Zemgales ziņas

• Pētījums: Latvijā 59% šoferu ziemā visvairāk satrauc apledojums uz ceļa
  Zemgales Ziņas
  Saskaņā ar tiem 15% šoferu atklājuši, ka viņus satrauc tumšie vakari un sniegs, savukārt 7% minējuši, ka braukšana ziemā un vasarā, viņuprāt, neatšķiras. Pētījumā arī noskaidrots, ka ziemas iestāšanās braukšanas paradumus garākos maršrutos pa Baltijas valstīm liek mainīt 23% autobraucēju, proti, 14% autovadītāju izvēlas garākā ceļā doties ar autobusu, bet 9% – ar lidmašīnu. "Lux Express" Ziemeļu reģiona pārdošanas vadītāja Vlada Kulmane norādīja, ka šoferi ziemas periodā izmanto arī iespēju atpūsties, tādēļ izvēlas alternatīvus ceļošanas veidus. "Apledojis ceļš, piesnigušas brauktuves un tumsa ir galvenie iemesli, kas liek autobraucējiem izvēlēties alternatīvus ceļošanas veidus, un tas saistīts gan ar drošības izjūtu, gan iespēju ceļā atpūsties, kā arī ietaupīt izdevumus par degvielu un automašīnas apkopei. Tāpat arvien biežāk autobusu cilvēki izvēlas īsiem darījumu braucieniem, tādējādi izmantojot iespēju ceļā pavadīto laiku izmantot lietderīgi," sacīja Kulmane. Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka ceļošanas paradumus līdz ar ziemas iestāšanos maina vidēji ceturtā daļa sieviešu un piektā daļa vīriešu – ceļošanai Baltijas valstīs autobusu automašīnas vietā izvēlas 17% sieviešu, savukārt vīriešu vidū 11% aptaujāto ziemā dod priekšroku autobusam. Savukārt, vērtējot garākus pārbraucienus, tikai 3% sieviešu norādījušas, ka braukšana ziemā neatšķiras no automašīnas vadīšanas vasarā, tajā pašā laikā vīriešu vidū šo atbildi izvēlējušies 15% aptaujāto. Pētījums veikts internetā, aptaujājot 561 respondentu vecumā no 20 līdz 74 gadiem.

• Biodegvielas ražotāji gatavi diskutēt par diviem no trim EM piedāvātajiem risinājumiem nozares attīstībai
  Zemgales Ziņas
  Viņš atgādināja, ka pirmais un otrais EM piedāvātais risinājums paredz saglabāt obligāto 5% biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam, kā arī abos šajos variantos saglabāt esošo akcīzes nodokļa atbrīvojumu biopiejaukumam, kas ir lielāks par 30% periodā līdz 2014.gada 31.decembrim. Savukārt trešais risinājums, ko ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iepriekš nosaucis par perspektīvāko, paredz palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai attiecīgi līdz 7% dīzeļdegvielai un 7% benzīnam no 2015.gada, kā arī saglabāt esošo akcīzes nodokļa atbrīvojumu biopiejaukumam, kas ir lielāks par 30% periodā līdz 2014.gada 31.decembrim, bet no 2015.gada noteikt papildu atbalstu akcīzes nodokļa atbrīvojuma veidā arī par biodegvielas piejaukumu zem 30%.
  
  "Runājot par trim atbalsta mehānismiem, mēs varam diskutēt par pirmajiem diviem, bet attiecībā par trešo piedāvājam kopīgi ar valsti strādāt pie tā, lai izveidotu otrās paaudzes ražotnes uz pirmās paaudzes rūpnīcu jau esošās infrastruktūras un tehnoloģiskās bāzes. Tas būs lētāk un tādā veidā valsts atbalstīs savus ražotājus, nevis klaji lobēs ārvalstu tehnoloģiju piegādātājus vai degvielas ražotājus. Tiesa, pirms tam ir jāatrisina jautājums par loģisku pārēju no vienas paaudzes [biodegvielas ražošanas paaudzi] uz otru, tāpēc būtu būtiski atbildēt uz jautājumu, kāpēc viennozīmīgi tiek propagandēts atbalsts otrajai paaudzei [ 2G, kas ir atbilstoša ilgtspējības kritērijiem un ko ražotu, piemēram, no koksnes vai salmiem] un kāpēc pirmajai paaudzei [1G, pašreiz Latvijā izmantotā biodegvielas ražošanas paaudze, kurā izmanto tikai rapšus vai graudus] atbalsts tiek uzskatīts par neefektīvu," klāstīja Znatnajs.
  
  Viņš arī uzsvēra, ka ekonomikas ministra paustais par to, ka no 2017.gada 1G biodegviela Eiropas Savienībā (ES) vairs nevarēs pastāvēt, nav pareizs. "Ja ministrs uzskata, ka no 2017.gada 1G biodegviela ES vairs nevarēs pastāvēt un tāpēc nav jēgas turpināt guldīt naudu nozarē, tad biodegvielas ražotāji vēlas ministru informēt, ka viņam nav taisnība. No 2017.gada ES varēs realizēt biodegvielu, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem un jau pašlaik Latvijas biodegvielas ražotāji izgājuši sertifikāciju, ieguvuši sertifikātu un atbilst visiem ilgtspējas kritērijiem," teica asociācijas prezidents.
  
  Pavļuts žurnālistiem iepriekš bija norādījis, ka 1G biodegvielas ražošanas paaudze nav perspektīva un ilgtermiņā labāka ir 2G paaudze.
  
  Jau vēstīts, ka EM ir izstrādājusi trīs iespējamos problēmu risinājumu variantus biodegvielas ražošanas un patēriņa veicināšanai.
  
  Pirmais un otrais variants paredz saglabāt obligāto 5% biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam, kā arī abos šajos variantos saglabāt esošo akcīzes nodokļa atbrīvojumu biopiejaukumam, kas ir lielāks par 30% periodā līdz 2014.gada 31.decembrim.
  
  Pirmajā variantā atbalsts tiek piešķirts tiešu dotāciju veidā proporcionāli saražotajam biodegvielas apmēram, savukārt otrajā variantā atbalsts uzņēmumiem tiek noteikts atbilstoši siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumiem.
  
  Trešais variants paredz palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai attiecīgi līdz 7% dīzeļdegvielai un 7% benzīnam no 2015.gada, kā arī saglabāt esošo akcīzes nodokļa atbrīvojumu biopiejaukumam, kas ir lielāks par 30% periodā līdz 2014.gada 31.decembrim, bet no 2015.gada noteikt papildu atbalstu akcīzes nodokļa atbrīvojuma veidā arī par biodegvielas piejaukumu zem 30%.
  
  Trešais variants arī paredz pēc 2015.gada izstrādāt nosacījumus tiešajam atbalstam 2G biodegvielas ražošanai vai ilgtspējas kritērijiem atbilstošai biodegvielai.
  
  Biodegvielas industrijas pārstāvji izteikuši EM pārmetumus par skaidrības neieviešanu jautājumā par biodegvielas nozares nākotni, kā arī pārmetumus par ministrijas plāniem ieguldīt līdzekļus 2G ražošanā.

• Iedzīvotāji aktīvi izsakās par pensiju likuma grozījumiem - ieceri pensionēšanās vecumu palielināt drīzāk
  Zemgales Ziņas
  Līdz februāra sākumam izteikušies 500 iedzīvotāju, bet aptauja beigsies svētdien, 5.februārī. Ministrijā pašreizējo aktivitāti vērtē kā lielu.
  
  "Labklājības ministrijas speciālisti apkopos iedzīvotāju viedokļus un pievienos tos anotācijai par grozījumiem likumā par valsts pensijām. Lēmumu par izmaiņām pensiju jomā pieņems valdība un Saeima," teica Kupce.
  
  Iedzīvotāji var paust savu viedokli par četriem jautājumiem un izteikt arī alternatīvus piedāvājumus sociālās sistēmas ilgtspējai.
  
  Jau ziņots, ka LM priekšlikumi paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – pakāpeniski paaugstināt no 2014.gada. Proti, 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to iecerēts paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
  
  Ierosināts palielināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada – ik gadu par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
  
  No 2014.gada plānots palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada – līdz 20 gadiem.
  
  Iecerēts arī izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, nosakot, ka no 2014.gada pakāpeniski tiks paaugstināts izdienas pensijas vecums un pārskatīts izdienas pensijas stāžs, nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Minēto likumu paredzēts izstrādāt līdz 2012.gada 1.decembrim.

• Lielā sala dēļ daudzviet pārtrūkusi elektropiegāde
  Zemgales Ziņas
  Bez elektrības īsi pēc plkst.7 rītā bija aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju, liecina dati no elektroapgādes atslēgumu kartes.
  
  Svētdienas rīts Latvijā kļuvis par aukstāko kopš 2003.gada 6.janvāra - gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pazeminājusies līdz -27..-34 grādiem, liecina meteoroloģiskā informācija. Jau ziņots, ka saskaņā ar aģentūras BNS rīcībā esošajiem datiem Rīgas apkaimē reģistrēta zemākā gaisa temperatūra pēdējos 25 gados.
  
  Kā vēstīts iepriekš, Latvijas energoapgādes kompānijas "Latvenergo" meitasuzņēmums "Sadales tīkls" lielā sala dēļ pastiprināti seko nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanai valstī, aģentūrai BNS pavēstīja "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere.
  
  Viņa norādīja, ka darbā ir iesaistītas papildu brigādes un nepieciešamības gadījumā notiek sazināšanās ar pašvaldībām, piedāvājot elektroapgādi nodrošināt ar ģeneratoriem. "Zemās temperatūras ietekmē var pārtrūkt vadi un var būt traucēts apakšstaciju elektroiekārtu un tehniskā personāla darbs," paskaidroja "Latvenergo" preses sekretāre.

• Latvijā reģistrēta zemākā gaisa temperatūra pēdējos deviņos gados, Pierīgā - 25 gadu laikā
  Zemgales Ziņas
  Starptautiskajā lidostā "Rīga" fiksēts 30,4 grādu sals. Saskaņā ar aģentūras BNS rīcībā esošajiem datiem, kas nav pilnīgi, tā ir zemākā šajā vietā reģistrētā gaisa temperatūra pēdējos 25 gados - kopš 1987.gada janvāra, kad sals sasniedza 31,7 grādus. Savukārt netālu uz austrumiem no galvaspilsētas gaisa temperatūra svētdienas rītā pazeminājās pat zem -33 grādiem.
  
  Saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem viszemākā gaisa temperatūra reģistrēta uz A3 šosejas starp Strenčiem un Valku - mīnus 34,2 grādi, savukārt Valkā atbilstoši datiem no Igaunijai piederošās novērojumu stacijas gaiss atdzisa līdz -32,4 grādiem. Starp Garkalni un Vangažiem fiksēts 33,5 grādu sals, bet uz Rīgas apvedceļa Baltezers - Saulkalne - 32,7 grādi zem nulles. Uz Vidzemes šosejas Amatas novadā reģistrēti -32,5 grādi, pārējās stacijās, kas izvietotas uz Valkas un Vidzemes šosejas, fiksēta temperatūras pazemināšanās līdz -31..-32 grādiem. -31 grāds reģistrēts arī Aizkraukles, Ādažu, Olaines, Salaspils un Saulkrastu apkaimē.
  
  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra svētdien reģistrēta Jelgavā, Rūjienā un Vidzemes augstienes Zosēnos - attiecīgi -31,2, -31,4 un -32,9 grādi. -30 grādu atzīme tika sasniegta arī Ainažu, Alūksnes, Madonas, Skrīveru un Zīlānu (Jēkabpils) novērojumu stacijā.
  
  Neierasti liels sals skāra arī pārējo valsti, vienīgi Latgalē gaisa temperatūra bija nedaudz augstāka nekā iepriekšējos divos rītos. Kurzemes piekrastē, izņemot Kolku, kur minimālā temperatūra bija -19,1 grāds, reģistrēti -22..-26 grādi, Liepājas lidostā - pat 27 grādu sals, savukārt Mērsragā termometra stabiņš apstājās pie -27,5 grādu atzīmes.
  
  Latvijā saglabājas pārsvarā skaidrs laiks, nelieli mākoņi ir vietām Latgalē, kā arī dažviet piekrastē. Vietām ir dūmaka un sarma. Pūš lēns vējš, daudzviet vēja nav.
  
  Rīgā spīd saule un pūš lēns mainīga virziena vējš. Gaisa temperatūra pilsētas centrā no rīta pazeminājās līdz -23..-25 grādiem, citviet gaiss bija aukstāks, Pierīgā reģistrēti -29..-33,5 grādi.
  
  Maksimālā gaisa temperatūra sestdien LVĢMC novērojumu tīklā bija no -14,4 grādiem Kolkā līdz -20,6 grādiem Alūksnē, Gulbenē un Zīlānos.
  
  Zemākā gaisa temperatūra Eiropā svētdienas rītā konstatēta Somijas ziemeļaustrumos, kur vienuviet Krievijas pierobežā sals sasniedza 41 grādu. Daudzviet Eiropā reģistrēts jauns 5.februāra aukstuma rekords, Eiropas centrālajā un rietumu daļā rekords kritis vairāk nekā simts novērojumu stacijās.
  
  2003.gada 6.janvārī Zosēnos tika reģistrēti -37,6 grādi.

• VUGD pagājušajā diennaktī dzēsis 47 ugunsgrēkus
  Zemgales Ziņas
  VUGD arī veicis 10 glābšanas darbus un saņēmis 19 maldinājuma zvanus.
  
  Lielā sala dēļ pēdējās nedēļas būtiski pieaudzis ugunsgrēku skaits. Lielākoties tie rodas dēļ pārkurinātām krāsnīm un skursteņos degošiem sodrējiem.

• Kukaiņi Latvijā pārcieš lielo salu, pateicoties antifrīzam to ķermeņos
  Zemgales Ziņas
  "Mūsu kukaiņi ir labi pielāgoti ziemošanai. Tuvojoties aukstajam laikam, to ķermenis zaudē ūdeni un ķermeņa šķidrumu – hemolimfa kļūst biezāka, un tajā palielinās ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku koncentrācija. Tādējādi ķermenis ir pildīts ar sava veida antifrīzu, kurš nesasalst un var īslaicīgi izturēt temperatūru līdz mīnus 20–30 grādiem," klāstīja entomologs.
  
  Spuņģis sacīja, ka, šādam salam pieturoties vēl vismaz divas nedēļas, kukaiņiem gan var rasties problēmas, jo aizsargmehānisms domāts tikai īsam laika periodam. Lielākas iespējas ciest no sala esot tiem kukaiņiem, kuri pārziemo uz kokiem kā olas vai kāpuri, taču tad salam jābūt ilgstošam un stipram.
  
  Entomologs arī atzina, ka vietējās sugas sals faktiski neietekmē. Lielākas iespējas pazust no Latvijas entomoloģiskās kartes ir sugām, kuras izplatītas vairāk uz dienvidiem, piemēram, tādiem jaunienācjiem Latvijas faunā kā dievlūdzējs vai atsevišķām sienāžu sugām.

• FOTO: Zemgales ledus hallē Saeimas hokeja komanda pieveic «Zemnieku saeimu»
  Zemgales Ziņas
  
  
  Hokeja spēles video skatīt šeit .

• Ozolnieku puiši Gatis Felsbergs un Artūrs Kairovs - «Degpunktā» 2011. gada varoņi
  Zemgales Ziņas
  Toreiz abi draugi devās pāri Lielupes tiltam uz autobusu pieturu, lai brauktu uz mājām Cenu pagastā. «Uz tilta pēkšņi piesteidzās kāda tante, rādot uz ledu. Tur apmēram desmit metru no krasta bija ielūzis vīrietis un bērns,» toreiz stāstīja Artūrs Kairovs, kurš uzreiz zvanījis glābējiem. Viņa draugs Gatis Felsbergs tajā pašā brīdī skriešus metās lejup pa kāpnēm, kas ved uz krasta promenādi.
  
  Atradis pāris metru platu biezāka ledus joslu, puisis sākumā soļiem un beigās līšus piekļuva ielūzušajiem. Vīrietis ar vienu roku centies noturēties pie ledus, bet ar otru pie sevis bija piespiedis meitu. Gatis pielīda pie āliņģa un, satvēris aiz drēbēm meitenīti, izvilka to virs ledus. Artūrs viņu nogādāja krastā.
  
  Kad Gatis otrreiz pietuvojās āliņģim, vīrietis centās viņam pasniegt roku, bet ledus lūza. Puisis slīcēju satvēra aiz mēteļa. «Tajā brīdī es sāku slīdēt un man kļuva bail. Vīrietis ar ūdenī piemirkušajām drēbēm bija par mani smagāks,» stāstīja Gatis. Taču nākamajā mirklī izdevās slīcēju ar sāniem uzvelt uz ledus.
  
  Decembra beigās, gatavojot 2011. gada notikumu apskatu, «Ziņas» abiem puišiem jautāja, vai viņi vēl riskētu ar savējām, lai glābtu cita cilvēka dzīvību. Abi atbildēja: «Jā».

• Pagājušajā diennaktī apsaldējumu traumas guvuši 20 cilvēki
  Zemgales Ziņas
  Viņa informēja, ka visvairāk - deviņi apsaldējuma gadījumi notikuši Rīgā un Rīgas reģionā. Cietuši septiņi vīrieši un divas sievietes, piecos gadījumos apsaldētas kājas, bet četros - plaukstas. Alkohola reibums konstatēts pieciem no deviņiem cietušajiem.
  
  Rīgā arī kāda 81 gadu veca kundze mājās kritusi un traumējusi ciskas kaulu, kā rezultātā nevarējusi pakustēties. Gaidot palīdzību, sievietei bijusi neliela ķermeņa atdzišana.
  
  Kurzemē virspusējus roku apsaldējumus guvis vienu gadu vecs bērns, kuru pieaugušais bija ilgāku laiku nesis uz rokām un vēlāk pamanījis, ka bērnam palikušas bālas rokas.
  
  Zemgalē plaukstu apsaldējumu guvis 81 gadu vecs un 50 gadu vecs vīrietis, savukārt 14 gadu veca meitene guvusi pēdu apsaldējumus.
  
  Kāda 54 gadus vecai kundzei konstatēta ķermeņa atdzišana pēc tam, kad viņa pagalmā kritusi un lauzusi iegurņa kaulu. Tā kā sieviete nevarējusi pakustēties, gaidot palīdzību, viņa atdzisusi.
  
  Latgalē kāds 41 gadu ves vīrietis alkohola reibumā ilgāku laiku bijis uz ielas bez cimdiem un tādējādi guvis plaukstu apsaldējumus. Savukārt 22 gadus vecs vīrietis, strādājot mežā gumijas zābakos, apsaldējis kāju pirkstus. Arī kāda 29 gadus veca sieviete guvusi pēdu apsaldējumus, savukŗt 35 gadus vecs vīrietis, alkohola reibumā atrodoties uz ielas, guvis gan pēdu, gan plaukstu apsaldējumus.
  
  Arī Vidzemē kāds 65 gadus vecs kungs guvis kāju apsaldējumus.

• Pētījums: auto izvēlē iedzīvotāji vadās pēc markas un izskata
  Zemgales Ziņas
  Tās rezultāti liecina, ka, neskatoties uz augošajām degvielas cenām, Latvijas iedzīvotāji automašīnu neizvēlas, vadoties pēc mazāka degvielas patēriņa un zemākiem ekspluatācijas izdevumiem, bet gan pēc izskata, automašīnas markas un iekārotā pirkuma cenas.
  
  Pētījumā, lūdzot izvēlēties svarīgāko kritēriju personīgā auto iegādē, lielākā daļa jeb 48% respondentu atbildēja, ka izvēlas to auto modeli, kurš patīk, iekļaujoties plānotajos pirkuma izdevumos. Savukārt vēl 41% aptaujas dalībnieku norādīja, ka viņiem svarīgākais ir auto izskats – krāsa, modelis, forma – un tehniskie parametri viņiem ir otrajā plānā.
  
  Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas (LLATA) prezidents un lietoto automašīnu tirgotāja "Provento" direktors Uģis Vītols  pauda pārliecību, ka cilvēki automašīnas izvēlē bieži balstās uz citu ieteikumiem un pašu priekšstatiem par dažādām auto markām. "Ļoti spēcīgi iedarbojas kaimiņu, radu, draugu ieteikumi, svarīga ir arī paša pieredze. Cilvēki domā: ja kāds auto modelis bijis labs, tad pie tā vajag pieturēties. Bieži skatās, ko nopircis kaimiņš, tātad darbojas arī vajadzība pašapliecināties, " klāstīja Vītols.
  
  Aptaujas dati arī atklāja, ka tikai 9% respondentu norādījuši, ka viņiem personīgās automašīnas izvēlē svarīgākais ir kārotā auto degvielas patēriņš un ekspluatācijas izdevumi, bet tikai 1% respondentu atbildēja, ka svarīgākais parametrs ir automašīnas tehniskais raksturojums.
  
  Vītols uzsvēra, ka arī automašīnas degvielas patēriņš cilvēkiem ir pietiekami nozīmīgs. "Pēdējā pusgada laikā jūtami palielinājusies cilvēku interese par kārotā auto degvielas patēriņu. Noteikti jānodala jaunu automašīnu tirgus no lietotu automašīnu tirgus – lietotu automašīnu pircēji, manuprāt, ir pragmatiskāki cilvēki. Viņi vairāk aprēķina iespējamos izdevumus degvielai un remontam, ņemot vērā sava maciņa biezumu. Pašlaik lietotus auto pērk krietni vairāk nekā jaunus, turklāt izmantojot savus iekrājumus, nevis līzingu. Cilvēkiem auto degvielas patēriņš ir ļoti svarīgs faktors, taču viņi vispirms izvēlas konkrētu auto marku un tikai tad vērtē, cik šīs markas modelis patērē," klāstīja LLATA prezidents.
  
  Aptauja veikta 2011. gada decembrī un 2012. gada janvārī, interneta vietnē "Gudriem.lv" aptaujājot 2520 automašīnu īpašnieku.
  
  Portāls "Gudriem.lv" darbību sāka 2009.gadā. Tas ir neatkarīgs interneta resurss, kura lietotājiem ir iespēja patstāvīgi salīdzināt dažādu pakalpojumu un preču cenas.

• Šoziem 36 ielās ietves un Hercoga Jēkaba laukumu tīra mehanizēti
  Zemgales Ziņas
  Kā skaidro «Pilsētsaimniecības» ielu ekspluatācijas inženieris Edgars Rubenis, sniegs no ietvēm tiek tīrīts, tiklīdz sākas nokrišņi. Noteikumi pieļauj, ka uz ietves irdena sniega kārta var būt līdz sešu centimetru biezumā pastāvīgos laika apstākļos.
  
  Ietves mehanizēti tiek tīrītas Dobeles šosejā, Raiņa, Lielajā, Rīgas, Garozas, Akmeņu, Imantas, Kronvalda, Lāčplēša, Pērnavas, Aviācijas, Tērvetes, J.Asara, Viskaļu, P.Lejiņa, Neretas un Pļavu ielā, Brīvības bulvārī, Bērzu ceļa posmā un Ziediņu ceļā, Loka maģistrālē un citur.
  
  Tā kā Raiņa iela aizvien uzskatāma par būvobjektu, tur ietves tiekot koptas saudzīgāk, lai nedeformētu ieklāto bruģi un saliktās apmales. Tā «Pilsētsaimniecība» atbild uz jautājumu, kādēļ atsevišķos posmos Raiņa ielā ietves sakoptas līdz pat bruģa kārtai, kas īpaši piemērota vājredzīgiem cilvēkiem kā orientieris, turpretī dažos posmos ietves klāj blīva piemīta sniega kārta.

• Latvija dabasgāzi 11 mēnešos importē 231,5 miljonu latu apmērā
  Zemgales Ziņas
  Pēc pārvaldes sniegtās informācijas, 2011.gada 11 mēnešos Latvijā importētI 47 968 teradžoulI (TJ) dabasgāzes, kas ir par 0,4% jeb 208 TJ vairāk nekā pirms gada.
  
  2010.gada 11 mēnešos Latvija importēja 47 760 TJ dabasgāzes 199,585 miljonu latu apmērā.
  
  Savukārt 2010.gadā kopumā Latvija dabasgāzi importēja 246,377 miljonu latu apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2009.gadā. 2010.gadā Latvijā tika importēti 57 014 TJ dabasgāzes, kas ir par 10,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
  
  Latvijā ar dabasgāzes importu nodarbojas gāzes apgādes uzņēmums "Latvijas gāze", kas to iesūknē Inčukalna gāzes krātuvē un piegādā Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Lietuvas patērētājiem. Gāzi Latvijai piegādā Krievijas kompānijas "Gazprom" un "Itera".

• Jaunsleinis: svarīgi ar referendumiem nebloķēt pašvaldību darbu
  Zemgales Ziņas
  Lūgts vērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu, Jaunsleinis atzina, ka principā ideja ir atbalstāma un iedzīvotājiem ir jādod tiesības piedalīties sev nozīmīgu jautājumu risināšanā. Taču vienlaikus būtu svarīgi arī izvairīties no pašvaldības darba bloķēšanas.
  
  Jaunsleinis pastāstīja, ka pašlaik jāsagaida pašvaldību vadītāju atzinumi par sagatavoto likumprojektu, tomēr, viņaprāt, līdzekļi pašvaldību referendumu rīkošanai būtu jāparedz valsts budžetā, jo pašvaldībām atrast līdzekļus šim mērķim būs grūti.
  
  Pašreizējā likumprojekta redakcija paredz, ka ar referenduma sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus, izņemot izdevumus parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu, segs no pašvaldības budžeta.
  
  Pēc Jaunsleiņa domām, jau pirms referenduma ierosināšanas būtu svarīgi vērtēt priekšlikuma likumību, saņemot arī atzinumu no tiesas, ne tikai pašvaldības, kā tas ir paredzēts pašlaik.
  
  Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātais likumprojekts paredz iespēju rīkot pašvaldību referendumu par nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu, publiskajai apspriešanai nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā tās rezultātus, un domes atlaišanu.
  
  Likumprojekts 2.februārī pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē, un pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām tas nonāks valdības darba kārtībā.

• Aizvadītajā diennaktī ugunsgrēku daudz, bet izticis bez upuriem
  Zemgales Ziņas
  Kā portālu zz.lv informē VUGD pārstāve Viktorija Šembele, Jelgavas daļa aizvadītajā diennaktī saņēmusi sešus izsaukumus.
  
  Pulksten 9.01 VUGD ziņots, ka Glūdas pagasta Dorupē deg saimniecības ēka. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg ēkas pārsegums četru kvadrātmetru platībā.
  
  Pulksten 13.18 VUGD saņēma informāciju, ka Ozolnieku novada Garozā deg saimniecības ēka. Kopējā degšanas platība bija 40 kvadrātmetru.
  
  Pulksten 14.35 VUGD informēts, ka Jelgavā, Stacijas ielā, dzīvojamajā mājā ir sadūmojums. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka trīsstāvu dzīvojamās mājas kāpņutelpā pastkastītē deg avīzes.
  
  Savukārt pulksten 17.56 VUGD darbinieki steidzās uz 4.līniju, kur dzīvojamajā mājā dūmvadā dega sodrēji.
  
  Bet pulksten 2.11 VUGD devās uz Ozolnieku novada Salgales pagastu, kur dega saimniecības ēka. Kopējā degšanas platība bija 25 kvadrātmetri.
  
  VUGD Jelgavas daļa izbrauca arī uz vienu maldinošu izsaukumu - Svētē, Lielsvētes ielā.