām debesīm slejas un savu starta rindu gaida neskaitāmi kosmosa kuģi, var būt mierīgi, jo kompānija SpaceX ar veiksmīgo Dragon startu 2012. gada 22. maijā ir likusi pamatu šī sapņa īstenošanai.

• Spirāle spirālē
  Starspace.lv
  Izmantojot Habla teleskopu, zinātnieki ir nofotografējuši spirālveida galaktiku ESO 498-G5. Interesanti, ka galaktikas spirāles zarus varat izsekot līdz pašam centram, tādēļ ESO 498-G5 kodols atgādina mazu spirālveida galaktiku. Šāda struktūra ir visai krass pretstats tradicionālajiem spirālveida galaktiku centrālajiem sablīvējumiem, kuri atgādina mirdzošu masu.

• Ledus penitentes Mēness gaismā
  Starspace.lv
  Eiropas Dienvidu observatorijas "Foto sūtnim" Babakam Tafreši Šajnantoras plakankalnē, kur mājo Atakamas Lielais milimetru/submilimetru masīvs (ALMA), ir izdevies nofotografēt šo neparasto fenomenu.

• Tagad vai pēc 105 gadiem!
  Starspace.lv
  2012. gads nav nozīmīgs tikai ar kārtējiem "pasaules galiem", ar krīzes turpināšanos, prezidentu vēlēšanām vairākās valstīs, ar maratoniem un talkām. 2012. gada 6. jūnija rītā Latvijā, ja debesis mūs nepievils, varēs vērot patiešām "gadsimta" notikumu, kas atkārtosies pēc 105 gadiem. Visticamāk, ka lielākā daļa no mums nākamo vairs nepiedzīvos.

• Novēro, pēti, izzini... astronomijā
  Starspace.lv
  Tehniskās jaunrades nams "Annas 2" aicina apgūt astronomiju. Pacelsim acis mazliet augšup un paraudzīsimies tālāk par mūsu pašu planētu, izzināsim kosmiskās pasaules noslēpumus!

• 4700 +/- 1500 potenciālo ienaidnieku
  Starspace.lv
  NASA plaša lauka infrasarkano staru diapazona teleskopa WISE novērojumi ir ļāvuši vēl precīzāk novērtēt Zemei potenciāli bīstamo asteroīdu populāciju - to skaitu, izcelsmi un iespējamos draudus.

• Kopa kopā
  Starspace.lv
  

  Šajā attēlā ir redzama zvaigžņu kopa NGC 6604. Attēls fotografēts ar platleņķa kameru, kas pievienota MPG/ESO 2,2 metrus lielajam teleskopam La Siljas observatorijā Čīlē. Kopu bieži nepamana, pateicoties kaimiņos esošajam Ērgļa miglājam jeb Mesjē 16 (M16), kas atrodas spārnu vēziena attālumā. Šis attēls, kurā kopu ietver gāzu un putekļu mākoņu ainava, atklāj, cik NGC 6604 pats pa sevi ir skaists objekts.

• Dawn palīdz atklāt Vestas noslēpumus
  Starspace.lv
  

  NASA kosmiskā aparāta Dawn iegūtie dati sniedz jaunu informāciju par milzu asteroīdu Vesta, par tā virsmas dažādo uzbūvi, straujām temperatūras izmaiņām un iespējamo iekšējo struktūru. Zinātnieki cer, ka šie dati palīdzēs labāk izprast agrīno Saules sistēmu un tās veidošanās galvenos procesus.

• Ariane 5 orbītā nogādā divus satelītus
  Starspace.lv
  2012. gada 16. maijā 00:13 pēc Latvijas laika no Kourou kosmodroma Franču Gvijānā startēja smagā nesējraķete Ariane 5, kura orbītā ap Zemi nogādāja divus satelītus - JCSAT-13 un Vinasat-2.

• Ar Rīgas komandas uzvaru noslēdzies skolēnu erudīcijas konkurss eXperiments
  Starspace.lv
  Pēc vairāk nekā trīs mēnešu ilgas dalības konkursā ar aizraujošu un spraigu fināla spēli noslēdzies Latvenergo koncerna erudīcijas konkurss ”eXperiments”. 2012. gada uzvarētāju godu un ceļojumu uz gleznaino Horvātiju ieguva Rīgas pilsētas komanda „Ansis un Troļļi” no Rīgas Juglas vidusskolas. Konkursa lielajā finālā Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) tiešraidē tikās sešas komandas, pārstāvot katru Latvijas reģionu un Rīgas pilsētu.

• Soyuz TMA-04M ceļā uz Starptautisko kosmisko staciju
  Starspace.lv
  2012. gada 15. maijā 5:01 pēc Latvijas laika no Baikonuras kosmodroma startēja kosmosa kuģis Soyuz TMA-04M, ar kuru uz Starptautisko kosmisko staciju devās Krievijas kosmonauti Genādijs Padalka un Sergejs Revins, kā arī ASV astronauts Džo Akaba.

• Dusi saldi, Envisat!
  Starspace.lv
  Vēl pavisam nesen priecājāmies, ka Envisat orbītā ir pavadījis jau desmit gadus, kad 2012. gada 8. aprīlī tika saņemta ziņa, ka sakari ar šo ražīgo pavadoni ir pārtrūkuši. Pēc aptuveni mēnesi ilgušajiem mēģinājumiem atjaunot sakarus un noskaidrot iespējamo bojājumu scenāriju, ir skaidrs, ka Envisat savu ir paveicis.

• SpaceX sadarbosies ar Bigelow
  Starspace.lv
  Kompānijas SpaceX un Bigelow Aerospace ir apņēmušās sadarboties kosmosa tūrisma attīstības jomā. SpaceX nesējraķetes Falcon nodrošinās kosmosa kuģa Dragon nogādāšanu orbītā, kur pasažieri tiks aizvesti uz Bigelow kosmosa viesnīcām.

• NASA Swift novēro aizlidojošo Garrada komētu
  Starspace.lv
  

  Aizlidojošā komēta, kas 2011. gada nogalē sagādāja debesu vērotājiem skaistu šovu, kļuva par NASA Swift satelīta pētījuma mērķi. Putekļiem bagātā Garrada komēta (C/2009 P1) ļāva raksturot, kā mainās komētu aktivitāte lielākā attālumā no Saules.

• Pundurgalaktika ar spožu miglāju
  Starspace.lv
  Izmantojot Habla teleskopu, tika veikti pundurgalaktikas NGC 2366 novērojumi. Lai arī šai galaktikai nav skaisti un plaši spirāles zari, tajā redzams spožs miglājs, kurā veidojas jaunas zvaigznes. NGC 2366 atrodas tik tuvu, ka Habla teleskopa attēlā iespējams izšķirt atsevišķas zvaigznes.

• Mesjē 70 - blīvs un spožs
  Starspace.lv
  

  Šajā attēlā NASA/ESA Habla kosmiskais teleskops ir iemūžinājis loveida zvaigžņu kopas Mesjē 70 kompaktā centra mirdzumu. Lodveida zvaigžņu kopās vietas vienmēr ir par maz. Nelielā kosmosa reģionā gravitācijas spēki notur vienkopus simtiem tūkstošiem zvaigžņu. Pateicoties tik lielam zvaigžņu sakopojumam vienā vietā, lodveida zvaigzņu kopas ir populārs izpētes mērķis gan vaļasprieka debesu vērotajiem, gan arī zinātniekiem.

• Daži attēli no Saturna sistēmas
  Starspace.lv
  

  Šos neapstrādātātos Saturna pavadoņu Encelada un Tētijas attēlus 2012. gada 14. aprīlī nofotografēja NASA zonde Cassini.

• Starpplanētu sakaru tīkls
  Starspace.lv
  

  Droša piekļuve internetam uz Mēness vai kosmiskajā stacijā ? Vai varbūt visurgājēja vadīšana atrodoties kosmosa kuģī, kas riņķo ap planētu? Šīs ir tikai dažas no modernajām, nākotnes izpētes misijām paredzētajām tehnoloģijām, pie kurām strādā Eiropas Kosmosa aģentūra.

• Kā Habls izmantos Mēnesi, lai novērotu Venēras tranzītu
  Starspace.lv
  Šajā raibajā attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopu, redzams Tiho krāteris. Tomēr astronomi šo iespaidīgo un jaudīgo instrumentu nepagrieza pret Mēnesi, lai pētītu pašu sadursmes vietu. Tā ir tikai sagatavošanās, lai 2012. gada 5./6. jūnijā varētu novērot Venēras tranzītu pār Saules disku.

• Trīs dažādi teleskopi laika griežos
  Starspace.lv
  Šogad Eiropas Dienvidu observatorijai (ESO) aprit 50 gadi. Atzīmējot šo ievērojamo gadskaitli, katru mēnesi tiek publicēts "atskats vēsturē caur mūsdienu prizmu". Šoreiz - La Siljas observatorija "tad un tagad".

• Darbs komandā jeb IBEX un TWINS novēro Saules vētru
  Starspace.lv
  

  2010. gada 5. aprīlī Zemes neredzamo magnētisko lauku virzienā ar ātrumu vairāk kā miljons kilometru stundā no Saules tika izsviesta lādētu daļiņu straume. Šos magnētiskos laukus mēs pazīstam kā magnetosfēru. Daļiņām mijiedarbojoties ar magnētisko lauku, ienākošā enerģijas straume Zemes tuvumā izraisīja kosmisku vētru. Daži zinātnieki uzskata, ka tieši šī Saules vētra izraisīja sakaru pavadoņa Galaxy-15 darbības traucējumus.

• Zinātnieki ar satelītu palīdzību skaita pingvīnus
  Starspace.lv
  

  Jaunākajā pētījumā, kurš tika veikts, izmantojot satelītu kartēšanas metodi, izdevās atklāt, ka Antarktīdā ir divreiz vairāk imperatorpingvīnu nekā agrāk tika uzskatīts. Pētījuma rezultātā iegūta svarīga informācija par klimata izmaiņu ietekmi uz šī ikoniskā putna populāciju.

• Jauniešu astronomijas kluba sanāksme - 23.05.2012
  Starspace.lv
  Ja tu domā, ka astronomija ir piemērota tikai mācītiem vīriem ar sirmām galvām, tad tu maldies. Jauniešu astronomijas klubs aicina tevi uz kopēju pasēdēšanu, lai noskaidrotu kaut ko vairāk par kosmiskajiem aparātiem un lidojumiem.

• Heršels novēro komētu slaktiņu
  Starspace.lv
  

  Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) Heršela Kosmosa observatorija ir palīdzējusi izpētīt putekļu gredzenu ap netālu esošo zvaigzni Fomalhautu. Izskatās, ka putekļi rodas sadursmēs, kurās katru dienu tiek iznīcināti vairāki tūkstoši ledainu komētu.

• Zinātnieki atklāj vulkāniskas aktivitātes pēdas Tiho krāterī uz Mēness
  Starspace.lv
  

  Jaunākie Indijas zondes Chandrayaan-1 un NASA Mēness izpētes pavadoņa (LRO) dati liecina par salīdzinoši nesen notikušu vulkānisko aktivitāti uz Mēness.

• Vai tu jau kabačus iestādīji?
  Starspace.lv
  Ja neesi pienācīgi sagatavojies un podiņā iestādījis kaut vienu kabača sēklu, aizbildinoties, ka nebūs kur audzēt, ņem piemēru no Starptautiskās kosmiskās stacijas astronautiem, kuriem ir ne tikai viens kabaču dēsts, bet pat vairāki.

• Urāna polārblāzmas pamanītas no Zemes
  Starspace.lv
  

  Pirmo reizi zinātnieki ir iemūžinājuši milzu ledus planētas Urāna polārblāzmu no Zemes, atrodot jaunus pierādījumus tam, cik dīvaina pasaule ir šī tālā planēta. Fotosesija tika realizēta, izmantojot precīzi ieplānotus novērojumus ar Habla kosmisko teleskopu. Jaunatklātais Urāna gaismas šovs sastāvēja no īsslaicīgiem, vājiem, spīdošiem punktiem, kas nav salīdzināmi ar krāsaino gaismu aizkariem, kas bieži apjož Zemes polus.

• Foto mākslinieks izmanto NASA filtru, lai izņemtu cilvēkus no pilsētu skatiem
  Starspace.lv
  „Klusā Pasaule” ir Parīzes mākslinieku Lucie & Simon fotogrāfiju projekts. Projektā tiek izmantoti attēli, kuros redzamas vispārpildītākās Ņujorkas, Parīzes un Pekinas daļas. Fotogrāfijas tiek izmainītas vienkāršā, bet tehniski neticami sarežģītā, veidā.

• ALMA parāda procesus netālā planētu sistēmā
  Starspace.lv
  Jaunā observatorija, kas vēl tikai tiek būvēta, ir palīdzējusi astronomiem paveikt svarīgu atklājumu netālu esošas sistēmas izpratnē un sniegt svarīgu ieskatu, kā šādas sistēmas veidojas un attīstās. Astronomi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru masīvu (ALMA), ir atklājuši, ka planētām, kuras riņķo ap zvaigzni Fomalhautu, ir jābūt izteikti mazākām nekā sākotnēji uzskatīts. Šis ir pirmais publicētais zinātniskais rezultāts, kura tapšanā izmantoti ALMAS dati, kas iegūti pirmajā visas pasaules astronomiem pieejamajā novērojumu periodā.

• Saule ekslibrī un medaļās
  Starspace.lv
  No 2012. gada 20. aprīļa līdz 20. augustam Saules muzejā (Vaļņu  ielā 30, Rīgā) izstādē „Saule ekslibrī un medaļās ” būs skatāmi mūsdienu mākslinieku ekslibristu un tēlnieku darbi. Šī būs jau trešā minigrafiķu un medaļu mākslinieku kopīgi veidotā izstāde.

• Musketes lodes kopas atklāšana
  Starspace.lv
  

  Izmantojot jaudīgas, kosmosā un uz Zemes novietotas observatorijas, tika novērota iespaidīga divu galaktiku kopu sadursme, kuras laikā tā dēvētā normālā matērija atdalījās no tumšās matērijas.

• Jauniešu astronomijas kluba sanāksme - 09.05.2012
  Starspace.lv
  Ja tu domā, ka astronomija ir piemērota tikai mācītiem vīriem ar sirmām galvām, tad tu maldies. Jauniešu astronomijas klubs aicina tevi uz kopēju pasēdēšanu, lai noskaidrotu kaut ko vairāk par tumšām lietām un melniem caurumiem.

• ASV vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis pret Soyuz!
  Starspace.lv
  

  Lūk interesants attēls, kurā redzams ASV vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa un Soyuz izmēru salīdzinājums. Ar šo attēlu dalījās NASA astronauts Riks Mastračio. Ir grūti iedomāties, kā trīs pilnā ekipējumā ģērbti astronauti var ietilpt Soyuz un uzturēties tajā veselu mēnesi! Lai gan visticamāk vairākums cer, ka nebūs nepieciešams tajā uzturēties tik ilgi.

• Kaimiņu būšana uz Marsa
  Starspace.lv
  Eiropas Kosmosa aģentūras aparāts Mars Express ir nofotgrafējis dūmakā tītos vulkānus, kuri atrodas sarkanās planētas ziemeļu puslodē. Ilgu laiku pēc vulkāniskās aktivitātes apsīkšanas, reģionu pārveidoja meteorītu triecieni, kuru rezultātā izmestie materiāli pārklāja vulkānu nogāžu zemākās daļas.

• Karstākā vieta uz Zemes
  Starspace.lv
  

  Saskaņā ar Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (WMO) datiem augstākā temperatūra uz Zemes tika reģistrēta 1922. gada 13. septembrī  laika apstākļu novērošanas stacijā Al Azizijā, Lībijā. Temperatūras stabiņš sasniedza 58,0°C (136,4°F). Šis mērījums atņēma „pasaules karstākās vietas” titulu Nāves ielejai Kalifornijā, kurā iepriekšējais rekords - 56,7°C (134°F) - tika uzstādīts 1913. gada jūlijā.

• Vadi Rum Jordānijā
  Starspace.lv
  Jordānijas dienvidrietumos redzams neparasts dabaskats. Granīta un smilšakmens kalni slejas blakus sarkanu smilšu pildītām ielejām. Daži kalni sasniedz 1700 m lielu augstumu virs jūras līmeņa un tiem raksturīgas gandrīz vertikālas nogāzes. Šī ainava ir kā no citas planētas. Ielejas nodēvēta par „Mēness ieleju”,  un tajā uzņemti skati filmai par Marsu. Nomadu ciltis jeb klejotāji dzīvo šeit jau tūkstošiem gadu. Šī vieta, kas nelīdzinās Zemei, ir Vadi Rum. 1998. gadā to pasludināja par aizsargājamu dabas teritoriju.

• Azimova roboti turpina dzīvot divdesmit gadus pēc autora nāves
  Starspace.lv
  Populārais autors Aizeks Azimovs nomira pirms 20 gadiem 6. aprīlī. Lai arī viņš ir sarakstījis vairāk nekā 500 grāmatu, robotu stāsti, ko viņs sāka rakstīt 19 gadu vecumā, iespējams, ir viņa visslielākais sasniegums. Tie ir kļuvuši par sākuma punktu jebkurai diskusijai par to, kā gudri roboti darbosies cilvēku labā.