Dzirkstele

• Gulbenieši vērtē "Saskaņas centru": Klementjevs atbildēs var nesaspringt
  Dzirkstele
  

  Politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" Vidzemes vēlēšanu apgabala līderis Ivans Klementjevs atbildēs var nesaspringt. Droši vien "saskaniešus" stiprina pārliecība, ka trešdaļa balsu no 100 deputātu mandātu vietām tik un tā ir "kabatā".

  
   Virsotņu stabilitāte reti kad atkarīga no pašām virsotnēm. No mums atkarīgs, vai jaunieceltie deputāti jutīsies neatliekamie un vienīgie, kas pelnījuši sev rītdienu. Lai nebūtu tās dziļās plaisas, kad dotie solījumi vienā naktī pārvēršas griezienos un cirtienos.

   

  "Saskaņas centra " atbildēs neko neizsakošie vārdu savienojumi - optimizēsim, progresīvās skalas ieviešana, valsts programmas, uzņēmējdarbības aktivizēšana, inovācija, nodokļu iekasēšana. Viena vienīga faktu konstatācija un rīcības imitācija - mēs atdzīvināsim. Vai tās ir pieredzējuša politiķa atbildes? Piemēram: "Bez tam laukos var "nomirt " pēdējā dzīvība, bet to pieļaut nedrīkst."  Vai "Šobrīd veselības sistēma "klibo", to vajag atveseļot."

  
  Par spīti politiķu solījumiem, svarīgi zināt, vai esam spējīgi kārtot savas dzīves paši?

  
  Politiķiem ir jāsaņemas tautas interešu aizstāvēšanai vistiešāk un vislabāk.

• Izcilnieks zinātnes kategorijā
  Dzirkstele
  Konkurss būs arī nākamgad

  Aprīļa sākumā veikalu tīkls „Maxima" uzsāka „Latvijas Izcilnieku" meklēšanu. Tika saņemti 1008 pieteikumi no bērniem un jauniešiem visos Latvijas novados. Žūrija karstās diskusijās atlasīja 45 pusfinālistus. Pēc tam sabiedrība izteica savu viedokli, balsojot par jaunajiem izcilniekiem gan internetā, gan „Maxima" veikalos. Arī Andra klasesbiedri no Gulbenes novada valsts ģimnāzijas atbalstīja viņu, balsojot internetā. Kopā par izcilniekiem tika atdotas 141 753 balsis. Žūrijas lēmums un sabiedrības balsojums noteica labākos izcilniekus. Katrs no pusfinālists saņēma 100 latu stipendiju, savukārt pieci finālisti ieguva 1000 latus katrs.

   

  Matemātikas olimpiāde ir kā svētki

  Andris, kurš tagad mācās Rīgas 1.ģimnāzijā, "Dzirkstelei" stāsta, ka cerējis uz tikšanu pusfinālā, un tas arī piepildījies. Pagaidām gan viņš vēl nav izlēmis, ko darīs ar piešķirto 100 latus lielo stipendiju. Andris nolēma mainīt skolu, jo vēlas pēc iespējas vairāk sevi pilnveidot. "Rīgas 1.ģimnāzijā mani uzņēma ārpus konkursa kārtas, jo man ir labi sasniegumi matemātikas olimpiādēs," saka Andris.

  
  Gulbenes novada valsts ģimnāzijas skolasbiedri par viņu saka, ka Andris savstarpējās attiecībās ir atklāts un godīgs, neliekuļo, viņam nav pieņemama aprunāšana un nodevība, ir labsirdīgs, sirsnīgs, un ļoti gudrs mācībās.

  
  Andris stāsta, ka matemātikas olimpiāde ir kā svētki un piedalīšanās tajā ir tikpat pašsaprotama kā pavasara atnākšana.

   

   

  Andra Locāna sasniegumi
  Nacionālā līmenī
  Profesora Cipariņa klubs - 1.vieta, 2009.gada 31.maijs.
  Latvijas 36. atklātā matemātikas olimpiāde - 1.vieta, 2009.gada 31.maijs.
  Matemātikas 59. valsts olimpiāde - 3.vieta, 2009.gada 2.aprīlis.
  Matemātikas 60. valsts olimpiāde - 3.vieta, 2010.gads.

• Būvniecības nozarē ir sasniegta „pīķa stunda” nodokļu nemaksāšanā
  Dzirkstele
  „Šobrīd nozarē valda nenormāls cenu dempings. Man kā godīgam uzņēmējam, kas maksā visus nodokļus, faktiski nav nekādu iespēju uzvarēt konkursā vai iepirkumā, jo visbiežāk viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā ir cena. Taču uzņēmumam, kas maksā nodokļus nav iespējams konkurēt ar uzņēmumu, kas algu maksā aploksnē. Visbiežāk piedāvājuma cenas samazinājumu var panākt, oficiāli uzrādot mazāku darba algu vai nemaksājot nodokļus. Ja kādreiz par nodokļu nemaksātājiem varēju runāt attiecībā uz t.s. „melnajām brigādēm", tad tagad diemžēl tā ir uzņēmēju ikdienas prakse," norāda Dzidris Augustinovičs, SIA „EBS" valdes priekšsēdētājs.

   

  Nodokļu nemaksāšana un aplokšņu algas

  Būvniecības nozarē vidējā oficiālā darba alga sākas no 400Ls, kurai klāt vēl jārēķina nodokļi, gandrīz tikpat lielā apmērā. Tāpēc, ekonomējot izmaksas, nereti oficiāli tiek uzrādīta minimālā darba alga un pārējais tiek maksāts „aploksnē".

   

  „Latvijā nezinu nevienu, kas būvniecībā būtu gatavs strādāt zem oficiālas darba samaksas 300-400Ls uz rokas bez „aplokšņu" piemaksām. Tajā pašā laikā godīgo uzņēmumu, kas tiešām maksā šādu naudu oficiāli arī ir gaužām maz. Līdz ar to veidojas situācija, kad darbaspēks tiek piesaistīts no ārvalstīm. Viesstrādnieki ir gatavi strādāt arī par 200Ls uz rokas. Tādejādi veidojas absurda situācija, ka pat valsts iepirkumos darbs tiek piedāvāts viesstrādniekiem, nevis vietējam darbaspēkam. Negodprātīgie uzņēmumi faktiski grauj būvniecības nozari Latvijā, jo nemaksājot nodokļus un „nositot" būvniecības izmaksas, tiek kavēta nozares attīstība un jaunu projektu apgūšana. Valstij nesaņemot plānotos nodokļus, ir grūtāk piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu jauniem projektiem. Negodprātīgie uzņēmumi kavē nozares kopējo attīstību un izaugsmi, turklāt kropļo nozares uzņēmējdarbības vidi," norāda Dz. Augustinovičs.

   

  Būvniecības likums nav risinājums

  Uzņēmējs uzskata, ka arī jaunais Būvniecības likums nav risinājums, jo tas ir viegli apejams. „Norma, ka būvniecības nozarē strādājošo darba algai jābūt 75% no vidējās darba algas nozarē, ir viegli apejama, jo darbinieku skaitu var uzrādīt arī mazāku, kā konkrētajiem darbiem nepieciešams, bet reāli nodarbināt vairāk," atklāj Dz. Augustinovičs.

   

  Atsijāt labos no sliktajiem

  Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem Dz.Augustinovičs piedāvā veikt uzņēmumu statistisku sadalījumu, nodalot godprātīgos uzņēmumus no negodīgajiem uzņēmumiem.

   

  Turpina Dz.Augustinovičs „Uzskatu, ka nodokļu nemaksātājus var izskaust tikai ar represīvām metodēm - veicot regulāras pārbaudes, uzņēmuma auditus un izstrādājot stingru soda sistēmu par pārkāpumiem. Turklāt konkursos un iepirkumos noteikti jāņem vērā godprātīga nodokļu maksāšana un uzņēmējdarbība."

   

  Par SIA "EBS":

  Būvniecības materiālu vairumtirgotājs dibināts 2000. gada novembrī. Viens no vadošajiem interjera elementu un būvniecības materiālu importētājiem vairumtirgotājiem visā Latvijā. SIA "EBS" ir nodibinājusi veiksmīgu sadarbību ar preču ražotājiem no visas Eiropas, kā arī ASV. Lielākie uzņēmuma piegādātāji atrodas Itālijā, Vācijā, Igaunijā, Nīderlandē, Francijā, Beļģijā, Čehijā, Spānijā un Somijā.

• Zobu erozija
  Dzirkstele
  

  Arvien iecienītāks kļūst skābi saturošs uzturs: augļi, sulas visu gadu; bezalkoholiskie dzērieni ar citronskābi, fosforskābi (limonādes, Cola, Fanta ), vīns; melna kafija; ūdens ar citrusaugļiem; marinēti produkti ar etiķskābi, u.c.

  
  Zobu erozija ir skābju ietekmes izraisīta zobu emaljas dilšana. Zobu bojāšanos jeb kariesu veicina mutes dobumā dzīvojošo baktēriju radītās skābes, bet zobu eroziju veicina skābes no pārtikas. Skābe nonāk tiešā kontaktā ar zoba emalju un tā kļūst mīkstāka, sākas demineralizācija, kad no emaljas izskalojas minerālvielas. Tīrot zobus tūlīt pēc ēšanas šo mīksto emaljas virskārtiņu noslaukām nost. Lai ātrāk atgūtu mutē nepieciešamo pH līmeni, ieteicams tūlīt pēc ēšanas, padzeršanās vai našķošanās muti kārtīgi izskalot ar ūdeni. Var pakošļāt košļājamo gumiju bez cukura, lai mutē ātrāk sarodas siekalas, kas ir zobu dabīgā aizsargsistēma. Siekalas veic emaljas atjaunošanu remineralizāciju, zobu emalju stiprinot ar savā sastāvā esošajām minerālvielām. Zobus ieteicams netīrīt uzreiz pēc ēšanas, bet vismaz pēc pusstundas.

  
  Daudziem cilvēkiem ir pazīstama nepatīkama sajūta, kad asas un īslaicīgas sāpes moka zobus ēdot aukstu vai karstu pārtiku, saldumus, ieelpojot aukstu gaisu. Tas liecina par jutīgu zobu emalju. Īslaicīgi šādas sajūtas var būt arī pēc profesionālās ārstēšanas, higiēnas vai zobu balināšanas. Zoba emalja formējas un nobriest līdz ar cilvēku augot līdz, apmēram, 18 gadu vecumam. Pusaudžu gados emalju var sabojāt lietojot augošajai emaljai kaitīgas zobu pastas, piemēram, baltinošās un balinošās. Laikus jākoriģē nepareizs sakodiens, jo saspiesta zobu rinda veicina ēdienu atlieku un baktēriju pastiprinātu uzkrāšanos. Skolēnu vecumā nepieciešamas regulāras vizītes pie higiēnista un zobārsta, jo strauji mainās piena zobi uz pastāvīgajiem. Mūsdienu bērniem bieža problēma ir šauri žokļi, kad kādam jaunajam zobam nepietiek vietas. Arī zobu erozija pusaudžu un jauniešu vidū kļūst arvien izplatītāka problēma.

  
  Vēl viena problēma, kas veicina zobu nodilumu, ir bruksēšana jeb zobu griešana. Tas pārsvarā notiek neapzināti- miegā vai stresa situācijās. Ar gadiem tas izpaužas kā stipri nodilušas zobu kožamvirsmas.

  
  Zobu eroziju novēro arī pie atviļņa slimības, kad mutē nonāk kuņģa skābe. Tas notiek guļot vai arī pie izteiktām atraugām ar kuņģa sulas iekļūšanu mutē.

  
  Arī bulīmija un anoreksija veicina izteiktu zobu eroziju, jo arī pie šim slimībām zobiem ir saskare ar kuņģa sulu.

  
  Maziem bērniem rodas izteiktas priekšzobu erozijas jeb pudeļkariess, ja bērnu regulāri naktīs dzirdina ar sulām vai saldinātām tējām, baro ar mākslīgajiem piena maisījumiem. Ja atļauj dienā staigāt pa māju ar sulas vai tējas pudelīti rokā, tā augu dienu un nakti zobiņiem piedāvājot skābi. Daudzi vecāki joprojām aizmirst, ka bērnam zobiņi jāsāk kopt kā izšķiļas pirmais piena zobiņš.

  
  Daļā gadījumu, lai novērstu zobu jutīgumu vai eroziju, pietiks ar speciālām zobu pastām, diegošanu un varbūt vēl kādu mutes higiēnas palīglīdzekli, bet nopietnākos gadījumos jāārstē arī cēlonis, konkrētā saslimšana organismā. Katra ziņā laicīgi jākonsultējas ar savu zobārstu un higiēnistu, lai nenonāktu pie neatgriezeniskiem zobu izskata un veselības bojājumiem.

  
  Zobu veselību ietekmē imūnsistēma, ģenētiskie faktori, siekalu sastāvs, mutes dobuma higiēna, diētas paradumi, un vēl daudzi citi priekšnoteikumi. Jo attīstītāks civilizācijas līmenis un „sabojātāka" pārtika, jo diemžēl sliktāka zobu veselība.

  
  Gribu atgādināt, ka līdz 18 gadu vecumam bērniem higiēnas pakalpojumus 1 reizi gadā apmaksā Valsts norēķinu centrs, kā arī zobu labošanu pie zobārstiem, kuriem ir līgums par bērnu ārstēšanu.

• Ar velosipēdu brauc iereibis
  Dzirkstele
  

• Sabiedriskā vietā atrodas alkohola reibumā
  Dzirkstele
  

• Valsts kontroliere prognozē jaunus uzņēmumu bankrotus
  Dzirkstele
  Viņa klāstīja, ka ir daļa uzņēmumu, kas pašlaik strādā grupās un vēl mēģina izdzīvot, bet ziemas laikā, uz pavasari, visdrīzāk, izsludinās savus bankrotus.

   

  Vienlaikus Sudraba atzina, ka valsts pārvaldībā politiķi no krīzes nav neko mācījušies, tostarp to, kā domāt par valsts iedzīvotājiem, radot tiem labus dzīves apstākļus.

   

  "Ir jāstrādā ar citu ātrumu," viņa uzsvēra.

   

  Atbildot uz jautājumu, kad Latvijā beigsies krīze, Sudraba minēja, ka tas notiks tad, kad būs patiešām stabila ekonomiskā vide.

   

  VK ir augstākā revīzijas iestāde Latvijā. Tā pārbauda valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, rīcību ar valsts un pašvaldību mantu. VK darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību budžetu līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.

• Top jauna ieslodzījuma vietas ēka
  Dzirkstele
  

  Mājas trešais stāvs paredzēts iestādes apkalpojošā personāla vajadzībām. Apcietinājuma izpildes daļas ēkas kopējā platība pēc a/s "Tari" izstrādātā specifiskā projekta ir vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru, un par celtniecību konkursā uzvarējis SIA "Merks".

   

  Jaunajās kamerās uzturēsies pa diviem ieslodzītajiem, bet pastaigu laukumi būs četri. Pagaidām šis ir pirmais projekts, kam sākts reāls piepildījums ar Norvēģijas valdības finansiālu atbalstu.

   

  Savu kārtu gaida ar ANO un arī ar norvēģu līdzdalību un kopumā vismaz par diviem miljoniem latu teritorijā paredzētā administratīvā un dzīvojamā korpusa būve, skolas, arodcentra renovācijas un dzimumnoziedznieku profilakses projekti.

• Augustā patēriņa cenas mazinājušās, rudenī gaidāms pieaugums
  Dzirkstele
  

  Minētajā laika posmā precēm cenas paaugstinājušās par 1,4%, savukārt pakalpojumiem samazinājušās par 4,4%.

   

  Iestājoties sezonai, vislielāko samazinājumu šā gada augustā - 22,8% apmērā - piedzīvojušas dārzeņu cenas. Pateicoties dažādām atlaižu akcijām, lētāk bijis iespējams iegādāties arī konditorejas un gaļas izstrādājumus, kā arī zivis. Samazinājās arī degvielas, mājokļa iekārtas, apģērbu un apavu cenas.

  
  Stabilā līmenī turējās pakalpojumu cenas. CSP ziņo, ka augustā cenas palielinājušās pienam un tā produktiem par 2,3%, sieram - par 3,9%, augļiem - par 2,6%. Dārgāka kļuva arī augu eļļa un svaiga gaļa.

   

  "Diemžēl rudenī gaidāms pārtikas cenu pieaugums, izjutīsim arī augstākus apkures
  rēķinus, kas vairāk ietekmēs mazturīgus iedzīvotājus," norāda "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

   

  "Pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sadārdzinājums varētu mazināt
  pārējo patēriņu, jo citām lietām pāri paliks mazāk naudas. Tas varētu nedaudz bremzēt dažu preču un pakalpojumu cenu kāpumu," ir pārliecināta ekonomiste.

• Kāpēc valodnieki klusē?
  Dzirkstele
  

  Runājot par dzeju, atmiņā nāk 20.gadsimta dzejnieku vārdi. To bija daudz. Un ievērojami.
  Latvieši izsenis bijuši dzejas rakstītāji, to cienītāji un mīlētāji, lai kādā apspiestībā bijuši. Atcerēsimies tautasdziesmas!

  
  Tikai šodienas dzejas rakstības maniere gan mulsina. Brīnos, kāpēc valodnieki klusē? Vai skolās vairs ir vajadzīga latviešu valodas gramatikas mācība, jo datoros, internetā pēc tik "smagām lietām" kā pieturzīmju, lielo burtu lietošana nav vajadzība? Bet - kas bija tas gudrais, kurš padarīja arī dzejas rakstību visu ar mazajiem burtiem un bez pieturzīmēm? Tad nu, lasītāj, lasi, kā proti, un saproti, kā gribi!
  Cenšos palikt pie senām un atzītām vērtībām, kā piemēru ņemot latvju tautasdziesmu.

   

  "Man nevajag vārdu spēli, es protu gleznot ar vārdiem..." Nevis rakstīt vienu divus vārdus rindiņā un vēl daudzkārt vienu atkārtojot, līdz lappuse pilna. Tā ir tikai vārdu spēle. Kur paliek domas kodols? Un "mīlestība" - tikai vārds uz papīra.

   

  Viedus vārdus saka Valentīna Svīķekalne:
  "Ja mēs visi viens otru mīlētu ar kosmisku apziņu -
  Naids un ļaunums zustu, Dabas labvēlību justu:
  Spētu attīrīt padebesi, Saule citādi spīdētu..."

• Atcels samazināto pievienotās vērtības nodokli
  Dzirkstele
  

  Savu paziņojumu V. Dombrovskis sniedza priekšvēlēšanu laikam pieskaņotā formā. Pirmkārt, ar atrunu, ka "partiju solījumiem šajā laikā nevar ticēt". Otrkārt, ar atgādinājumu, ka par likmju celšanu lems jau nākamā Latvijas Saeima, valdošo partiju koalīcija un valdība. Treškārt, ar mājienu tagadējās koalīcijas partijām un to ministriem V. Dombrovska valdībā, lai ministri apvalda savu kritiku valsts izdevumu
  samazināšanas priekšlikumiem, jo valsts izdevumu saglabāšana prasa nodokļu celšanu.

   

  Pašlaik tiesības maksāt pazemināto PVN likmi 10% bauda medikamentu un medicīnas preču, preses
  izdevumu, mācību un oriģinālliteratūras, siltumenerģijas, apkures pakalpojumu, dabasgāzes un
  malkas pircēji, kā arī sabiedriskā transporta pasažieri. Par pārējiem pirkumiem patērētāji samaksā
  21%, bet preču un pakalpojumu pārdevēji atrodas sarežģītu norēķinu sistēmā, kādā valsts
  kompensē ražotājiem un tirgotājiem to nodokļa daļu, kas nav bijusi tieši attiecīgajā uzņēmumā
  radītā "pievienotā vērtība".

• NMP dienesta mediķi aicina būt piesardzīgiem, lietojot uzturā sēnes
  Dzirkstele
  Vienā no šiem gadījumiem (Vidzemē, Smiltenes pagastā), ēdot sēnes kopīgās vakariņās, saindējušies 5 cilvēki. Cietušo vidū ir arī 5 gadus veca meitenīte.

   

  Šogad Latvijas mežos sēņu ir ļoti daudz. Sagaidāms, ka cilvēki izmantos iespēju gatavot sēnes ēšanai gan tūlīt, gan arī gatavot tās ziemai. Tāpēc NMP dienesta mediķi aicina būt ļoti uzmanīgiem, lasot mežā vai pērkot tirgū sēnes. Nereti saindēšanās ar sēnēm var izraisīt ļoti nopietnas un pat paliekošas veselības problēmas, kā arī dažkārt saindēšanās var beigties letāli.

   

  Kā pasargāt sevi no saindēšanās ar sēnēm:

  * Mežā lasiet tikai tās sēnes, kuras pazīstat. Arī pērkot sēnes tirgū vai veikalā, izvēlieties tikai tās sēnes, kura labi zināt. Nepaļaujaties uz pārdevēja ieteikumiem vien, ja piedāvātās sēnes labi nepazīstat.

  
  * Uzturā nekad nelietojiet vecas, pāraugušas un bojātas sēnes. Saindēšanās var notikt ne tikai ar indīgām sēnēm, bet arī ar ēdamām sēnēm, kuras ir bojājušās vai nepareizi sagatavotas (nenovārītas vai novārītas par maz). Svarīgi ievērot sēņu apstrādes ilgumu un veidu.

  
  * Sēnes jālasa grozos, lai tās nesakarstu, nesaspiestos, un tām piekļūtu gaiss. Sēnes, kuras tiek lasītas un uzglabātas plastmasas traukos un polietilēna maisiņos ātri bojājas.

  
  * Nelasiet sēnes autoceļu, dzelzceļu, izgāztuvju un rūpnīcu tuvumā, kur ir paaugstināts gaisa piesārņojums.

  
  * Pārnesot sēnes mājās, nekavējoties tās apstrādājiet, jo kavēšanās un sēņu ilgāka uzglabāšana, tās neapstrādājot, var izraisīt saindēšanos pat ar ēdamām sēnēm.

  
  * Sēnes nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo alkohols pastiprina toksisko vielu iedarbību. Alkohols vēl papildus rada smaguma sajūtu un var apgrūtināt palīdzības sniegšanu, ja tāda nepieciešama.

  
  * Sēnes nedrīkst pārēsties, jo tā ir smaga un grūtāk sagremojama barība. Nav ieteicams tās ēst pirms gulētiešanas.

   

  Kā rīkoties saindēšanās gadījumā

  Pirmie saindēšanās simptomi var parādīties vienas līdz divu stundu laikā, bet dažkārt tie var parādīties arī vēlāk. Simptomi var būt dažādi, atkarībā no saindēšanās smaguma. Ļoti bieži pirmās pazīmes ir: vemšana, vājums, svīšana un sāpes vēderā.

   

  Ja ir aizdomas, ka notikusi saindēšanās ar sēnēm, nekavējoties jāzvana 113, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību.

   

  Gaidot mediķus, ieteicams izskalot kuņģi, izdzerot 4 - 5 glāzes vārīta ūdens ar sodu (1 tējkarote sodas uz 1 glāzi ūdens) un izraisīt vemšanu, kairinot rīkles galu. Šādu kuņģa skalošanu atkārto vairākas reizes. Vēlams lietot siltu ūdeni. Zarnu traktu attīra, izdarot klizmu - pieaugušiem izmantojot 1,2 l ūdens, bet bērnam - 1 glāzi. Var lietot aktivēto ogli. Lai kompensētu šķidruma zudumu, ieteicams dzert vēsu sālsūdeni. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot alkoholu.

   

  Ārstēšanās process ir ātrāks un sekmīgāks, ja ir zināms, ar kādu sēni saindēšanās notikusi. Tādēļ ieteicams saglabāt neapēstās sēnes, un arī tās sēnes, kuras izskalotas no kuņģa un zarnu trakta, lai būtu iespējams noteikt sēni, kas izraisījusi saindēšanos, un izvēlēties atbilstošu ārstēšanu.

• Ģimene meklē aknu donoru piecus gadus vecajai meitenītei
  Dzirkstele
  

  "Ziemeļlatvija" jau rakstīja, ka bērns svētdien, 5. septembrī, smagi saindējās ar baltajām mušmirēm.
  Ar tām viņu pacienāja kaimiņi pensionāri, kuri indīgās sēnes noturēja par bērzlapēm, izcepa karbonādes, ēda paši un pasauca arī paziņas no kaimiņu dzīvokļa.

  Četrus pieaugušos cilvēkus ievietoja Vidzemes slimnīcā, bet meitene ļoti smagā stāvoklī atrodas intensīvās terapijas nodaļā Bērnu klīniskajā slimnīcā.

  
  Trešdien vakarā LNT raidījums "Degpunktā" vērsās pie sabiedrības ar meitenes ģimenes aicinājumu. Ģimene lūdz atsaukties cilvēkus ar A (II) rēzus pozitīvo asinsgrupu, kuri būtu gatavi ziedot daļu no savām aknām. Sīkāku informāciju var uzzināt pa tālruni 28635571.

  
  Meitenītes mamma šorīt "Ziemeļlatvijai" pastāstīja, ka daži cilvēki jau ir atsaukušies, taču joprojām lūdz pieteikties arī citus, jo aknu transplantācijā ļoti svarīga ir saderība. Tiek arī apzināti meitenes radinieki.
  "Meitas stāvoklis pasliktinās ar katru dienu. Lūdzu, palīdziet," tālruņa sarunā raudot lūdz meitenītes mamma.

  
  "Ziemeļlatvija" arī uzzināja, ka Vidzemes slimnīcā no saindēšanās ar mušmirēm jau mirusi pensionāre, kura uzcepa indīgās sēnes un arī pati tās ēda.

• Fotogrāfijas atspoguļo mūsu dzīvi
  Dzirkstele
  Izstāde ir noslēguma posms Vidzemes reģiona un Francijas Lejasreinas departamenta sadarbības līguma gaitā realizētajam projektam. Kā atbilstošāko dalībai šajā projektā profesionāla komisija no Eiropas laikmetīgās mākslas aktivitāšu centra Strasbūrā izvēlējās fotogrāfa K.Štobera kandidatūru. Izstādē ir skatāmi fotogrāfa darbi, kuri tapa viņa viesošanās laikā Vidzemē 2008.gada novembrī.

   

  Gleznotājs un fotogrāfs K.Štobers ir dzimis Hannoverē, Vācijā, bet pašlaik dzīvo Strasbūrā. Viņa mākslinieciskā pieredze ir ļoti bagāta. Pēdējā laikā fotogrāfa daiļradē būtiska vieta tiek piešķirta dokumentālajam foto. Tajā par centrālo tēlu ir izvēlēta vieta un tās transformācija, kā arī cilvēks, kurš darbojoties ir pielāgojis telpu, tai piešķirot personīgu veidolu.

   

  Izstādē skatāmajās fotogrāfijās ir dokumentēta ikdienas dzīve Vidzemē. 24 lielformāta fotogrāfijās ir redzamas ainavas, cilvēki, vietas, kur viņi dzīvo un strādā. 6 fotogrāfijas ir tapušas Gulbenē, Lizumā un Stāmerienā.

   

  Muzeja speciālists Anatolijs Savickis atzīst, ka māksliniekam ir ļoti interesants skatījums.

   

  "Viņš ir pamanījis daudz ko tādu, kam mēs droši vien nepievērstu uzmanību un vienkārši paietu garām vai arī negribētu redzēt. Fotogrāfijās ir attēloti milzīgi kontrasti, taču tie ir ļoti patiesi. Es šai izstādei dotu nosaukumu "Tādi mēs esam"," saka A.Savickis.

   

  Gulbene ir trešā pilsēta, kur izstāde ir aplūkojama. Pie mums izstāde būs apskatāma līdz 24.septembrim darbdienās no pulksten 10.00 līdz 16.00 un sestdienās no pulksten 10.00 līdz 13.00.

  
  Tālāk izstāde būs apskatāma Cēsīs, Valmierā un Valkā.

   

  Izstāde 2009.gada septembrī tika izstādīta un atzinīgi novērtēta Strasbūrā, Lejasreinas departamenta padomes ēkā.

• ES: Pensijas vecums – bubulis
  Dzirkstele
  

  Paaugstināšana neizbēgama
  Lai gan pensiju gaidošie cilvēki kādu laiku cerīgi rēķinājās, ka pensionēšanās vecums paliks 62 gadu līmenī, krīze viesa neizbēgamas korekcijas - nu valdība plāno pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Vēl gan nav izdomāts, kuru no diviem variantiem pielietot. Viens paredz pensionēšanās vecumu ik gadu paaugstināt par pusgadu - 65 gadu vecumu kā sievietēm tā vīriešiem sasniedzot 2021.gadā. Savukārt otrs - ik gadu paaugstināt šo vecuma pa trim mēnešiem, 65 gadu slieksni sasniedzot 2026.gadā. Sākotnēji bija plānots šo ieceri sākt īstenot jau ar 2014.gadu. Taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju, to varētu sākt darīt ar 2016.gadu.

  
  Pensionāru federācija atzinusi, ka paaugstinājums ir neizbēgams, tikai tas jāveicot pakāpeniski pa pusgadam.

  
  Kā liecina Statistikas pārvaldes dati, uz 1000 iedzīvotājiem līdz 14 gadu vecumam 2010.gadā ir 1470 pensijas vecuma iedzīvotāji. Kopumā Latvijā ir 454,6 tūkstoši pensionāru, kas ir 20,2% no kopējā iedzīvotājus skaita. Salīdzinot ar 1993.gadu, šis skaitlis samazinājies, jo ir pieaudzis pensionēšanās vecums. Paaugstinot pensionēšanās vecumu, valsts cer ilgākā laika posmā iekasēt nodokļus un mazāk noslogot sociālo budžetu. Tomēr darba devēji nebūt nav tik vienoti, ka tas būs labākais risinājums.

   

  65 gadi - pārāk daudz
  Zināšanas, ko cilvēks iegūst mūža laikā strādājot kādā konkrētā nozarē, bieži ir ļoti būtiskas kvalitatīva darba veikšanai. To atzīst teju visi darba devēji, jo viņi lieliski zina, ka nepieciešamos profesionāļus atrast kļūst aizvien grūtāk. Tā šūšanas uzņēmuma „EK Auce" vadītāja Aija Vežuka norāda - ja kādreiz fabrikā strādāja 400 cilvēku, tad tagad ir problēmas atrast nieka 20. Atbilstošus darbiniekus uz Auci nākoties vest no Jelgavas un pat kaimiņos esošās Lietuvas. Tomēr pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem viņa sauc par neprātu.

  
  A.Vežuka: „Tiem, kas to izdomājuši, vajadzētu apbraukāt uzņēmumus visā valstī, un tad viņi ieraudzītu, ka cilvēki jau 60 gados ir nomocīti un nav spējīgi produktīvi strādāt. Nezinu, varbūt tie, kam nav jāstrādā fizisks darbs, var novilkt līdz 65 gadiem. Taču savā šūšanas uzņēmumā redzu - cilvēkiem ir sabojājusies redze, samazinājies darba ātrums. Tā visa ietekmē viņi neko daudz vairs nespēj arī nopelnīt. Lauku cilvēkam pēc 50 ir ļoti grūti, jo viņam ir arī sava piemājas saimniecība, smags fizisks darbs. Ir tādi, kuri gribētu pārkvalificēties, bet viņi to vairs nespēj. Un ko lai dara? Domāju, ka darba devējam viegli nebūs, jo šiem cilvēkiem arī pēc 60 gadiem ir jādzīvo un jāēd, bet viņi sevi jau ir izsmēluši."

  
  A.Vežuka arī pieļauj, ka var veidoties situācijas, kurās izmanīgs darba devējs atradīs iespēju tikt vaļā no šāda neproduktīva cilvēka, arī pirms viņš būs sasniedzis 65 gadu vecumu, tādējādi pakļaujot šo cilvēku lielam nabadzības riskam.

  
  Savukārt AS „Aldaris" valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda - atsevišķos ražošanas posmos tieši pensijas vecuma cilvēku zināšanas ir neaizstājamas, jo ir profesijas, kas saistītas ar alus ražošanas procesu, un Latvijā šobrīd nav apgūstamas. Protams, tiek izmantota arī iespēja apmācīt jaunākos darbiniekus ārvalstīs, lai nodrošinātu specifisko zināšanu bāzi un garantētu veiksmīgu paaudžu maiņu, piebilst „Aldaris" vadītāja.

   

  „Virs 56 gadu vecuma Aldarī pašlaik strādā 20 cilvēki un lielākā daļa - ražošanā. Tie ir retu profesiju pārstāvji, no kuriem mēs nebūt negribētu šķirties tieši viņu profesionālo zināšanu dēļ," norāda I.Šure. Taču arī viņa piekrīt, ka ne katrs cilvēks 60 gadu vecumā vēl spēj strādāt.

  I. Šure: „Paaugstinot pensionēšanās vecumu, valstij vienlaikus būtu jārūpējas par sociālās sistēmas, garantiju nodrošināšanu un attīstību, lai pagarinātu cilvēka mūža ilgumu. Jo, ja cilvēks smagi strādājis un nespēj pienācīgi rūpēties par savu veselību, tad, sasniedzot pensijas gadus, viņš vairs nespēj pienācīgi strādāt."

  
  Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda - darba tirgus pieprasījums un paradumi darba vietās neizbēgami mainīsies. Ņemot vērā to, ka jau pašlaik trūkst dažādu speciālistu, jādomā, kā nākotnē izmantot vecākā gada gājuma cilvēku pieredzi un vēlmi strādāt, piemēram, radot iespēju strādāt attālināti un dažādojot darba laika nosacījumus.

  „Uzskatu, ka drīzumā mainīsies tradicionālie darba devēju aizspriedumi par pirmspensijas vecuma cilvēku darba spējām," norāda LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

   

  „Piemēram, labi zinām, ka tikai smalkākajos restorānos īpaša kvalitātes zīme ir apkalpojošais personāls ar ''sirmiem deniņiem''. Cerams, ka informācijas tehnoloģiju un komunikāciju prasmes, valodas zināšanas vairs nebūs šķērslis pirmspensijas vecuma cilvēkiem iesaistīties produktīvos pakalpojuma sektoros un apstrādes rūpniecībā, kur tehnoloģijas attīstās un piedāvā arvien labākus darba apstākļus, mazina darba vides riskus veselībai," norāda E.Egle.

   

  Ko nesīs diskusija
  Dalībvalstu valdību vēlme paaugstināt pensionēšanas vecumu tikai Latvijā, šķiet nav raisījusi teju nekādu sabiedrības pretreakciju. Francijā, pret vēlmi šo vecumu 2018.gadā paaugstināt no 60 līdz 62 gadiem, protestēja miljoniem iedzīvotāju. Neapmierināti bija pat briti, kuru valdība 2020.gadā apsver daudz maigāku paaugstinājumu sievietēm - no 60 uz 62 gadiem.

  
  Ņemot vērā šos iedzīvotāju protestus, un milzīgo spriedzi, kādu dalībvalstu budžetiem rada sabiedrības novecošanās, Eiropas Komisija (EK) līdz 15.novembrim veic sabiedrisku apspriešanu, kā radīt atbilstīgu, noturīgu un drošu pensiju sistēmu visā ES. Tomēr sociālo lietu komisārs Lāslo Andors uzsvēris, ka EK ziņā nav radīt vienotas direktīvas pensiju jautājumos - par to pilnībā atbildīgas ir dalībvalstu valdības. Pēc sabiedriskās apspriešanas EK, redzot kopainu, jaunu likumdošanu varētu radīt vienīgi pārrobežu jautājumos, piemēram, kā garantēt pensijas tiem, kas aktīvo mūža daļu pavadījuši vienā valstī, taču pensijas vecumā dzīvo citur.

  
  Tāpat EK nevar palīdzēt tiem daudzajiem pensionāriem, kuriem mūža nogali nākas pavadīt lielā trūkumā. Atbildību par to, lai šie cilvēki nebūtu spiesti staigāt ar pastieptu roku, jāuzņemas nacionālo valstu valdībām un pašvaldībām.

  
  Lai EK gūtu priekšstatu par Latvijas pensiju sistēmu, ikviens savu viedokli aicināts izteikt, aizpildot atbilstošo anketu latviešu valodā mājas lapā:

  
  http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=699&langId=lv&consultId=3&visib=0&furtherConsult=yes

   

  Uzziņa
  Pensionēšanās vecums Es dalībvalstīs(*):

  
  Valsts, Sievietēm, Vīriešiem

  
  Īrija 65 (66) 65 (66)

  
  Lielbritānija 60 (no 2020. g. - 65) 65

  
  Dānija 65 65

  
  Zviedrija 65 65

  
  Nīderlande 65 65

  
  Beļģija 64 (no 2009. g. - 65) 65

  
  Francija 60 60

  
  Grieķija 55 - 60 55 - 63

  
  Itālija 60 65

  
  Luksemburga 65 65

  
  Portugāle 65 65

  
  Somija 65 65

  
  Spānija 65 65

  
  Austrija 60 65

  
  Vācija 65 (no 2012. g. - 67) 65 (no 2012. g. - 67)

  
  Kipra 65 65

  
  Malta 60 61

  
  Čehija Nav noteikts vienots pensionēšanās vecums, sievietēm tas mainās atkarībā no izaudzināto bērnu skaita. Pensionēšanās vecumu palielinās, līdz tas vīriešiem un bezbērnu sievietēm sasniegs 65 gadus.
  Igaunija 59,5 63

  
  Ungārija 62 62

  
  Lietuva 60 62,5

  
  Polija 60 65

  
  Slovākija 62 62

  
  Slovēnija 58 - 63 58 - 65

  
  Rumānija 58 (no 2014. g. - 60) 63 (no 2014. g. - 65)

  
  Bulgārija 58 - 63 63

  
  * Katra valsts papildus vecuma prasībām ir noteikusi vēl citus kritērijus, kas jāizpilda, lai personai būtu tiesības saņemt pilnu vai daļēju vecuma pensiju šajā valstī. Vecums var mainīties atbilstoši katras valsts nacionālās likumdošanas izmaiņām.
  (Avots: VSAA)