Dzirkstele

• Gulbenieši koncertēs Dānijā
  Dzirkstele
  

  Mūzikas skolas direktore Austra Veikšāne stāsta, ka pirms nedēļas e-pastā saņēmusi ielūgumu no draugiem Dānijā. Viņi aicinājuši mūsu mūzikas skolas audzēkņus sniegt koncertus Tēmas sabiedrībai.

   

  "Ar Antru un Torbenu Kāriem mūs vieno jau ļoti sena draudzība. Esam pazīstami vēl no tiem laikiem, kad Gulbenē bija skolotāju koris. Toreiz arī koris viesojās Dānijā un sniedza koncertus. Toreiz dzīvojām dāņu ģimenēs - daudziem šie kontakti ir saglabājušies vēl līdz pat šai dienai," stāsta A.Veikšāne.

   

  "Šo gadu laikā mēs ar Antru un Torbenu tikušies nebijām, tikai epizodiski apmainījāmies ar e-pasta vēstulēm. Tādēļ vēl bija vēl jo lielāks prieks saņemt šo uzaicinājumu un stiprināt draudzības saites."

   

  Uz Tēmu koncertēt dosies Ance Skopane (klavieres), Beāte Leimane (vijole), Līga Kalniņa (oboja), Jānis Kokorevičs (saksofons) un Artūrs Haritonovs (eifonijs).

   

  "Vēlējos, lai iespēja aizbraukt uz Dāniju ir tiem audzēkņiem, kas to tiešām ir pelnījuši, kā arī lai būtu pēc iespējas dažādāks instrumentu sastāvs. Visiem šiem audzēkņiem jau ir koncertu un konkursu pieredze, viņi ir guvuši gan labu žūrijas vērtējumu, gan arī klausītāju atzinību un aplausus," stāsta direktore. Līdzi audzēkņiem uz Dāniju dosies arī pedagoģes Lidija Musajeva, Inga Kalniņa, Lūcija Brice, kā arī A.Veikšāne.

   

  Uz Dāniju gulbenieši dosies 26.februārī un atgriezīsies marta sākumā. "Mums ir paredzēti trīs koncerti - divi skolās un viens Tēmas sabiedrībai. Koncertiem gatavojam arī speciālu skaņdarbu. Donāts Veikšāns speciāli šim audzēkņu sastāvam aranžēs vienu orķestra skaņdarbu. Ar to kuplināsim mūsu priekšnesumus," piebilst A.Veikšāne.

• Kāds laiks gaidāms februārī?
  Dzirkstele
  

  To, ka arī iepriekš tā ir noticis, pierādot gan 1956. gada februāris, kad austrumu pusē bija mīnus četrdesmit grādus liels sals, gan ar ilgstošu un stipru salu aukstais 1985. gada sveču mēnesis. Neskatoties uz to, ir bijuši gadi (1990.gads), kad jau 10. februārī ziedēja sniegpulkstenītes un 23. februārī atgriezās ķīvītes un lauku cīruļi.

  
  Šāds aukstums - 32 grādi, valdot austrumu, ziemeļaustrumu vējiem, būs tikai dažas dienas, jo pilnmēnesī, ap Dārtu (6.februāris) sāks snigt un sals būs mērenāks. Sniega sega pieaugs. Šim aukstuma vilnim sekos mazāka sala (-20 grādi) atplūdi, kurš varētu noslēgties ar atkusni mēneša vidū.

   

  Mēneša otrajā pusē atkal var snigt un arī sals pastiprināsies līdz mīnus 21 grādam, kas pašās februāra beigās un marta sākumā var atnest atkusni ar pavasara vēsmām. Bet tas vēl nebūs pavasaris, jo marta vidū sals vēl kodīs un tikai marta beigās ieplūdīs strauja pavasara siltuma vilnis.

• Ralliji “Sarma” un “Gulbis” ir kā tradīcija
  Dzirkstele
  

  - Kas mūs sagaida rallijā "Sarma 2012"?

   

  - Rallijs "Sarma" šogad notiks jau 37. reizi pēc kārtas. Šogad autosportistiem būs jāveic divi ierastie ātrumposmi "Ikteri" un "Gaujmala", bet pārējie ātrumposmi būs jauni. Kā viens no jaunumiem ir tas, ka šogad esam pārcēlušies uz Apes novada pusi. Tajā pusē rallijs nekad nav gājis cauri. Apes novads ir slavens ar saviem moto pasākumiem un Apes novada motosporta entuziasti mums labprāt nāk palīgā. Saņemam nopietnu atbalstu arī no Apes novada domes. Ceram, ka rezultāts patiks gan sportistiem, gan arī skatītājiem. Apes novadā paredzēti divi ātrumposmi - viens sevišķi interesants, otrs nedaudz ātrāks, bet īpatnēji - abi divi.

   

  Vairāk lasiet 3.februāra "Dzirkstelē".

• Aizdomās par nelikumīgām medībām aiztur trīs personas
  Dzirkstele
  

  Policijā uzsākts kriminālprocess pēc krimināllikuma 112. panta 2. daļas „Par nelikumīgām medībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās". Pateicoties policijas darbinieku profesionālai rīcībai, aizturētas trīs personas, kas tiek turētas aizdomās par dzīvnieka nogalināšanu. Viņi ir 1971., 1963. un 1967. gadā dzimuši Ošupes pagasta iedzīvotāji.

   

  Izmeklēšanā izņemti vairāki lietiskie pierādījumi, arī meža cūkas āda. Madonas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Gundars Trops informē, ka divi no aizturētajiem ir mednieki, viņiem izsniegtas ieroču nesāšanas atļaujas un tas vēl jo vairāk pastiprina notikušo malumedību fakta nežēlību - dzīvnieka nogalināšana notikusi brutālā, medniekiem necienīgā veidā. Dzīvnieks nošauts saudzēšanas laikā, meža malā salmos iekārtotā migā, kurā martā mežacūka, visticamāk, sagaidītu sivēnus.

   

  Dzīvnieka nogalināšana radījusi valstij ( pārstāv Centrālvidzemes virsmežniecība) zaudējumus 1260 latu apmērā.

   

  Krimināllikumā par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem vai arests vai piespiedu darbs vai naudas sods līdz 40 minimālajām mēnešalgām. Diviem no aizdomās turamajiem piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, tiks lemts par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu trešajam aizdomās turamajam. Izmeklēšana turpinās.

   

  Policija pateicas iedzīvotājiem, kas nepalika vienaldzīgi un informēja par notikušo, kā arī palīdzēja noskaidrot lietas apstākļus. Aicinājums arī turpmāk ziņot par iespējamiem malumedību gadījumiem, lai personas, kas šādā nežēlīgā veidā, izmantodamas dzīvnieka bezpalīdzību un sarežģītos apstākļus, ar kādiem dzīvniekiem jāsaskaras ziemā un bargajā salā, nepaliktu nesodītas.

   

• Dzīvnieku kapsētu vēlas veidot Ozolkalnā
  Dzirkstele
  Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrība vēlētos, lai dzīvnieku kapsēta atrastos pilsētā. Taču pašvaldība šo vēlmi nevar apmierināt. Labprāt domē uzklausītu tos privāto zemju īpašniekus, kuri būtu ar mieru, ka viņu īpašumā atrastos šāds objekts. Pagaidām neviens ar šādu iniciatīvu pašvaldībā nav vērsies.

   

  Vēlas izpētīt izraudzīto vietu

  Komitejas vadītājs Guntis Blūms uzsver, ka ideja var kļūt pieņemama tikai pēc sabiedriskās apspriešanas, kurā jāuzklausa, pirmkārt, Ozolkalna iedzīvotāju domas.

   

  Gulbenes novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja ir konsultējusies ar Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālistiem, kuri neiebilst pret ideju par dzīvnieku kapsētas izveidi Ozolkalnā. M.Mikolaja ir apskatījusi dabā šo vietu. Viņa uzskata, ka tur noteikti ir jāveic kontrolurbumi un jāveic ekspertīze. Ja ideja tiks akceptēta līdz galam gan Madonas reģionālajā Vides pārvaldē, gan pašvaldībā, būs jāveic arī grozījumi teritorijas plānojumā, paredzot, kurā vietā jāatrodas dzīvnieku kapsētai.

   

  Beļavas pagasta pārvaldes vadītājam Aivaram Rakstiņam ir aizdomas, ka visai grūti ir noteikt robežu, kur šajā konkrētajā vietā beidzas rekultivētā atkritumu izgāztuve un kur ir nepiesārņota zeme. Turklāt līdzās ir privātā zeme. M.Mikolaja piekrīt, ka nebūs patīkami, ja, rokot kapu dzīvniekam, būs redzami atkritumi, tieši tāpēc nepieciešama augsnes ekspertīze šajā vietā, lai konstatētu reālo situāciju. Deputāte Ilze Mezīte bilda, ka iedzīvotāji diezin vai vēlēsies savu mirušo kaķi vai suni apglabāt atkritumi vietā, jo katram taču savs mājdzīvnieks dzīves laikā ir bijis mīļš ģimenes loceklis.

   

  Ozolkalnieši noskaņoti negatīvi

  "Dzirkstele" aptaujāja vairākus Ozolkalna iedzīvotājus, lai noskaidrotu viņu domas par dzīvnieku kapsētas izveidi Ozolkalnā netālu no atkritumu izgāztuves. Baiba Bitaine saka, ka šādu kapsētu vajag, bet vai tieši šajā vietā. Pati savu mājdzīvnieku noteikti šajā kapsētā neapglabātu, jo ir savs zemes īpašums. Eva Upīte uzsver, ka noteikti pašvaldības izraudzītajā vietā Ozolkalnā nevajadzētu atrasties dzīvnieku kapsētai. Viņa atgādina - varbūt visi to nav ievērojuši, taču netālu no slēgtās izgāztuves ir tā saucamie baltie krusti. Tos Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā izvietoja Otrajā pasaules karā bojā boja gājušo piemiņai. Starp šiem upuriem ir arī čekas nomocītais E.Upītes radinieks.

   

  "Saprotu, ka novadā dzīvnieku kapsētu vajag, bet citur," uzskata sieviete.

   

  Ilgvars Leitis uzskata, ka diezin vai vispār novadā ir vajadzīga dzīvnieku kapsēta, jo visi tāpat atrod, kur apglabāt savu kaķīti vai sunīti. Izdzirdot, ka izraudzītā vieta kapsētai ir Ozolkalnā blakus bijušajai izgāztuvei, viņš saka: "Vai tad citas vietas nav?! Tur blakus taču atrodas dzīvojamās mājas!"

   

  Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure "Dzirkstelei" saka, ka ar baltajiem krustiem iezīmētā Otrā pasaules kara upuru atdusas vieta Ozolkalna diemžēl nav iekļauta ne valsts, ne vietējās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Tomēr pašvaldībai noteikti šī vieta ir zināma, veidojot teritorijas plānojumu un domājot par turpmāko attīstību, norāda S.Dundure.

• Invalīdu biedrība saņems ziedojumu
  Dzirkstele
  

  Vienu no lielākajiem ziedojumiem - 400 000 latu sociālajā sfērā sarūpējuši "Latvijas valsts meži". Atbalsts ir piešķirts ne tikai Gulbenes novada invalīdu biedrībai, palīdzība novirzīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, cilvēkiem, kas nonākuši krīzes situācijās, cilvēkiem pensijas vecumā, daļa naudas arī atvēlēta, lai palīdzētu iekļaut sabiedrībā tādas sociāli jūtīgas grupas kā bāreņus, audžuģimeņu bērnus, no vardarbības cietušas sievietes un citus.

  
  Gulbenes novada invalīdu biedrības pārstāve Biruta Kozlovska atzīst, ka negaidījusi, ka tiks saņemts atbalsts. Par šo naudu ir iecerēts iegādāties šujmašīnu un materiālu, lai biedrības pārstāvji varētu mācīties, piemēram, šūt somas vai pārtikas maisiņus.

   

  "Doma iegādāties šujmašīnu bija jau sen. Vispār jau mums vajadzētu trīs šujmašīnas. Ja būs iespēja, mēģināsim startēt vēl kādā nelielā projektā, lai varētu iegādāties vēl divas šujmašīnas, tad uzreiz vairāki varētu mācīties šūt," stāsta B.Kozlovska.

• Dzērājšoferu skaits palielinās
  Dzirkstele
  

  Analizējot statistiku, G.Pusts stāsta, ka pagājušajā gadā kopumā pie stūres reibumā ir sēdušies 215 vadītāji, no tiem 2 ir atteikušies no alkohola pārbaudes, 2 ir lietojuši alkoholu pēc ceļu satiksmes negadījuma, 40 vadītāji transportlīdzekli ir vadījuši reibumā un bez vadīšanas tiesībām.

   

  "No šiem 215 vadītājiem 173 vadītāji ir bijuši ar vadīšanas tiesībām, no tiem 114 bijuši šoferi, bet pārējie velosipēdisti," stāsta G.Pusts.

   

  Savukārt vēl gadu iepriekš dzērumā aizturēti 156 vadītāji, no tiem 86 bija šoferi un pārējie velosipēdisti, bez vadīšanas tiesībām un dzērumā braukuši 32 vadītāji, 2 no alkohola pārbaudes atteikušies.

   

  "Nav īsti skaidrs, vai uzlabojas ekonomiskā situācija vai arī tam ir kāds cits iemesls, taču dzērājšoferu skaits pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir krietni palielinājies. Reibumā braukušo velosipēdistu skaits gan ir samazinājies - laikam pamazām būsim sākuši izskaust šo netikumu," vērtē G.Pusts.

   

  Arī janvārī, piemēram, ceļu policijas inspektori jau ir aizturējuši 13 vadītājus, kas braukuši dzērumā, no tiem 6 bijuši arī bez vadīšanas tiesībām. Uz šo brīdi janvārī aizturēts tikai viens iereibis velosipēdists.

   

  G.Pusts norāda, ka arī turpmāk ceļu policijas inspektori, kontrolējot situāciju mūsu novada ceļos, pastiprinātu uzmanību pievērsīs tam, vai vadītāji nesēžas pie transportlīdzekļa stūres reibumā.

• Būs arī pašiem sava kapela
  Dzirkstele
  

  Iepriekš jau rakstījām, ka pagājušajā gadā renovācijas projekta gaitā centra Litenes filiālē tika paveikti apjomīgi darbi. Rekonstrukcijas projektā gan vecajam, gan jaunajam korpusam tika veikta fasādes un bēniņu siltināšana, fasādes apdare un jumta nomaiņa. Ņemot vērā, ka centrā bija novecojusi ūdensapgādes sistēma, projektā tika atjaunota arī tā un izbūvētas atdzelzošanas iekārtas. Vecajam korpusam tika izbūvēta arī plaša piebūve, kur šobrīd arī atrodas kapela. Jaunajā piebūvē atrodas arī dažādas interešu nodarbību telpas un arī rehabilitācijas nodarbību telpas. Projekts īstenots ar Eiropas reģionālā attīstības fonda atbalstu.

   

  Kad "Dzirkstele" centra Litenes filiālē viesojās novembrī rekonstrukcijas un celtniecības darbi jau bija paveikti, taču vēl nebija aprīkotas jaunās piebūves telpas. Tagad tas jau ir paveikts un filiāles iemītnieki jau aktīvi izmanto iespēju darboties jaunajās telpās. Klienti labprāt pavada laiku šūšanas un zīmēšanas nodarbības. Ar lielu interesi viņi darbojas māla darbnīcā, kas ir jauna un līdz šim neierasta nodarbe. Ar klientiem darbojas sociālie rehabilitētāji. Klientiem ir iespēja arī pašiem gatavot ēst jaunajā virtuvē. Daudz klientu vienmēr var sastapt bibliotēkā.

   

  Ir izveidota arī telpa, kur atrodas dažādi fizikālās terapijas aparāti. Tagad filiālē strādā arī divi fizioterapeiti, kā arī fizikālās terapijas māsa, kas darbojas ar klientiem. Šīs štata vienības tika izveidotas, īstenojot šo projektu. Ir ierīkota arī speciāla fizioterapijas jeb vingrošanas zāle, kurā atrodas dažādi trenažieri un vingrošanas rīki.

   

  Filiāles vadītājs Jānis Kļaviņš stāsta, ka šajā projektā ir paveikts daudz darba.

   

  "Liels ir arī ieguvums. Pēc ēku siltināšanas jūtam, cik laba ir siltumizolācija. Klientiem un darbiniekiem tagad ir silti un ērti. Esam nomainījuši arī visu aprīkojumu," stāsta J.Kļaviņš.

   

  Viņš piebilst, ka šobrīd vēl turpinās remontdarbi nodaļā, kurā izmitināti gulošie klienti un klienti ar kustību traucējumiem. Šie darbi gan tiek veikti par pašu līdzekļiem. Savukārt, kad remonts tiks pabeigts šajā nodaļā, iecerēts veikt kosmētisko remontu vēl arī vecajā korpusā.

• Vēlas atgriezties novada domē
  Dzirkstele
  

  Alda Alberte, kura šobrīd novada domē ieņem A.Caunīša vietu, "Dzirkstelei" saka, nevar ietekmēt situāciju, jo visu nosaka likums, taču viņa ar lielāko prieku būtu gatava ļaut A.Caunītim atkal strādāt novada domē. Novada deputāte Ilze Mezīte "Dzirkstelei" saka, ka būtu gatava nolikt savu deputātes mandātu, ja vien būtu iespēja savā vietā ļaut nākt strādāt A.Caunītim.

   

  "Es labprāt to darītu! Viņam ir lielāka pieredze," atzīst viņa. Deputāts Intars Liepiņš "Dzirkstelei" saka, ka ar prieku gaida, kad domē atgriezīsies A.Caunītis. "Gribētos, lai domē tiktu meklēti nevis nevis šķēršļi, bet viss tiktu darīts viss iespējamais, lai tā notiktu," piebilst I.Liepiņš.

   

  Iesniegums uzrakstīts par vēlu

  Par šo situāciju Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa publiski informēja novada deputātus 31.janvārī pēc domes sēdes. Viņa piebilda, ka tuvākajā laikā personīgi sazināsies ar A.Caunīti. "Varbūt A.Caunītim ir kāds iemesls, kāpēc viņš nevarēja ātrāk ar savu iesniegumu vērsties novada domē," sacīja viņa.

   

  Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale skaidroja, ka Deputāta statusa likums nosaka, ka iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu jāiesniedz attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājam nedēļas laikā no dienas, kad beidz pildīt Saeimas locekļa amata pienākumus. Savukārt Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas deputāta pilnvaras beidzas ar brīdi, kad kopā sanākusi jaunā Saeima. 11.Saeimas pirmā sēde notika 2011.gada 17.oktobrī.

   

  Ar interesi gaida domes lēmumu

  A.Caunītis "Dzirkstelei" saka, ka ar interesi gaida Gulbenes novada domes priekšsēdētājas atbildi uz savu iesniegumu vai domes lēmumu šajā sakarā. Ja sekošot atteikums atjaunot deputāta mandātu novada domē, viņš pieņemšot to kā realitāti.

   

  "Vēlētāji ir tie, kuri izlemj, vai esmu nepieciešams novada domē," saka viņš un liek saprast, ka būs jocīgi, ja domes vadība tagad rīkosies pret vēlētāju gribu un liegs A.Caunītim iespēju atgriezties un strādāt kā deputātam atlikušo šā sasaukuma laiku - gadu un pāris mēnešu.

• Vai tiešām nav saprašanas?
  Dzirkstele
  

  Atvēru nelielu veikaliņu, kurā galvenokārt pārdevu dažādus traukus. Veikalam atveda preci. Divu nedēļu laikā par to vajadzēja norēķināties ar piegādātājiem. Diemžēl divas nedēļas ir pārāk mazs laiks, lai šo preci izpirktu. Nācās bodi klapēt ciet. Tā ir noticis ar daudziem.

   

  Diemžēl visi lielākie valsts uzņēmumi ir likvidēti. Piemēram, Liepājas cukurfabrikā strādāja 260 strādnieku. Jelgavas cukurfabrika bija lielāka, tāpēc arī strādnieku tur bija vairāk. Darbs bija arī zemniekiem, kuri audzēja cukurbietes. Fabrikas likvidēja, lai tagad cukuru ievestu no Eiropas Savienības. Mums savu neko nevajag. Ko tad brīnāmies, ka cilvēkiem nav darba? Tāpēc daudzi aizbrauc no Latvijas, jo ne jau katrs ir spējīgs šodien uzsākt uzņēmējdarbību. Tas nav tik vienkārši, kā daudzi uzskata.

   

  Latvijā dramatiski samazinājusies dzimstība. Lielai daļai jaunu cilvēku nav darba, tāpēc viņi apzinās, ka nevar laist pasaulē bērnu, jo nav zināms, kā viņu pabarot, apģērbt un izskolot. Kas te ko brīnīties vai pārmest vecākiem!

   

  Pāri nekas nepaliek

  Ja padomju gados, kurus tagad dēvējam par sliktajiem gadiem, nebūtu uzbūvētas neskaitāmas daudzdzīvokļu mājas, kur cilvēki šodien dzīvotu? Pa šiem divdesmit gadiem Gulbenē nav uzbūvēta neviena daudzdzīvokļu māja, bet valstij nodokļus gan mēs visi maksājam.

   

  Esmu pensijā un nekur nestrādāju, bet tas nenozīmē, ka nemaksāju nodokļus. Kaut vai veikalā pērkot preci, ko tikai man tur neatskaita! Atliek tikai paskatīties uz kasē izsistajiem čekiem, lai pārliecinātos, cik liels ir pievienotās vērtības nodoklis.

   

  Stāsta, ka izsīkst tā budžeta daļa, kas paredzēta pensiju izmaksām. Ja ir tā, tad pensiju fondā ieskaitiet daļu no pievienotās vērtības nodokļa, ko es, būdama pensionāre, maksāju gandrīz katru dienu.

   

  Nesaprotu, kāda jēga Latvijai bija stāties Eiropas Savienībā, kur pensionāriem ir nesalīdzināmi lielākas pensijas kā pie mums? Viņi var dzīvot, cepuri kuldami, un apceļot pasauli, bet mums tik tikko pietiek ēšanai, nemaz nerunājot par milzīgajiem komunālajiem pakalpojumiem. Pāri nepaliek nekas!

   

  Esmu domājusi arī par preču cenām. Mans brāļadēls šobrīd strādā Holandē. Viņš ir salīdzinājis, ka tur pārtikas preču cenas ir pat mazākas nekā pie mums Latvijā, bet algas - četras piecas reizes lielākas nekā pie mums. Ja tā, tad kāda jēga ir atrasties Eiropas Savienībā? Es to saprastu, ja līdz ar iestāšanos, arī pie mums attīstītos ražošana un cilvēki varētu pienācīgi saņemt par savu darbu.

   

  Ko dara valsts labā?

  Kam mums vajadzīgs tāds ministriju un ierēdņu skaits? 13 ministrijās taču strādā vesela ierēdņu armija! Ja cilvēks nodarbojas ar biznesu, viņš regulāri nodod atskaites Valsts ieņēmumu dienestā. Viss par viņu skaidrs bez ierēdņu starpniecības. Kāpēc man par savu naudu vēl jāuztur ministrijas?

   

  Citādāk, ja iet runa par valsts uzņēmumiem, bet to jau mums Latvijā tikpat kā vairs nav. Kāpēc mums - tautai - jāuztur šie ierēdņi, kas pat nedomā par ražošanas attīstību? Es labi zinu, kā privāto firmu pārstāvji izvairās no likumu ievērošanas, kā reģistrē savus uzņēmumus ofšorzonās, lai tikai nebūtu jāmaksā nodokļi valstij.

   

  Vai Saeimā ir vajadzīgas 100 galvas? Tur pietiktu ar 50. Rīgas domē 60 vietā pietiktu ar 30. Kas tad tiek darīts valsts labā? Nekas! Latviešu tautu savulaik padarīja par nabagiem, saistībā ar naudas maiņu, nolikvidēja kolhozus, cilvēkus laukos atstājot bez darba. Ja nepatika kolhozs, kāpēc nelika dibinātas kooperatīvās sabiedrības? Cilvēki dzīvotu laukos un daudz ko saražotu paši. Tad nevajadzētu ievest no Igaunijas un Lietuvas piena produktus.

   

  Valsti apzaga arī ar "Parex" bankas starpniecību. Vai tad tautai bija jāglābj privāta banka? Mums ir viena valsts banka "Hipotēku un zemes banka". Lai tad pašvaldības un visi valsts uzņēmumi glabā savu naudu šajā bankā. Valsts bankā nekas nepazudīs. Citādāk būs, ja pazudīs valsts. Mēs esam gatavi stutēt visu, kas ir privāts. Ja ir tā, tad kam mums valsts vajadzīga?

   

  Lats - dārgākais pasaulē

  Cilvēki ir nobijušies. Braucu pie ārsta uz Rīgu. Maksāju par procedūru, bet kvīti pretī nedod. Kur paliek šī nauda? Saka: kāpēc paši neprasām kvīti! Bet cilvēki baidās, ka otrreiz, ejot pie tā paša ārsta, kaut ko var izdarīt ne tā. Cilvēks nolemj piepelnīties. No nopelnītās naudas nodokļus ietur, bet līgumu par darbu neslēdz. Kur paliek šie nodokļi? Atbilde nav tālu jāmeklē - darba devējam kabatā. Kaut ko aizrādīt nozīmē - darbu nedabūt!

   

  Baidos, ka drīz vien Latvijā viss būs pārdots ārzemniekiem. Uzņēmumus pārdodam citu pēc cita, arī lauksaimniecībā izmantojamās platības atvēlam ar vieglu roku. Pērnvasar biju aizbraukusi uz dzimto pusi. Māju pudurī, kur katrā mājā dzīvoja liels skaits cilvēku, tagad dzīvība ir tikai vienā mājā.

   

  Brīnāmies, kāpēc visi brauc iepirkties uz Krieviju, kāpēc ieved preces no turienes. Lai to saprastu, pietiek papētīt valūtas kursu. Mūsu lats ir uztaisīts par visdārgāko valūtu pasaulē! Vai tad pie mums ir kaut kādas zelta vai naftas atradnes? Tas ir izdevīgi bankām, kas pelna uz naudas maiņas rēķina, nevis ražošanai. Iznāk, ja es ražoju preci, tad tā ir visdārgākā, tāpēc ārējā tirgū to grūti pārdot. Vienīgi zem pašizmaksas, bet tas ražotājam rada zaudējumus. Tad kāpēc pirkt dārgu preci pie mums, ja Krievijā tā ir ievērojami lētāka?

   

  Šaubos, vai tad, kad Latvija pāries uz eiro, tiks saglabāts līdzšinējais lata kurss. Visticamāk, tad lata vērtība vispirms kritīsies. Vai tiešām Saeimā tikušajiem patiešām nav nekādas saprašanas no ekonomikas un finansēm? Nav saprašanas par to, kas šodien notiek Latvijā?

• Sala dēļ mācības nepārtrauc
  Dzirkstele
  

  Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļā "Dzirkstele" noskaidroja, ka pēc viņu pieejamās informācijas visas skolas mūsu novadā strādā, jo izglītības iestādi lielā sala dēļ var slēgt, tikai saskaņojot ar pašvaldību.

   

  Litenes pamatskolai esot bijusi doma pārtraukt mācību procesu, bet tas tomēr nav noticis. Skola strādā.

• Necerēti liels donoru skaits
  Dzirkstele
  

  "Kopumā bija ieradušies 140 donori. Bijām ļoti pārsteigti, ka pirmo reizi asinis nodeva 31 cilvēks. Starp pirmreizējiem donoriem lielākā daļa bija jaunieši. Ja citkārt donoru diena, kas sākas pulksten 9.00 no rīta, beidzās jau pulksten 12.00, tad šoreiz vēl pulksten 13.00 darbs turpinājās pilnā sparā. Cilvēkiem nācās gaidīt garā rindā, kamēr pienāca viņu kārta. Pietrūka pat naudas, ko izmaksāt, kā arī papildus tika kopētas veidlapas donoru reģistrācijai," stāsta S.Homčenko.

   

  Izpilddirektors pieļauj, ka lielais donoru skaits ir saistīts ar donora privilēģiju kartes piešķiršanu. To piešķir donoram, kas gada laikā asinis ir nodevis trīs un vairāk reizes. Karte ir derīga trīs gadus un tā izmantojama dažādu pakalpojumu saņemšanai visā Latvijā.

   

  "Vīrieši asinis var nodot gadā piecas, bet sievietes - trīs reizes. Mums šogad ir paredzētas četras donoru dienas, tāpēc privilēģiju kartes būs iespējams saņemt ļoti daudziem novada donoriem. Informācija par kartes saņēmējiem tiks apkopota gada beigās. Kā šīs kartes varēs saņemt, pagaidām vēl īsti nav skaidrs," piebilst S.Homčenko.

• Sveiks 85, 90 un 100 gadu jubilejās
  Dzirkstele
  Ilze Mezīte ieteikums: pašvaldībai jāsveic novada seniori apaļās dzīves jubilejās - 80 gadus, 85 gadus, 90 gadus un 100 gadus sasniegušie. Pēc deputātes domām, pašvaldība katram varētu uzdāvināt kaut vai 10 līdz 20 latus zālēm.

   

  Domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Švika uzskata, ka izvēli - ko un kā sveikt - vajadzētu atstāt pilsētas un pagastu pārvalžu vadītāju ziņā. Viņaprāt, novada domei noteikti vajadzētu īpaši sveikt tikai simtganiekus. Pēc D.Švikas domām, pieejai jābūt individuālai, jo dažs jubilārs varbūt vairāk priecāsies par skaistu dāvanu, nevis naudu.

   

  Arī deputāts Guntis Blūms uzskata, ka dažu senioru var aizvainot no pašvaldības dāvanā saņemtie 10 lati.

   

  Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns bilst, ka vēlas no domes skaidru norādi - pārvaldnieki naudu senioru sveikšanai izmantos no kultūrai paredzētā budžeta. Viņš saka, ka Gulbenē vien šogad 80 gadu dzimšanas dienu svinēs 66 cilvēki.

   

  Domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska ir noskaidrojusi, ka novadā ir 101 iedzīvotājs, kuram šogad paliek 90 gadu, 166, kuriem paliek 85 gadi, un tikai viens, kuram paliek 100 gadi (tā ir kāda seniore no Kalnienas, deputāts Raitis Apalups zina teikt, ka viņas dzimšanas diena ir 14.aprīlī).

   

  Jubilārus, kuriem šogad paliek 80 gadu, A.Pružinska nav saskaitījusi, bet pieļauj, ka to būs daudz.

   

  Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis uzskata, ka tomēr pašvaldībai dzimšanas dienā jāsveic arī 80 gadus sasniegušie novada cilvēki.

   

  S.Daudziņa rezumē: "Dome pārvaldniekiem to neaizliedz, bet obligāti prasa, lai sveikti tiktu 85, 90 un 100 gadus sasniegušie."

   

  Kā tas būs, ja pagastos 80 gadu jubilejā iedzīvotājus sveiks, bet pilsētā ne? "Cilvēki salīdzina. Un viņiem sāp, ja visur nedara vienādi," uzskata I.Mezīte.

• Tas nav godīgi!
  Dzirkstele
  

  Labāk vajadzētu domāt, kā daudzbērnu ģimenes skolā apgādāt ar siltām pusdienām par brīvu. Ja kāds ragulops ir kūtī, tas vēl nenozīmē, ka daudzbērnu ģimenei pietiek maizītes.

   

  Ja dome var atļauties tērēt 85 000 latu darbinieku dāvanām, tad vajadzētu iedot arī bērniem brīvas pusdienas. Tagad runā par dzimstības palielināšanu, bet par tiem, kas ir jau piedzimuši, neliekas ne zinis!

   

  Lielu algu saņēmēji vienās pusdienās apēd 8 latus, bet ko lai dara ar šiem 8 latiem mēnesī bērns, kuram arī gribas ēst?

• Martā Latvijas Leļļu teātrī gaidāms pirmizrāžu bums
  Dzirkstele
  

  Kārļa Auškāpa un Lailas Kirmuškas iestudētā izrāde "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta", kas jau vairākas sezonas veiksmīgi tiek spēlēta latviešu auditorijai, no 3. marta būs skatāma arī krievu trupā.

   

  Trakulīgos piedzīvojumus nu izdzīvos aktieri Nikolajs Šestaks (Karlsons), Aleksandrs Jonovs (Brālītis), Aleksandra Brunere (Mamma), Deniss Martinjaks (Tētis), Lilija Sūna (Bokas jaunkundze), Svetlana Stoļarova (Beta), Jurijs Luniks (Bose), Jūlija Meščerjakova (Gunilla), Daumants Švampe (Kristers), Nadežda Bahvalova, Olga Larina (Fille) un Aleksejs Jefimovs (Pelle).

   

  „Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" ir izrāde visai ģimenei: mazajiem skatītājiem tas ir brīnumains stāsts par lidojošu, labsirdīgu vīriņu, savukārt vecāki var pasmieties par amizanti raibo ģimenīti. Turklāt izrādes veidotāji brīdina: izrādes laikā tiek izmantoti pirotehnikas efekti!

   

  Provokatīvi spirgtu pavasara vēsmu Latvijas teātru dzīvē ienesīs režisora Ivara Lūša veidotā izrāde „Neaiztiec mani!", kuras pirmizrāde Lielajā zālē gaidāma 16. martā. Patiesās, ļoti emocionālās lugas adresāts ir jaunieši vecumā no 16 gadiem. Izrāde konceptuāli iekļausies Leļļu teātra aizsāktajā ciklā „Leļļu laboratorija", kas turpina meklēt alternatīvus ceļus, šķērsojot leļļu teātra žanriskos ietvarus un piesaistot jaunus māksliniekus.

   

  Izrādes „Neaiztiec mani!" pamatā - jaunās rakstnieces Elzas Apkalnes luga „Korinte", kas 2006. gadā Valsts Kultūrkapitāla fonda rīkotajā Nacionālajā lugu konkursā jauniešiem domāto darbu grupā ieguva otro vietu (pirmā netika piešķirta), sagādājot neviltotu pārsteigumu žūrijai.

   

  Luga bez ilūzijām izgaismo padsmitgadīgas meitenes pasauli diennakts garumā. Notikumu un pārdzīvojumu virkne atspoguļo mūsdienu jauniešu izjūtas, attieksmi pret apkārt notiekošo, mūžīgo nesaprašanos ar vecākiem; tas ir jauna cilvēka protests pret pieaugušo pasaulē valdošo liekulību, nežēlību un meliem.

   

  „Neaiztiec mani!" pēc skatītāju un teātra kritiķu atzītajiem iestudējumiem „Bērniņi" un „Miskastes bērns" ir jau trešā Ivara Lūša veidotā izrāde, kurā viņš skarbi un atklāti risina jauniešu problēmas: iekļaušanos pieaugušo pasaulē, spēju un nespēju tajā iedzīvoties. Iestudējuma mūsdienīgā valoda, aktieru spēles stilistika, mūzika un vizuālais ietērps nojauks barjeru starp skatuvi un dzīvi, skatītājā raisot līdzpārdzīvojumu un aicinot izvērtēt attieksmi pret visdažādākajām lietām, izvairoties piedāvāt gatavu recepti, kā pareizi dzīvot. Tāpēc uz izrādi tiek gaidīti gan jaunieši, gan viņu vecāki.

   

  Lomās redzēsim Danu Lāci vai Lienīti Osipovu (Meitene), Miķeli Žideļūnu vai Valdi Vanagu (Vīrietis), Artūru Putniņu vai Daumantu Švampi (Puisis), Audru Pētersoni (Māte) un Pēteri Šogolovu (Tēvs). Iestudējuma māksliniece - pazīstamā aktrise Jūlija Ļaha, bet scenogrāfiju veidojis Ivars Noviks.

  
  Izrādes tapšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

   

  Visbeidzot, priecīga ziņa vismazākajiem bērniem! Garlaicīgā alfabēta mācīšanās nu ir aiz muguras, jo no 24. marta Leļļu teātra Mazajā zālē būs skatāms Indras Sproģes jautrās grāmatiņas "Joka pēc alfabēts" dramatizējums Vijas Blūzmas režijā.

   

  Izrāde, uz kuru aicināti bērni no 3 gadu vecuma, tapusi „joka pēc": spēlējoties ar burtiņiem, radošā komanda tā aizrāvusies, ka nolēmusi parādīt arī mazajiem skatītājiem, cik bagāta fantāzijas pasaule patiesībā slēpjas alfabētā. Leļļu teātra aktieri - Anrijs Sirmais, Dace Vītola un Santa Didžus - apspēlēs visus 33 latviešu alfabēta burtus un ar tiem grāmatiņā saistītos tēlus, tā mazajiem pierādot, ka mācīties var būt arī viegli un jautri!

   

  Izrādē izmantota Renāra Kaupera populārā dziesmiņa „Joka pēc alfabēts", kuru ar autora laipnu ieteikumu izrādes vajadzībām papildinājis un aranžējis komponists Valts Pūce.

   

  Uz visām izrādēm biļetes jau nopērkamas „Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās, internetā un Leļļu teātra kasē.

   

  Vairāk par jaunajām izrādēm lasiet Latvijas Leļļu teātra mājas lapā: www.lelluteatris.lv.