Neatkarīgās Tukuma ziņas

• Par Latvijas vienīgajiem sešiem koka tiltiem var uzzināt Ceļu muzejā
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Uzmanību izpelnījās muzeja darbinieces Ērikas Pickaines sagatavotā izstāde «Latvijas koka tilti». Izrādās, ka «Latvijas Valsts ceļu» pārziņā ir 932 tilti, tostarp 876 dzelzsbetona, 15 akmens, 35 metāla un seši koka tilti.
  Pirmais vēsturiski dokumentētais tilts veda uz Āraišu ezerpili 9. līdz 10. gadsimtā. Šo tiltu atklāja arheoloģiskās ekspedīcijas laikā 1976. gadā. Jau no 13. gadsimta minēts, ka 1226. gadā ir bijis tilts pār Juglu starp Juglu un Baltezeru, kā arī tilts, kas jau 1227. gadā bijis pār Pērsi. Koka tiltu celtniecības zelta laikmets esot bijis no 19. gadsimta līdz otrā pasaules kara sākumam. Koka tiltu varam arī Slocenē, pie Šlokenbekas muižas. Taču šis tilts ir pašvaldības pārziņā. Kā viens no interesantākajiem un retākajiem koka atgāžņu tiltiem ir minēts tilts pār Rīvas upi. Kā viens no retajiem, kurš vēl saglabājies, ir koka tilts pār Vaives upi netālu no Cēsīm. Meklējot informāciju par tiltiem, Ē. Pickaine konstatēja, ka a/s «Latvijas valsts ceļu» gada pārskatā ir vienas ziņas, bet mājas lapā, kad uzdod jautājumus, tiek minēti citi fakti. Nu ir izdots rīkojums, ka visām ceļu organizācijām ir jāveic tiltu inventarizācija. "Tā kā šogad Muzeju naktij bija zilās jūras tēma un upes ar to visciešāk saistītas, izvēlējos šo izstādes tēmu," saka Ē. Pickaine.

• Vēsma Grugule vairs nebūs Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas direktore
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  (Fakti liecina, ka līdz šim V. Grugule Kandavas vidusskolas direktores amatā nostrādājusi visilgāk.) Otrdien, 22. maijā, Rīgas domes sēdē V. Grugule tika apstiprināta Rīgas Mūzikas internātvidussolas direktores amatā.
  Kas pamudināja šādam solim, vaicājām pašai Vēsmai Grugulei šobrīd, kad rit eksāmenu laiks, tuvojas mācību gada izskaņa un darba atliku likām. V. Grugule: "Katram darbam un katram cilvēkam ir pievienotā vērtība, kas rezultātā nosaka gan paša darītāja, gan arī padarītā darba patieso vērtību. Ja, kaut ko darot, izdodas lietas mainīt uz labu - tas liecina, ka tu spēj un vari savu mērķi sasniegt un paveikt vēl vairāk. Manuprāt, tieši šī pievienotā vērtība ir mēraukla, pēc kuras izvērtēt paveikto. Tad, kad esi kaut ko sasniedzis un paveicis, apzinies, ka gribi vēl vairāk darīt. Un rodas vēlme pēc jauniem apvāršņiem, kam ļāvos arī es."
  Kā tiks izraudzīts nākamais Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas direktora amata kandidāts? To vakar jautājām Kandavas novada Izglītības pārvaldes vadītājai Silvijai Tiltiņai. Viņa pastāstīja
  - Viss notiks atbilstoši likumam. Tiklīdz saņemsim direktores V. Grugules atlūgumu, vērsīsimies domē ar lūgumu izstrādāt un apstiprināt nolikumu, amata vērtēšanas komisiju un izsludināt konkursu K. Mīlenbaha vidusskolas direktores amatam.

• Suņi Talsu ielā sakož trīsgadīgu meitenīti
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Cietušā nogādāta P. Stradiņa bērnu klīniskajā slimnīcā. Notikušā apstākļi tiek noskaidroti. Uzsākts kriminālprocess pēc 230.1 panta 1. daļas - «par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums» - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (Ls 4000).

  Pavisam šogad valstī līdz 16. maijam uzsākti 34 kriminālprocesi par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem, tāpēc policija aicina suņu saimniekus būt atbildīgiem, ievērot visus drošības un dzīvnieku turēšanas noteikumus; savukārt bērniem suņu tuvumā ieteicams būt uzmanīgiem un ņemt vērā pieaugušo brīdinājumus.

  Valsts policija atgādina, ka saistībā ar dažādiem dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem to saimniekus iespējams saukt gan pie administratīvās, gan kriminālatbildības. Administratīvā lietvedība (LAPK 106. panta 1. un 2. daļa) lielākoties tiek uzsākta par tādiem pārkāpumiem kā uzpurņa neesamība, pavadas nelietošana, ja šai nevērībai ir sekas; tāpat saimnieku administratīvi var sodīt, ja minētie pārkāpumu izdarīti atkārtoti gada laikā vai radīti fiziski un materiāli zaudējumi. Savukārt, kriminālatbildība (Krimināllikuma 2301. panta 1. un 2. daļa) iestājas tad, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu rezultātā cietušajam nodarīti kādi miesas bojājumi vai iestājusies nāve. 

• Apstiprina jauno Engures pašvaldības policijas priekšnieku
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Sēdes laikā tika paskaidrots, ka policistam būs darbavieta novada domes telpās Smārdē, bet plašākais darba lauks, sevišķi vasaras mēnešos, gan būšot Engures un Lapmežciema pagastā. Pašvaldības policijas priekšniekam tiks piešķirts arī pašvaldības transports. Deputāti vienbalsīgi piekrita J. Vancāna kandidatūrai pašvaldības policijas priekšnieka amatam. Pēc sēde aicinājām J. Vancānu uz nelielu interviju.

  Vairāk lasiet 24. maija laikrakstā.

• Parakstīsimies pret putnu mazuļu iznīcināšanu!
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  LOB veiktie aprēķini liecina, ka katru gadu pavasarī mežistrādes dēļ Latvijā iet bojā 20 000 putnu ligzdu jeb apmēram 100 000 putnu olu un mazuļu. Lai gan īpaši aizsargājamo putnu sugu - melnā stārķa, medņa un mazā ērgļa ligzdas netiek iznīcinātas, tomēr mežistrādes radītais traucējums liedz sekmīgi ligzdot.
  «Latvijas Faktu» 2008. gadā veiktā aptauja liecina, ka mežistrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā atbalsta 80% Latvijas iedzīvotāju, bet tajā pašā gadā LOB veiktā aptauja parādīja, ka arī 77% meža īpašnieku atbalstītu šādu pārtraukumu. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā jau noteikti ierobežojumi mežizstrādes darbiem putnu ligzdošanas laikā, tad kāpēc to nepanākt arī Latvijā, jo vairāk tāpēc, ka likumdošana formāli aizliedz putnu ligzdu un olu apzinātu iznīcināšanu, tomēr uz to tiek «pievērtas acis» ekonomisku apsvērumu pēc...

• Kas žēlos putna bērnus?
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Latvijas Ornitologu biedrība sagatavojusi aicinājumu Ministru prezidentam trīs pavasara mēnešos aizliegt mežizstrādi un jaunaudžu kopšanu. Parakstu vākšanā putnu aizstāvībai tiek aicināts iesaistīties ikviens no mums...
  Tā dīvaini sanāk ar Latvijas lielāko bagātību - mežiem. Kaut gan amatpersonas apgalvo, ka aprēķini un prognozes atļauj cirst vēl vairāk, tu - cilvēk – skaidri un gaiši redzi, ka milzīgas platības tiek izcirstas pretēji tam, ko kādreiz mācīja mežsaimniecībā. Starp cirsmām paliek vien nelielas skraja meža strēmeles. Esam jau piekusuši, strīdoties un iebilstot pret tik milzīgu meža izzāģēšanu. Šajā laikā gadījies arī ar autobusu mērot ceļu cauri Vācijai un, tā sakot, acīs iekrita Vācijas meži, kur nudien priedes izskatījās, kā savulaik kukurūza kvadrātligzdās stādītas - mazas un arī tādas, varētu teikt, pusaugu jaunaudzes.... Galvā iešaujas doma: vai šādi - nekādi - nākotnē izskatīsies arī mūsu meži?
  Bet par to, ka lielie meža darbi pavasarī ir milzu traģēdija putnu valstī pēdējā laikā, tā teikt, krīzes ietekmē nemaz nerunājam. «Harvesters» strādā bezkaislīgi, monotonā ritmā, līdz ar kokiem nogāžot veselas pasaules ar daudzstāvu putnu mājokļiem - ligzdām un dobumiem. Aprēķināts, ka ik pavasari mežsaimniecības darbos bojā aiziet 20 000 ligzdu un 100 000 olu un putnu mazuļu. Igaunijā ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam mežizstrādes darbi ir liegti. A/s «Latvijas valsts meži» tiek spodrināts un jau popularitāti guvis Mammasdabas tēls, taču par to, ka Mammadaba atcerētos arī par putniem, nekas nav dzirdēts. Nav tēlam atbilstoši vai arī tēls izdevīgumam pakļauts?!

• Policijas ziņas (21.05 - 22.05)
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Policijas ziņas

  12. maijā

  12.00 Tukumā, Durbes ielā, no pirts telpas kādai dāmai pazuduši zelta auskari.

  17. maijā

  13.00 Tukumā, Meža ielā, aizturēts kāds 1986. gadā dzimis vīrietis, kas narkotisko vielu reibumā vadīja automašīnu BMW-320. Noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

  16.29 Slampē no malkas šķūņa nozagti vairāki motorzāģi.

  21. maijā

  8.50 Tukuma novada Sēmes pagastā no Kaives graudu kaltes nozagts elektrības kabelis.

  9.05 Tukuma novada Slampes pagastā, rokot grāvi, atrasts nesprādzis kara laika lādiņš.

  11.00 Engures novada Lapmežciema pagastā, Jāņukroga-Antiņciema ceļa 1. km, aizturēts kāds 1955. gadā dzimis vīrietis, kas alkohola reibumā brauca ar velosipēdu. Noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

  15.10 Tukuma novada Sēmē sasitušās divas automašīnas - SEAT INCA un RENAULT MEGANE SCENIC. Noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

  16.00 Tukumā, Aleksandra ielā, kādai 1975. gadā dzimušai sievietei uzklupis suns un saskrāpējis kreisās kājas apakšstilbu. Uzsākta administratīvā lietvedība.

  17.20 Tukumā, Kurzemes ielā, kādam 1983. gadā dzimušam vīrietim nodarīti miesas bojājumi. Cietušajam konstatēts smadzeņu satricinājums, sejas sasitums, hematoma uz acs, kā arī deguna sasitums ar iespējamu deguna kaula lūzumu. Vīrietis stacionēts Tukuma RCS traumu nodaļā. Uzsākts kriminālprocess.

  22. maijā

  9.20 Tukumā aizturēts kāds 1992. gadā dzimis jaunietis bez personu apliecinošiem dokumentiem. Noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

  16.25 Tukumā, Revolūcijas ielā, aizturēts un sodīts kāds 1975. gadā dzimis vīrietis, kas alkohola reibumā vadīja velosipēdu.

  20.50 Tukuma novada Džūkstes pagastā, vācot laukakmeņus, atrasts nesprādzis II Pasaules kara lādiņš.

  22.20 Kandavā, Lielā ielā, aizturēts kāds 1962. gadā dzimis vīrietis, kas alkohola reibumā vadīja transportlīdzekli.

  Ziņas sniedza VP ZRP priekšnieka palīdze Ieva Sietniece;

• Sporto mazie irlavnieki
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Gan no bērnudārziem «Pasaciņa» Irlavā, «Ķauša» - Lestenē, Irlavas bērnu nama un vidusskolas 1. un 2. klases bērni - kopumā astoņas komandas. Pēc cīkstēšanās stadionā Abavmalas pludmales volejbola laukumā vēl arī katram bija smiltīs jāizveido sporta apaviņi.
  Pateicībā par piedalīšanos Sporta dienā katras tās dalībnieks noslēgumā saņēma medaļu. Pēc tam visi kopā pusdienoja, pasēdēja vēl kopīgi pie ugunskura un norunāja, kad atkal varētu satikties un pasportot.
  Sporta dienu bērniem sarūpēja Irlavas sporta nama vadītājs Andis Švāns kopā ar kolēģiem no skolas un kultūras nama.

• No gala jāsāk process par bērnudārza «Pepija» finansējuma saņemšanu
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Tas nozīmēšot arī zināmas neērtības un jostas savilkšanu, jo, lai projektu sāktu no sākumā, novada domei vispirms jāatmaksā pusmiljons latu. Tad pašvaldība no jauna pieteiksies konkursā un saņems tai reiz jau piešķirto finansējumu atpakaļ. Jostas savilkšana nozīmējot to, ka brīdī, kamēr nauda netiks atgriezta, nāksies dzīvot taupīgāk. Kā atzina domes priekšsēdētājs J. Šulcs, veiksme šo projektu atstājusi, tāpēc vai nu jāmaina tā atrašanās vieta, kas maz iespējams, vai nosaukums... Atgādinām, ka bērnudārza būvniecība pēc ilgiem iepirkuma strīdiem tika uzsākta 2009. gadā; tā kopējās izmaksas - Ls 1 248 192, tostarp Ls 970 589 ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums, Ls 51 384 - valsts budžeta dotācija, Ls 229 219 - pašvaldības nauda.

• Čaklākie makulatūras vācēji tiekas Laumu dabas parkā
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Kopā savākts 52 tonnas 200 kg makulatūras un no nozāģēšanas pasargāti 665 koki - tonna makulatūras var pasargāt 14 kokus. Konkursā uzvarēja Talsu Valsts ģimnāzijas skolēni, savācot 12 tonnas 120 kg un izglābjot 168 kokus. 2. vietā - Tukuma 2. vidusskola ar 10 tonnām 460 kg makulatūras un 140 nosargātiem kokiem, bet 3. vietā - Tumes vidusskola ar 3700 kg makulatūras un nosargātajiem 49 kokiem.
  Kandavas internātvidusskolas skolēni savākuši 3100 kg (42 koki), Zantes pamatskola - 1740 kg (22 koki), Cēres pamatskolas - 1620 kg (22 koki), Zemītes pamatskolas - 1580 kg (21 koks). Savukārt Tukuma novada Zemgales vidusskola savākusi 1760 kg (14 koki), Tukuma 3. pamatskola - 1320 kg (14 koki), Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola - 960 kg (13 koki), Tukuma internātpamatskola - 240 kg (3 koki), Tukuma 2. pamatskola - 140 kg (2 koki).
  Engures novadā - Engures vidusskolas skolēni pārstrādei nodevuši 2480 kg makulatūras, pasargājot 28 kokus, bet Smārdes pamatskola - 160 kg (2 koki).
  Apbalvošanā balvas pasniedza AAS «Piejūra» pārstāvji Indra Rassone, Guntars Valants un Ojārs Āboltiņš, savukārt Laumu dabas parka īpašnieki Inga un Roberts Riekstiņi skolēnus aicināja apmeklēt dabas takas, piedalīties sportiskajās aktivitātēs un pasniedza veicināšanas balvas. Skolēni apmeklēja sadzīves atkritumu poligonu «Janvāri», lai redzētu, kā viņu savāktā makulatūra tiek sagatavota otrreizējai pārstrādei.

• Tumes meitenes – labākās Zemgales novadā
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Lietainos laika apstākļos startēja sešas meiteņu komandas. Kopvērtējumā ar 1156 punktiem uzvarēja Tumes vidusskolas komanda, kurā startēja Kate Annija Auziņa, Evija Lagzdiņa, Laura Šteinberga, Linda Muceniece, Sandra Ņikitina un Keita Rožkalne. Individuāli 1. vietu izcīnīja L. Šteinberga ar 266 punktiem, 2. - izcīnīja K. A. Auziņa ar (259 ).

• Pavasara koncerts vecākiem
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Šādu tradīciju - parādīt, cik daudz skolēnu dažādos pulciņos iesaistīti un ko jaunu gada laikā apguvuši - skola uzsāka pirms vairākiem gadiem. Tagad tā gājusi plašumā un izdevies kārtīgs koncerts ar interesantiem priekšnesumiem. Tajā piedalījās vokālie ansambļi un solisti (vadītāja Sarmīte Balode), deju kolektīva vairākas grupas (Tamāra Balode), instrumentālie ansambļi (Anita Geidāne) un deklamētāji (Laila Zarāne un Alda Vircavniece).
  Skaļus aplausus koncertā nopelnīja Rada Brandaua, Liāna Varlamova, Iveta Lacane un Agnete Hamstere, kuras demonstrēja tērpus un aksesuārus. Ar šo pašu priekšnesumu viņas nupat kā piedalījās Latvijas speciālo skolu audzēkņu pašdarināto tērpu skatē, ko jau deviņpadsmito gadu organizēja Lielplatones speciālā internātpamatskola un kas norisinājās Jelgavas novada Vilcē. Uzstāšanās tikusi augsti novērtēta, un mājas meitenes pārvedušas ceļojošo kausu par labāko modes šovu. Pirms skates ar savām idejām un padomu par tērpu darināšanu meitenēm palīdzēja skolotāja Eva Upacere, bet par to, lai tukumnieču uzstāšanās būtu īpaša, rūpējās skolotāja Tamāra Balode.

• Lestenē atklāj lielfermu
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  No ekspertiem, kuri piedalījās pasākumā, izskanēja atziņa, ka Lestenes komplekss nu esot modernākais Baltijas valstīs. Jaunajā lielfermām ir izvērtēts viss, ko varētu darīt, lai govis šajā mītnē justos maksimāli komfortabli, jo tieši lopiņu labsajūta ir viens no kritērijiem, kas būtiski ietekme piena ražošanu. Modernizācija atvieglos smago lopkopēju darbu, bet speciālistiem pareizā lēmuma pieņemšanu daudzviet atvieglos modernās iekārtas.

  Vairāk lasiet 22. maija laikrakstā.

• Smilšu ielas iedzīvotājiem nebūs karstā ūdens
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  SIA «Tukuma siltums» informē, ka no 23. maija līdz 6. jūnijam tehnisku iemeslu dēļ siltumtrases rekonstrukcijas laikā tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde Smilšu ielas dzīvojamām mājām un organizācijām.

• Grāvju konkurss noslēdzies
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Novada domes izsludinātajā konkursā par grāvju ierīkošanu Tukumā bija pieteicies viens pretendents - SIA «Meliorceltnieks». Kā skaidroja novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, šis darbs norisināsies pakāpeniski; vispirms tikšot izanalizēts, kurās vietās grāvji jātīra vai jāierīko no jauna. Tās varētu būt tās vietas, kur, piemēram, pavasarī bijušas lielākās problēmas ar ielu un pagalmu (garāžu) applūšanu.