Neatkarīgās Tukuma ziņas

• Vienmēr zirgā, vienmēr valdībā un ar Lembergu priekšgalā
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Vērtējot 2006. gadā publicētos solījumus, var pamanīt, ka ZZS jau laikus paredzēja, kas notiks pēc pāris gadiem. Tika izvirzīti mērķi - ierobežot pārmērīgo patēriņa kredītu apmēru, veicināt uzņēmēju gūtās peļņas ieguldīšanu jaunās investīcijās, spekulatīvos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem aplikt ar nodokli. Šo solījumu realizācija neapšaubāmi būtu samazinājusi 2007. gada uzpūsto ekonomikas burbuli. Apņemšanās liecina, ka ZZS pārstāvji vismaz programmas līmenī saprata, ka notiekošais ir cikliska rakstura un nepieciešami pasākumi, kas ļautu piedzīvot pēc iespējas zemāku ekonomikas lejupslīdi. Diemžēl darbība sākās tikai 2008. gadā: zināšanas un izpratne par ekonomikas procesiem acīmredzot bija, bet darbības trūka.

  Kaut arī atbilstoši nosaukumam partijai būtu jāatbalsta gan zaļās idejas, gan lauksaimniecības attīstība, tas pēc būtības nav iespējams, bet, kā smejas ciniķi - Latvijā viss ir iespējams, jo mazais un vidējais lauksaimnieks jau ir ļoti zaļš, tāpēc, ka intensīvai saimniekošanai viņam nemaz naudas nav. Bet, konkrēti runājot, tieši ZZS lauksaimniecības ministram M. Rozem tagad un turpmāk piedēvēs lauksaimnieku nodevēja lomu, gan par to, ka piekrita Tautas partijai likvidēt cukura rūpniecību, gan arī par to, ka nesniedza visu informāciju, kas varētu novērts krīzi piena lopkopībā. Arī ar zaļo ideju realizēšanu neveicas, jo, piemēram, E. Pētersons, kas pārstāvēja ZZS uzņēmumā «Latvijas Valsts mežs», ne tikai nav rosinājis zaļāku darbošanos, bet arī, būdams piejūras pašvaldības vadītājs, aktīvi cīnījies pret Ķemeru nacionālā parka pastāvēšanu.

  Tā kā lielākais ZZS atbalsta punkts bijis rajona pašvaldības, to vadītāji, tiem, arī zaudējot vietu pašvaldību amatos, vienmēr piedāvāts amats partijas paspārnē, tā tas, piemēram, noticis gan ar kādreizējo Tukuma domes vadītāju Rutu Celitāni, gan bijušo Lestenes pagasta priekšsēdētāju Dzintru Mihailovu un citiem. Arī vairumā rajona institūciju, kuras pārvaldīja ZZS biedri, vadība piedāvāta partijas biedriem. Tieši tāpēc, lai nezaudētu atbalsta punktu, ZZS intensīvi pretojās jebkādām administratīvi teritoriālajām reformām, kas gala rezultātā ar katru atcelšanu papildus tērēja ievērojamus valsts līdzekļus.

  Tieši ZZS vadībai Labklājības ministrijā D. Staķes personā varam pateikties par ievērojamām problēmām, kas sociālajam un valsts budžetam kopumā būs arī nākotnē. Proti, lēmumu, ka jaunās māmiņas var saņemt pilnu darba algu un arī māmiņu (tēva) algu pilnā apjomā. Lēmums neiedziļinoties - izcils, tikai... to, iespējams, spētu panest vienīgi tāda valsts kā ar naftu bagātā Norvēģija... Ļaunas mēles melš, ka D. Staķes rosinātais lēmums sagatavots pašas ģimenes interesēs, jo bērnu pabalsts noderēja pašas bērniem, kam tobrīd dzima bērni.

  Lielākie skandāli, kuros partija iesaistīta: Balsu pirkšana: Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Ogresgala pagastā pirka vēlētāju balsis par šņabi, naudu un ieejas biļetēm uz koncertiem. Emša portfelis. 2007.gadā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu pret Saeimas priekšsēdi Induli Emsi par nepatiesu liecību sniegšanu saistībā ar 2006.gadā viņam Ministru kabineta telpās nozagtajiem 10 000 ASV dolāru skaidrā naudā. Emsis pinās paskaidrojumos, tad atzina, ka sniedzis nepatiesas liecības. Zādzība nokļuva izmeklētāju uzmanības lokā, izmeklējot Saeimas deputātu kukuļošanu no Ventspils uzņēmumu melnās kases. Emsis atkāpties negatavojās, un ZZS to arī neprasīja, tomēr pēc skandāla viņš lielo politiku pameta, bet joprojām darbojas Latvijas Zaļajā partijā. Žurnāls «IR» izceļ vēl vairākus skandālus: Lembergs cietumā. 2007.gada martā ZZS premjera kandidāts Lembergs tika aizturēts, viņam tika piemērots apcietinājums un uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu sevišķi lielā apmērā, naudas atmazgāšanu un īpašumtiesību nedeklarēšanu. Šīs un virkne citu apsūdzību sevišķi smagos noziegumos ir apkopotas lietā, kuru pašlaik izskata Rīgas apgabaltiesa. Lembergam piemēroti drošības līdzekļi, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Tiesa ir attaisnojusi Lembergu tā dēvētajā Grinberga lietā, kurā viņš bija apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu.
  Tiesneši un ģenerālprokurors. 9.Saeimas laikā būtiskas izmaiņas piedzīvoja Satversmes tiesas sastāvs. Par tiesnesi kļuva Viktors Skudra, kurš bija pārstāvējis Lembergu tiesā kā advokāts. ST amatam ZZS izvirzīja arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Vrubļevsku, kura bija pieņēmusi Lembergam labvēlīgus lēmumus. Savukārt Augstākās tiesas amatam Saeima bez skaidras argumentācijas noraidīja Māri Vīgantu, kurš lēma par apcietinājuma piemērošanu Lembergam 2007. gadā. ZZS arī vienīgā no Saeimas partijām atklāti pateica, ka neatbalstīs Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.
  Antimafijas likums. ZZS kopā ar TP novilcināja pēc Ģenerālprokuratūras iniciatīvas izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ļautu ģenerālprokuroram izbeigt kriminālprocesu pret personu, kas sniegusi liecības pret saviem līdzdalībniekiem un tādējādi būtiski atvieglojusi augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanu.
  Mutatis mutandis. 2008. gadā ZZS deputāts Vilnis Edvīns Bresis iesniedza priekšlikumus Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kas būtiski sašaurinātu noziedzīgi iegūto līdzekļu jēdzienu. Deputāts pats nespēja paskaidrot, ko nozīmē lietotais termins mutatis mutandis. Izskanēja aizdomas, ka grozījumi ir Lemberga interesēs. Prezidents atdeva likumu Saeimai, kas to pieņēma jau bez mutatis mutandis.
  Valsts nozagšanas likums. 2010. gada jūnijā ZZS deputātes Skaidrīte Pilāte un Baiba Rivža Saeimā iesniedza grozījumus likumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kas bija labvēlīgi lielajiem zemes īpašniekiem un radītu valstij daudzu miljonu latu zaudējumus. Prezidents grozījumus nodēvēja par valsts nozagšanu, un abas deputātes tos atsauca.
  Zemeņu kūka. 2008.gadā atklātībā nāca ziņa, ka īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS) par valsts naudu (Ls 930) sarīkojusi dzimšanas dienas svinības, dokumentos pasākumu nosaucot par semināru pašvaldībām. Gudele atkāpās no ministres amata un izstājās no partijas.

• Īsi, nekonkrēti vai izpildāmi?
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Līdzīgi citām partijām, arī ZZS programmas veidotāji nav spējuši izvairīties no izteiksmes formām, kuras ir ne tikai grūti saprotamas, bet arī atbrīvo no jelkādas atbildības - pateikt, vai nākotnē padarītais atbildīs solījumiem, nav iespējams. Piemēram, «aktualizēt lauku un lauksaimniecības ilgtermiņa stratēģiju. Uzturēt latviskās kultūras daudzveidību un visur klātesamību kā ētisko un estētisko bāzi, kurā sakņojas latviešu tauta».

  Vairākus solījumus izvērtē vēstures skolotājs, ilggadējs mazpulka un Bārbeles pamatskolas muzeja vadītājs Voldemārs Barens un Evita Zvilna, – mūsdienīgi izglītota mājsaimniece, kura pašlaik audzina meitiņu, aktīvi seko politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī.

  E. Zvilna:

  "Solījums ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli ar slieksni no 1000 latiem lauku iedzīvotājiem un vidēji atalgotajiem strādniekiem var likties kā medusmaize. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka vairāk par tūkstoš latiem saņem deviņi procenti strādājošo. Cilvēcīgi liekas - tā vajag, lai bagātie maksā vairāk. Tie, kas pieņem likumus, saņem algas virs tūkstoš latiem. Nedomāju, ka viņi pēc vēlēšanām domās tāpat."

  "Pilnvērtīgi īstenojot finansēšanas principu «nauda seko skolēnam», panākt pedagogu darba samaksas pieaugumu," sola ZZS.

  V. Barens: "Princips «nauda seko skolēnam» nav slikts, bet tas labi darbojas lielajās mācību iestādēs. Mazajām lauku skolām būtu jānosaka piemaksas koeficients, jo tajās liela daļa pedagogu strādā ar nepilnu slodzi."

  "Paplašināt iespēju visiem iedzīvotājiem laikus saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi," sola ZZS.

  E. Zvilna: "Kā Bauskā - izremontē dziednīcu un tad pārveido par aprūpes slimnīcu, slēdzot vairākas nodaļas, piemēram, bērnu un dzemdību nodaļu? Kā paplašinās medicīnas pakalpojumus mūsu novados? Kā ZZS gatavojas to panākt?"

  "Sakārtot Latvijas uzņēmējdarbības vidi, lai tā kļūtu par vienu no visaugstāk vērtētām pasaulē. ZZS strādās, lai nodrošinātu stabilu un ilgtermiņā prognozējamu valsts attīstību," sola ZZS.

  E. Zvilna: "Saprotu, ka programma partijai jāveido tā, lai rosinātu cilvēkus balsot, bet vai šiem vārdiem viņi paši tic? Valdība neatbalstīja un neatbalsta mūsu uzņēmējus. Viss virzās nezināmā un neizprotamā virzienā. Es, parasts cilvēks, saprotu, ka vajag atbalstīt uzņēmējus, tā radot iespēju uzņēmumiem paplašināties, strādāt labāk, radīt jaunas darbavietas. Tā vietā tiek paaugstināti nodokļi. Domāju, ka to saprot arī ZZS pārstāvji, bet viss tiek darīts ačgārni un notušēts ar frāzēm: «Mēs neko nevaram darīt, vienu pieprasa Eiropas Savienība, otru - Starptautiskais Valūtas fonds.»"

  Liene Akmens (vēsturniece, tulkotāja, apgāda «Kontinets» redaktore):

  - Aiz pagaras un patosa stilā ieturētas "ievaddzejas" zaļie zemnieki nāk klajā ar solījumu strādāt, lai nodrošinātu stabilu un ilgtermiņā prognozējamu valsts attīstību, un par galvenajām prioritātēm (daudzām!) izvirza tautsaimniecības attīstību, iedzīvotāju sociālo un veselības aizsardzību, izglītību, kultūru, vides politiku, drošību un ārlietas. Pēc tam īsās sadaļās un frāzēs doti uzdevumi četriem gadiem.

  Piemēram, pensijām un sociālajiem pabalstiem, partijasprāt, jāpaliek esošajā līmenī, bet visiem iedzīvotājiem būs iespēja saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi, un neatliekamā medicīniskā palīdzība būs kvalitatīva un vienmērīgi attīstīta visos reģionos. Vēl solīts atbalstīt ģimenes, kā arī bērnu darbu brīvlaikos. Diemžēl netiek paskaidrots (kaut piemērā), ko īsti grasās darīt.

  Vides politikā gan partija ir konkrēta: Latvijai jābūt zaļākajai visā pasaulē, brīvai no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas, valstī jāizmanto alternatīvi enerģijas veidi un videi draudzīgs transports. Jautājums tikai - ko tas nozīmē un kā to realizēt?

  Drošībā un ārpolitikā runāts par starptautiskām institūcijām, sadarbību ar ārvalstīm un kolektīvās aizsardzības principiem. Dots arī konkrēts mērķis: izvest Latvijas karavīrus no Afganistānas (taču tas darāms abstraktajā "tuvākajā laikā").

  Secinājums: kā jau mūžīgi mūžos pie varas bijušai partijai, kas allaž gatava ar jebko un jebkā, ka tik pie stūres, programmā jūtamas reālajai situācijai pietuvinātas frāzes un solījumi, kuri vismaz izklausās realizējami. Taču šī programma ir tikai uzdevumu, nevis risinājumu uzskaitījums. Diemžēl.

• Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāti 10. Saeimas vēlēšanām Zemgales vēlēšanu apgabalā
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Saraksta numurs 6

  1. Augusts Brigmanis (1952), precējies, latvietis, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (LLA, 1975, agronoms-ekonomists), Saeimas deputāts, centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» priekšsēdētājs, «Zaļo un zemnieku savienības» valdes loceklis; pieder divi zemes gabali Tukuma novadā, z/s «Priedule» Tukuma novadā, zeme - apbūves gabali Jelgavā un māja Tukuma novadā; kapitāla daļas: a/s «Jelgavas dzirnavnieks» 10 lati (10 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 2000 lati; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi kopā: 77 527.79 lati.

  Kopš 2000. gada vada Latvijas Zemnieku savienību. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā; toreiz bijis arī a/s «Rīgas centrāltirgus» valdes loceklis, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas prezidents, piederēja zeme Pūres pagastā, jaunbūve Pūrē un z/s «Priedule», Subaru (1997), traktors Valmet (1998), kombains John Deer (lietots, reģistrēts 2001), 1 207 a/s «Straume» akcijas (1 207 lati), 100 a/s «Centrāltirgus» akcijas (100 lati), 10 a/s «Jelgavas dzirnavnieks» akcijas (10 lati), 21 000 latu kredīts «Unibankā» uz 5 gadiem, bezskaidrā naudā uzkrājis 1 702 latus. Kopš tā laika nemainīgi ir zaļo zemnieku frakcijas priekšsēdētājs Saeimā. 2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā; toreiz norādījis, ka dzīvo Pūres pagastā, piederējis arī dzīvoklis Rīgā, bijušas parādsaistības 14 030.54 latu apmērā, bezskaidrā naudā uzkrāti 28 747.87 lati. 2006. gadā publicēta informācija, ka z/s «Priedule» no ES saņēmusi 17 018 latus. 2007. gada nogalē pirmais no daudziem tautas kalpiem sodīts, jo par savu palīdzi Saeimā algojis sievu Elitu un tādējādi pārkāpis interešu konflikta novēršanas likuma prasības. Vēl tika prasīts, bet netika atbalstīts priekšlikums sodīt viņu par lauksaimniecības tehnikas izīrēšanu paša zemnieku saimniecībā «Priedule». 2010. gada 15. jūnijā medijiem paudis gatavību derēt, ka apvienība «Vienotība» izjuks, bet par zaļo zemnieku panākumiem (20 vietām Saeimā) nešaubījās. Kādā intervijā norādījis, ka pēdējo divu Saeimu laikā zaļie zemnieki un attiecīgi arī viņš nekad nav bijis opozīcijā: "Es esmu nācis pie secinājuma - ja gribi dzīvē kaut ko izmainīt vai kaut ko sasniegt, tad ir jābūt valdībā. No opozīcijas var kritizēt un ir varbūt citas priekšrocības, bet tas nav mans aicinājums."

  2. Andris Bērziņš (1955) Tautā saukts «bērnu Bērziņš». Latvijas Bērnu fonda izveidotājs un vadītājs, pašlaik ir tā valdes loceklis. Vienmēr par svarīgāko uzskatījis palīdzību cilvēkiem. Absolvējis Latvijas Valsts universitāti 1979. gadā franču valodas un literatūras specialitātē, ieguvis pasniedzēja, tulka kvalifikāciju. 9. Saeimas deputāts. Īpašumā vieglā automašīna «Volkswagen Sharan», ražota 2004. gadā. Skaidras naudas uzkrājumi 3500 USD, bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas rēķinu karšu kontu atlikumi SEB bankā Ls 12 833,2.

  3. Viola Lāzo (1954.) Publiciste, iesaistās Eiropas projektu izstrādē. Jebkurai problēmai grib rast ātru risinājumu. Bijusi Latvijas Republikas 7. Saeimas deputāte, pārstāvot Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

  Īpašumā ir divi dzīvokļi un zeme Rīgā, zeme un ēka Salacgrīvas novadā, kā arī vieglā automašīna BMW, ražota 2002. gadā, reģistrēta 2009. gadā. Pieder kapitāla daļas SIA «Forsa Balt» Ls 320 vērtībā (16 gab.), skaidras naudas krājumā - Ls 7000. Vēl ir bezskaidras naudas summas vairākās valūtās a/s «Parekss banka».

  4. Baiba Rivža (1949). Saeimas deputāte, LLU profesore, bijusī izglītības ministre. Viņas vārds bijis saistīts ar vairākiem skandāliem. 2006. gadā parādījās informācija, ka B. Rivžas vīrs - LLU prorektors Pēteris Rivža, ar sievu noslēdzis līgumu ES finansēta projekta ietvaros 600 latu apmērā, līdz ar to pārkāpjot interešu konflikta novēršanas likumu. Tajā pašā gadā, būdama ministre, B. Rivža atcēla no amata Izglītības ministrijas valsts sekretāri Kristīni Jarinovska, kura bija iecelta iepriekšējās ministres Inas Druvietes (Jaunais laiks) laikā. Pret K. Jarinovsku ierosināja divas disciplinārlietas, no kurām viena bija par pilnvaru pārsniegšanu, slimības laikā interesējoties par darba lietām. Valsts civildienesta pārvalde B. Rivžas rīcību atzina par nepamatotu, lika viņai atjaunot K. Jarinovsku amatā un atcēla viņas ierosinātās disciplinārlietas. Šovasar B. Rivža kopā ar partijas biedri Skaidrīti Pilāti iesniedza Saeimas komisijā grozījumus privatizācijas pabeigšanas likumā, kas paredzēja ievērojami samazināt vēl neprivatizētās valsts un pašvaldības zemes vērtību lielo privatizētāju, tostarp Andra Šķēles labā, un radot vairāku miljonu latu lielus zaudējumus valsts budžetam. Valsts prezidents šos grozījumus nosauca par valsts nozagšanu un lūdza par tiem nebalsot, turklāt deputātes nevarēja izskaidrot, kāpēc tādus iesniegušas. Viņas grozījumus atsauca.

  5. Jevgenijs Kisiels (1938). Dzīves daudzi gadi saistīti ar sportu, vadījis šo jomu bijušajā Bauskas rajonā, 1970. gadā ievēlēts par VEF sporta kluba priekšsēdētāju. Ir augstākā izglītība, Latvijas Fiziskās kultūras institūtu absolvējis 1964. gadā. Latvijas Bobsleja federācijas goda prezidents. Atjaunotajā Latvijā pievērsies uzņēmējdarbībai. A/s «Latvijas nafta» prezidents un ģenerāldirektors, Latvijas Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents, Latvijas Atjaunojamās enerģijas konfederācijas prezidents. Pieder nekustamie īpašumi Latvijas vairākos novados un Rīgā. Reģistrēti vairāki transporta līdzekļi. Parādsaistību summa Ls 49 000, aizdevumu summa Ls 121 000. Uzkrājums skaidrā naudā Ls 48000. Pieder kapitāla daļas vairākos uzņēmumos.

  Precējies, ģimenē divi dēli.

  6. Guntis Rozītis (1948). Ilggadējs Ozolnieku novada deputāts, LLU profesors, pēc izglītības zootehniķis. LLU zirgkopības mācību centrā «Mušķi» vadītājs. Kandidēšanu Saeimas vēlēšanās skaidrojis ar Ozolnieku novada domes vēlmi iegūt savu pārstāvi parlamentā.

  7. Dace Reinika (1958). Labklājības ministrijas Administratīvais departamenta direktore, iepriekš bijusi Annas Brigaderes vidusskolas direktore, Tērvetes pagasta padomes deputāte. Pagājušā gada martā, kad Tautas partija pameta Valda Dombrovska (Jaunais laiks) vadīto valdību, D. Reinikai tika piedāvāts kultūras ministra amats, taču viņa atteicās.

  8. Uldis Augulis (1972). Labklājības ministrs. Bijis Bērzes pagasta padomes priekšsēdētājs, Dobeles Autobusu parka padomes priekšsēdētājs. Augstākā izglītība finanšu vadībā. Pagājušajā gadā, kad U. Augulis bija labklājības ministrs, ministrija, lai glābtu finanšu situāciju valstī, valdībai ierosināja par 10 procentiem samazināt pensijas, bet strādājošajiem pensionāriem ļaut saņemt tikai 30 procentus no pensijas. Šo normu vēlāk Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei.

  9. Jānis Kovals (1977) Absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti informācijas tehnoloģiju specialitātē. Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu studiju programmā «Vides pārvaldība». Vides ministrijā ieņem Sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja amatu. Vecumnieku novada domes deputāts. Kopš 2008. gada ZZS Vecumnieku novada nodaļas vadītājs. J. Kovala īpašumā ir apbūves gabals Vecumnieku novadā un vieglā automašīna «Volvo». Kandidāta parādsaistības ir 162 034 lati. Naudas uzkrājumu nav. Par J. Kovala priekšrocībām Vecumnieku pašvaldības kolēģi uzskata vispusīgu izglītību, kompetenci vides aizsardzības jautājumos, precizitāti. Nebūdams jaunu ideju izteikts ģenerētājs, kandidāts ir apliecinājis analītiķa spējas likumu, lēmumu un citu svarīgu dokumentu apspriešanā. Vecumniekos J. Kovalu uzskata par «ļoti zaļi» domājošu un sportisku cilvēku, kurš tālab ir guvis ievērību vietējo jauniešu vidū. Daži spriež, ka J. Kovals varētu būt veiksmīgs teorētiķis, kurš papildinātu vides aizsardzības atbalstītāju pagaidām nelielo grupējumu. Pats J. Kovals bez ilgām pārdomām piekritis balotēties, jo "pašreizējā situācija valstī šķiet ļoti satraucoša. Daudzi lēmumi tiek pieņemti atsevišķu politisku grupējumu, nevis visas sabiedrības interesēs".

  10. Ilze Vītola (1976). Jelgavas novada domes deputāte, novada sociālā dienesta darbiniece. Augstākā izglītība ekonomikā. Iepriekš bijusi Līvbērzes pagasta padomes priekšsēdētāja, un viņas vadītā pašvaldība 2008. gadā bija viena no tiem desmitiem pašvaldību, kas vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot pagastu apvienošanas plānu novados. 2009. gada rudenī I. Vītola kopā ar vēl vairākiem deputātiem un novada domes darbiniekiem piedalījās darba dienā rīkotās medībās, kuru novads pēc tam nosauca par darba semināru un kas izpelnījās gan Pašvaldību lietu ministrijas, gan plašu sabiedrības nopēlumu.

  11. Aivars Dronka (1963). Skrīverietis Aivars Dronka līdz šim bija pazīstams lauksaimnieciskajā biznesa vidē. Kandidāts trijās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību - «Skrīveru sēklkopības sabiedrība», «Latvijas Šķirnes sēklas» un «Zaļās zemes enerģija» - ir valdes priekšsēdētājs, arī zemnieku saimniecības «Dronkas» līdzīpašnieks. Pērn kandidējis uz Skrīveru novada domi, kur ticis arī ievēlēts. Novada domē Aivars Dronka pilda arī iepirkumu komisijas locekļa pienākumus. Viņam pieder zeme un ēkas Skrīveru novadā, nav gan zināms, cik hektāru. Ir arī traktors un tā piekabe, bet nav nevienas automašīnas. Maz gan ticams, ka A. Dronka radis staigāt kājām. Parādu deputāta kandidātam nav, toties aizdevis vairāk nekā 71 000 latu. Ir arī skaidras naudas uzkrājums - Ls 27 000.

  Acīmredzot savu zemnieka saimniecību un lauksaimnieciskās ražošanas nozares A. Dronka ir nostabilizējis, ja nolēmis «iet politikā», jo savienot Saeimas deputāta un pašreizējo darbu ievēlēšanas gadījumā nebūs iespējams, raksta vietējais laikraksts «Staburags».

  12. Rūta Bendere (1951). Fiziķe, zinātņu doktore. Strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā. 15 gadu organizē atkritumu saimniecību, rosīgi darbojas Atkritumu saimniecības asociācijā. Meklē loģiskus risinājumus gan ikdienas situācijās, gan darba un politiskajās aktivitātēs.

  Īpašumā vasaras māja Rīgā, vieglā automašīna «Nissan Almera», 2004. izlaides gads. Parādsaistības - Ls 10 000, pieder viena kapitāla daļa (Ls 200) SIA «Vides risinājumi».

  13. Juris Cielavs (1943). Centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» Bauskas nodaļas vadītājs. Bijis Bauskas rajona Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs, kopš šī gada vidus ir arī Bauskas novada domes deputāts. Joprojām daudz laika un enerģijas velta darbam savā zemnieku saimniecībā.

  Pagasta iedzīvotāju vērtējumā ilglaicīgais pašvaldības darbinieks guvis augstu atzinību, tomēr iemantojis arī nelabvēļus. Ozolaines ciema ļaudis viņu uzteica par atbalstu izglītības jomai. Savukārt Vecsaules pusē daudzi kritizēja par nepietiekamu uzņēmību, tostarp nespēju asi reaģēt, lai saudzētu un atjaunotu vietējos, arī valsts nozīmes ceļus. Uz Saeimu kandidējis arī pirms četriem gadiem.

  14. Jānis Kalniņš (1954). Vispusīgi izglītots kandidāts. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. Ieguvis ekonomista-grāmatveža, ekonomikas skolotāja vidusskolā un sociālā pedagoga kvalifikāciju. Kopš 2009. gada - Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks. J. Kalniņš ir bijis Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs, Skaistkalnes vidusskolas direktors, ilgus gadus strādājis par pedagogu. Viņa radošā veiksme ir paša dibinātais un vadītais jauniešu pūtēju orķestris «Skaistkalne». Saeimas kandidāta iesniegtajā deklarācijā visas ailītes ir tukšas, jo nekas cits, izņemot motorolleru, viņam nepieder. Tas gan 2009. gadā nozagts, taču lietas izmeklēšana vēl nav pabeigta, tādēļ transporta līdzeklis bija jādeklarē. J. Kalniņš ir autoritāte vietējās sabiedrības visās vecuma grupās. Skolēni viņu uzskata par labu, radošu pedagogu, pieaugušie apbrīno enerģiskumu, komunikācijas prasmi, humora izjūtu. Lai arī J. Kalniņš bauda īpašas simpātijas, viņa balotēšanos Saeimas vēlēšanās sabiedrība vērtē neviennozīmīgi. Iedzīvotāji uzskata, ka daudz labāk būtu, ja J. Kalniņš paliktu savā vietā, citādi viņa ievēlēšanas gadījumā vietējā sabiedrība zaudētu dzinējspēku un pozitīvu orientieri.

  15. Irēna Romanovska (1977). Izteikta «zaļās domāšanas» pārstāve. Kandidāte pirms desmit gadiem beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju, ir individuālā komersante viņai piederošajā Ekotūrisma aģentūrā un Sēlijas amatniecības un tūrisma attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja. Viņai pieder zeme, māja un saimniecības ēka Jaunjelgavas novadā. Kandidāte atklāj, ka viņai ir arī parādsaistības - vairāk nekā 43 000 latu. Saeimas vēlēšanās jaunjelgaviete startēt nolēmusi pēc Zaļās partijas uzaicinājuma. Pērn mēģinājusi tikt arī Jaunjelgavas novada domē, taču neveiksmīgi. Ieguvusi 141 balsi un palikusi desmitā aiz svītras. Interesanti ir līdzšinējie kandidātes ziedojumi. Nevienu latu I. Romanovska nav devusi «zaļajiem», bet divreiz naudas artavu sniegusi Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai. 2007. gadā ar 900 latiem bija otra lielākā ziedotāja šai partijai, pēc gada partijas kasi papildinājusi vēl par 1000 latiem. Jautājot, vai «sociķi» ir tuvāki par «zaļajiem», I. Romanovska skaidro, ka Latvijas Zaļajai partijai tuvāka partija ir Latvijas Zemnieku savienība, savukārt Eiropā «zaļā kustība» un sociāldemokrātija balstās uz viņai saprotamām un sociāli empātiskām vērtībām. Tikai Latvijā šīs vērtības iedzīvināt neesot viegli.

  16. Alfreds Ķieģelis (1949). precējies, dzīvo Kandavas novadā, augstākā izglītība (LLA, 1973, inženieris mehāniķis), pensionārs; pieder nekustamais īpašums Kandavas novadā; pieder Nissan Patrol (2000); kapitāla daļas: Tukuma rajona Patērētāju biedrība 50 lati (1 gab.). Sešus gadus bijis Kandavas novada domes priekšsēdētājs (2003-2009). 1997. gadā startēja Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju domes vēlēšanās no saraksta «Darbs un sociālās garantijas» (kopā ar Kandavā leģendāro Daini Rozenfeldu), palika otrais; toreiz bija Kandavas domes priekšsēdētāja vietnieks. 2001. gadā ievēlēts Kandavas domē; pirms vēlēšanām bija SIA «Kandavas koks» izpilddirektors, toreiz piederēja dzīvoklis Kandavas pagastā, z/s «Rītiņi» Kandavas pagastā, 2 kapitāla daļas SIA «SO&LA Kandavā». 2003. gadā ārkārtas sēdē kļuva par domes priekšsēdētāju. 2005. gadā ievēlēts Kandavas novada domē; toreiz bija arī sabiedriskās organizācijas Mednieku un makšķernieku kluba «Valdeķi» priekšsēdētājs. 2009. gadā ievēlēts Kandavas novada domē, virzīts domes priekšsēdētāja amatam, saņēma tikai piecas balsis pret desmit un paziņoja par deputāta mandāta nolikšanu. 2009. gadā Valsts svētkos saņēma Kandavas novada domes Goda rakstu "par pašaizliedzīgu darbu un entuziasmu Kandavas novada vadīšanā un attīstībā". Zaļo zemnieku reklāmas materiālā pirms 10. Saeimas vēlēšanām nosaukts par z/s «Rītiņi» īpašnieku. Ķieģeļa zemnieku saimniecība «Rītiņi» reģistrēta 1992. gada 13. martā, atrodas Kandavas pagastā; turpat reģistrēta arī SIA «MK Lietaskoks» (2009. gada 23. janvārī, nozare: vairumtirdzniecības starpnieku darbība, mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos) un mednieku klubs «Valdeķi» (2003. gada 24. martā).

  17. Kristaps Budrēvics (1988). Par kandidātu pieejama skopa informācija - vidējā izglītība, Spīdolas ģimnāzijas absolvents, jauno uzņēmēju apvienības vadītājs, valdes loceklis uzņēmumā «Business&Lifestyle», kuras profils ir biznesa konsultācijas un pakalpojumi.

  18. Daiga Reča (1966), precējusies, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (Liepājas Pedagoģiskais institūts, 1992, pedagoģijas un psiholoģijas pasniedzēja, audzinātāja; LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, 2000, izglītības zinātņu maģistre; LU Juridiskā fakultāte, 2007, jurista kvalifikācija), Tukuma novada domes deputāte, Tukuma novada pašvaldības aģentūras «Tukuma novada Sociālais dienests» juriste, Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas skolotāja; pieder dzīvojamā māja Tukuma novadā; pieder Mazda Xedos 6 (1997); parādsaistības: 153 000 eiro; kapitāla daļas: Pūres kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība 10 lati (1 gab.). 1997. gadā sāka strādāt par Jaunsātu pamatskolas direktori, amatā sabija līdz 2005. gadam. 2002. gadā startēja 8. Saeimas vēlēšanās no politiskās apvienības «Centrs» saraksta; toreiz bija Jaunsātu pamatskolas direktore, Jaunsātu pagasttiesas locekle, partijas «Latvijas brīvībai» priekšsēdētāja vietniece un redakcijas komisijas priekšsēdētāja, piederēja dzīvoklis un gruntsgabals Tukumā. 2009. gadā no zaļo zemnieku un tēvzemiešu apvienotā saraksta ievēlēta Tukuma novada domē; pirms tam bija Jaunsātu pagasta padomes priekšsēdētāja, Jaunsātu pamatskolas skolotāja, Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas skolotāja. Tūliņ pēc vēlēšanām bija gan deputāte, gan Jaunsātu pagasta izpilddirektore. Ir Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras jautājumu komitejā.

• Cīņa par vietu bērnu dārzā – kāpēc?
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Bērnam - hemofilija

  "Manam mazbērnam ir trīs gadi un trīs mēneši. Viņš slimo ar reti sastopamu slimību hemofiliju. Cik man zināms, Latvijā šādu slimnieku ir vien 150. Bērnam ir invalīda apliecība, kā arī esam saņēmuši ģimenes ārstes I. Muižnieces izziņu, ka mazdēlam nepieciešama speciālā aprūpe, arīdzan logopēda palīdzība (ir runas traucējumi). Ar meitu esam vērsušies Izglītības pārvaldē gan pārvaldes vadītājas Veltas Lekses, gan pie Marijas Kazakova, kas kārto ar bērna iekārtošanu attiecīgā bērnudārzā jautājumus, taču runas ir bijušas neveiksmīgas. Bērnam ir vecums, kad ir pienākusi viņa rindas, lai dotos uz bērnu dārzu. Taču problēmas ir ar iekārtošanu specializētajā bērnudārzā. Gan M. Kazakova, gan V. Lekse mums piedāvāja doties uz grupiņu 6. pilsētas bērnudārzā «Vālodzīte», grupas telpas ir 2. stāvā. Grupā ir daudz bērnu, bet ne īpaša aprūpe. Viņas pašas (V. Lekse un M. Kazakova) pat nemaz nezināja, ko nozīmē hemofilija. Tad man ir jautājums, kā šādi cilvēki drīkst izlemt bērnu likteni saistībā ar bērnudārzu?! Turklāt bērnam ir visas nepieciešamās ārstu izziņas un apliecība par invaliditāti," pastāstīja vecaistēvs, kurš līdz šim ikdienā pieskata mazbērnu, kamēr viņa mamma ir darbā.

  Lai šo tik neizskaidrojamo problēmu (jau atkārtoti) skaidrotu, 6. septembrī 6. bērnudārzā, klātesot vecamtēvam, bērna mammai, M. Kazakovai un «Vālodzītes» direktorei Astrīdai Knētai, kā arī bērnudārza medmāsai, grupiņas audzinātājai un laikraksta žurnālistam, tika noorganizēta improvizēta sapulce.

   

  Nepieciešams vairāk uzmanības

  Kā pirmajam izteikties tika dota iespēja vecamtēvam, kurš, pirmkārt, klātesošajiem pastāstīja par pašu slimību - hemofiliju. Proti, to, ka bērniņiem, kuri sirgst ar šo smago ģenētisko kaiti, pat vienkāršs zilums vai cita necila trauma var izraisīt bīstamu iekšēju asiņošanu, kura, laikus nepamanīta, var izrādīties letāla. Šādās situācijās vienīgais glābiņš ir īpašs medikaments, kas vispirms jāuzsilda un pēc tam ar hemofiliju sirgstošajam jāievada vēnā. Iekšējās asiņošanas gadījumā, par kuru var liecināt, piemēram, asinis no mutes vai melni izkārnījumi, steidzami jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība. Taču, kā izteicās vecaistēvs, kaut mazdēls nekad nespēlēs futbolu, volejbolu vai hokeju, tomēr tas nenozīmē, ka bērniņam jāsēž mājās, tieši pretēji - pat ārsti iesaka pēc iespējas ātrāk integrēties sabiedrībā. Taču, kā vectēvs uzsvēra, visnotaļ attīstītajam, bet tomēr slimajam bērnam ikdienā tomēr vajadzētu veltīt mazliet vairāk uzmanības, nekā tas ir tā sauktajos parastajos bērnudārzos. Tieši tādēļ jau pavasarī mamma Izglītības pārvaldē runājusi, ka dēlu vēlas sūtīt speciālajā bērnudārzā, kur gan bērniņu skaits grupās mazāks, gan arī speciālisti ir vairāk sagatavoti dažādām ekstremālām situācijām.

   

  Trūkstot izglītības programmas

  Bet nu ir klāt septembris, un Izglītības pārvalde "lika pagaidīt"... Zēns atzīts par speciālajam bērnudārzam nederīgu un tā vietā piedāvāts bērnu vest uz «Vālodzīti», kur puisītis būtu 24 tādu pašu trīsgadnieku pulciņā, kas, ko tur liegties, ir tajā īstajā - īpaši nemierīgajā - vecumā!

  Kā to skaidroja Izglītības pārvaldes metodiķe pirmsskolas izglītības 
  jautājumos M. Kazakova, tāpat kā citi bērnudārzi, «Taurenītis», vispirms esot "Izglītības iestāde". "Un konkrēti šajā - «Taurenīti» - īsteno speciālās programmas bērniem ar redzes, kustību, valodas, garīgā un fizikās attīstības traucējumiem, somatiskajām saslimšanām," uzskaitīja M. Kazakova. Pēc viņas stāstītā jāsecina, ka konkrētais bērniņš šajā plašajā piedāvājumā tomēr neiekļaujas. "Varbūt šādiem bērniņiem ir kādas īpašas sanatorijas?" sapulces laikā neziņā sprieda M. Kazakova. Jā, iepriekš ar mammu gan esot runāts - zēnu varētu uzņemt, tā sauktajos "valodniekos" jeb logopēdiskajā grupā, bet tādā gadījumā vajagot konkrētu diagnozi - speciālista-logopēda atzinumu, ka bērniņam ir valodas traucējumi. Un tad medicīniski pedagoģiskā komisija izlemšot par konkrēta bērna uzņemšanu vai neuzņemšanu konkrētā izglītības iestādē.

   

  Kādēļ jāizliekas par vēl slimāku?

  To, ka bērniņš neskaidri runā, konstatējusi jau ģimenes ārste, tomēr, kā šajā tikšanās reizē skaidroja mamma, viņai neesot saprotams, kādēļ bērnam, kuram jau ir atzīta invaliditāte, vēl jāmeklē papildu diagnoze, lai tikai tiktu speciālajā bērnudārzā? M. Kazakova to skaidroja tā: pirmskolas izglītības iestādēm jāvadās pēc Izglītības likuma un katrai atsevišķai slimībai atsevišķu programmu nevarot izveidot. (Jāpiebilst gan, ka bērnudārza «Taurenītis» 2009. gadā apstiprinātā nolikuma 9. punkts paredz: "Pēc vecāku (aizbildņu) pieprasījuma iestādē var īstenot citas interešu un speciālās izglītības pirmsskolas programmas" - Red.)

  Un kaut arī konkrēto problēmu saprotot (arī pašai M. Kazakovai reiz esot gadījies strādāt ar hemofiliju sirgstošu bērniņu), pret noteikumiem rīkoties nevar. Tāpat M. Kazakova sarunā centās pārliecināt, ka speciālais bērnudārzs nemaz tik daudz neatšķiroties no parastā - tāpat ir divas audzinātājas, auklīte, tikai papildus - vēl arī speciālists, kas strādā ar bērniņiem atkarībā no veselības traucējumiem. Bērnu logopēdiskajā grupā arī esot praktiski tikpat daudz (uzņemti jau 18). Un galu galā, M. Kazakova uzsvēra, ja bērniņš neesot ar kādiem uztveres traucējumiem, iespējams, mācoties kopā ar bērniem, kam tādi ir, var tikt kavēta zēna attīstība.

   

  Ja grib, var atrisināt

  Un tomēr, kaut zēnu tiešām varētu vest uz «Vālodzīti» un te viņu arī uzņemtu, mamma uzstāja, ka vietu bērnudārzā droši var atdot citam bērniņam, jo jau ir skaidrots - vēlas dēlu redzēt speciālajā dārziņā. "Skolā būs savādāk, jo tad jau bērns spēj pats par sevi parūpēties. Vasarās apmeklējam arī Latvija Hemofilijas biedrība organizētās nometnes, kurā māca bērniem, kā pašiem sev injicēt zāles," skaidroja mamma, taču tāpat uzsvēra, ka trīs gadu vecumā bērniņš vēl līdz galam neapzinās, kas ar viņu notiek, tieši tādēļ viņam nepieciešama pastiprināta uzmanība. Vecaistēvs bija vēl tiešāks: "Tādu birokrātiju neesmu redzējis pat padomju laikā. Mazdēlam vienkārši pienākas šī vieta bērnudārzā! Ko mēs te tagad matus skaldām?!" Tikai pēc pārdesmit minūšu diskusijas par izglītības programmu specifiku un iemelsu uzskaitījumu, kādēļ gan konkrētajam bērniņam varbūt vajadzētu meklēt citu iespēju tapt pieskatītam bērnudārzā (bet tā arī neminot - kāpēc ne Tukuma speciālajā), beidzot tika sasniegts nosacīts kompromiss - M. Kazakova un ģimene vienojās, ka pēc visu vajadzīgo medicīnisko izziņu iesniegšana, pārvalde mēģinās rast iespēju zēnu iekārtot bērnudārzā «Taurenītis» un jau drīz. Savukārt «Vālodzītē» nu atbrīvosies viena vieta kādam citam rindā gaidošajam bērniņam.

  ***

  Jau vēlāk, telefoniski sazinoties ar zēna vecotēvu, uzzinājām, ka tiešām - saņemts apstiprinājums no Izglītības pārvaldes un bērniņš speciālajā dārziņā "ārpus kārtas" uzņemts. To, ka problēma tuvojas atrisinājumam - apliecināja arī M. Kazakova.

  Tomēr paliek atklāts jautājums - kādēļ šāda pretestība? Kādēļ vecākiem, ja viņu bērns ir atzīts par invalīdu, vēl būtu jāmeklē papildu pierādījumi, ka viņu atvase atbilst speciālā bērnudārza statusam? Un - vai Izglītības pārvaldei, jo īpaši, ja gadījums rets, kā šoreiz - hemofilija, tomēr nebūtu visupirms jāmēģina palīdzēt vecākiem, nevis tikai atrunāties, kā argumentu izmantojot "noteikumus", kas, kā noskaidrojās, arī ir pavisam citādi, nekā tos skaidroja pārvaldes darbiniece?

  Šos un citus ar speciālā bērnu dārza "izglītības programmām" saistītos jautājumus turpināsim skaidrot - domē un arī Izglītības ministrijā.

• Augusta loms – 5,8 kg smaga līdaka
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Augustā redakcijā tika pieteikts tikai viens vienīgais lieliskākais loms - 5,8 kg smaga un 93 cm gara līdaka, ko Engures ezerā noķēra Mareks Čuhnovs. Pēc vasaras lielās tveices laiks jau bija apmācies un vējains, kad 17. augustā līdz ar gaismiņu Mareks iebrauca ezerā. Un uz lomu ilgi nenācās gaidīt - 6.30 viņa makšķerei piestiprināto mānekli - gumijas zivtiņu bija jau iekārojusi līdaka. Izturēja 0,2 mm pītā aukla un Cherry Wood 2,10 m garais makšķerkāts, un lieliskais loms bija laivā! Marekam atlika vien zaļsvārci reģistrēt konkursam veikalā «Pludiņš».

• Durbes pilī apspriež un iemēģina izglītības programmas muzejā
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Palīdz skolēniem izprast notikumus

  Seminārā gan Tukuma muzeja darbinieki, gan skolotāji iepazīstināja ar muzejpedagoģiskajām programmām, tostarp vienā - «Tukuma Apriņķa I dziesmu svētki» - aicināja iesaistīties praktiski.

  Kā atzina Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, tāds arī šī semināra uzdevums - stāstīt, kā muzejs ar izglītojošo programmu palīdzību izglīto bērnus par kultūras mantojumu. Ļoti aktīvi muzeja programmas vēstures mācīšanā izmanto Tukuma 2. vidusskolas skolotāja Skaidrīte Prancāne. Pirms semināra viņa pastāstīja, ka izglītojošās programmas palīdz apgūt ne tikai vēsturi, bet arī starppriekšmetu saikni: "Kad 7. klases skolēniem jāmācās par dzīvi Livonijā un bruņinieku dzīvesveidu, mēs izmantojam Pils torņa piedāvāto pedagoģisko programmu. Tur bērnus pārģērbj par bruņiniekiem, viņi nodod bruņinieka zvērestu, palīdz ievainotajam, sastāda kaujas aprakstu... Tātad vēsture tiek iedzīvināta caur darbošanos. Savukārt, ceļojot laikā 1905. gadā, jāliek lietā visdažādākās zināšanas, piemēram, pēc debess pusēm jānosaka slepenpolicistu atrašanās vieta utt. Bērniem šīs programmas ļoti patīk, turklāt, kad notikums izspēlēts, tas labāk paliek atmiņā, nekā klausoties stāstīto stundā vai lasot grāmatu." S. Prancāne gan atzina, ka neesot tik vienkārši stundai atvēlētajā laikā - 40 minūtēs - nokļūt līdz pilij un vēl iesaistīties programmā, tādēļ jāiekārto divas stundas. Turklāt programmu var izmantot tikai tad, kad mācību viela jau apgūta, citādi bērnam nav izpratnes par notiekošo. Un, ja bērni nesaprot, viņi neizprot darbošanās jēgu."

   

  Ceļo laikā

  Tā kā vislabākais veids, kā iepazīt kādu izglītojošo programmu, ir iesaistīties tajā pašiem, semināra dalībniekiem tika piedāvāta iespēja ceļot laikā - pārliecināties, kā ļaudis gatavojās pirmajiem Tukuma apriņķa Dziesmu svētkiem 1928. gadā. Jau reģistrējoties semināram, katram tika iedalīta loma un neliels tās apraksts, savukārt pēc tam sekoja darbs kādā darba grupā. A. Ozola stāstīja, ka Dziesmu svētku tēmu muzeja programmai un arī šim semināram Tukuma muzejs izvēlējies tāpēc, ka tā kā kultūras mantojuma sastāvdaļa Baltijas jūras reģionā ir ļoti aktuāla, turklāt šī tradīcija iekļauta UNESCO pasaules reģistrā: "Tā ir arī nozīmīga Latvijas vēstures apguvē - stāsta par nacionālo pašapziņu, demokrātiju, tradīcijām, modi (semināra dalībniecēm bija lūgts ierasties svārkos - kā 20. gadsimta sākumā pieņemts). Lai programma būtu interesantāka, tajā akcentēti nevis paši svētki, bet sagatavošanas process. Tieši tā var rosināt skolēnus domāt par to, kādā kontekstā notiek Dziesmu svētki, kas toreiz, 20. gadsimta sākumā, notika Tukumā un Latvijā. Var teikt, lai bērns iedomājas, kā viss varēja notikt, bet reāli tas ir ļoti grūti."

  Jāpiebilst, ka vienlaikus izglītojoši semināri norisinājās arī Jūrmalas muzejā un Rīgas Jēzus luterāņu baznīcā, savukārt kultūras mantojuma foruma darbs plenārsēdē un sesijās par kultūras mantojuma jautājumiem norisināsies 9. un 10. septembrī «Laikmetīgās mākslas muzejā KIM?» un Spīķeru koncertzālē Rīgā.

• Neticiet vārdiem, ticiet darbiem
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Tagad - priekšvēlēšanu laikā - reklāmās TV, radio un presē, arī citās pieejamās vietās sastopamies gan ar bezdievīgu lielīšanos, gan pretinieka apmelojumiem, gan solījumiem. Tiek pat rīkoti piemiņas pasākumi kādreiz aizgājušiem tuviniekiem, lietas organizēti publiskas asaras, kam seko sievas mierinošie glāsti speciāli sarīkotā preses konferencē. Nu gluži vai pārspēj TV seriālu «Ugunsgrēks»! Tomēr sena paruna saka: "neklausieties uz maniem vārdiem, bet skatieties uz maniem darbiem!"
  Un šis teiciens lieti noderēs, vērtējot svarīgu un ļoti nozīmīgu izvēli, kas nu jāizdara Zemnieku Savienībai. Un stāsts ir vienkāršs: piena ražotājiem ir sens sapnis par savu piena pārstrādes kooperatīvu ar savu pārstrādes rūpnīcu. Kooperatīvs ir, nu ir iespēja būvēt rūpnīcu - tādu, kur beidzot vairs nebūs jāiet kā lūdzējiem, kam vienmēr jāuzklausa vienpusējs diktāts. Labs kooperācijas piemērs šajā ziņā Latvijā jau ir - labības audzētāju «Latraps». Taču naudu - deviņus miljonus, ko ES piedāvā pārstrādes attīstībai, iekārojuši jau esošie pārstrādes dūži. Lēmums - politiķu rokās.
  Varam jau piekrist tam, ka piena pārstrādes jaudas Latvijā ir pietiekamas un tērēt ES piešķirtos miljonus jauna uzņēmuma radīšanai nebūtu lietderīgi. Taču, ieskatoties piensaimniecības pēdējo desmit gadu vēsturē, redzam, ka piena pārstrādes uzņēmumi visvisādi ir izrīkojušies ar piena ražotājiem. Pietiek pat nekaunības pateikt, ka pienu neiepirks no kāda neliela ražotāja Kandavas pusē, bet tad, kad šis ražotājs pārorientējies uz svaigpiena tirdzniecību, pēc laika Rīgas piena kombinātam pienu atkal vajag. Tā sakot, problēmas, kas tolaik bija kopīgas pārstrādei un ražošanai, novēla tikai uz ražotāja pleciem.
  Nu zemkopības ministrs Jānis Dūklavs visvisādi vilcinās ar lēmumu, kam piešķirt pārstrādei paredzēto atbalstu. Vēlēšanas nāk, un, ja lems atbalstīt esošo pārstrādi, tas ir - savus partijas biedrus Egonu Strautiņu un Ati Sausnīti, vēlētāji sadusmosies, nebalsos. Ja lems par labu kooperatīviem, vecie pārstrādes uzņēmumi ne tikai nesaņems finansiālu atbalstu, bet vairs nevarēs diktēt noteikumus ražotājiem... Aizvien lauksaimnieki ir aicināti kooperēties. Nu ir laiks zemnieku aizstāvjiem no vārdiem pāriet pie darbiem.

• Sporta diena «Raudas» pansionātā
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Rīta pusē pansionāta sportiskie ļaudis sacentās šautriņu mešanā mērķī, galda spēlēs, bumbas mešanā grozā un lauzās ar rokām. Paēda sātīgas pusdienas, un tad sacensības turpinājās laukā. Lodi grūda, smagumu cēla, riteņkrēslos, cik vien ratiņi ripo, izbrauca caur šķēršļiem.
  Sacensību noslēgums notika zālē. Visi saņēma tencinājumu par piedalīšanos. Uzvarētāji - diplomus un medaļas. Šoreiz - pildītas ar šokolādi. Visi bija gandarīti par labi pavadīto dienu.

• Sporta diena Tukuma Internātpamatskolas audzēkņiem
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Direktores vietniece audzināšanas darbā Silvija Vrubļevska pastāstīja: "Redzi, laiciņš ir vienreizējs - ne par karstu, ne aukstu. Rudens vēl nezeltojas, bet tā elpu var just. Nākot uz stadionu, allaž bērnu uzmanību vēršam uz satiksmes noteikumu ievērošanu. Šogad pirmoreiz pēdas ieminām jaunajā gājēju celiņā, kas ved pāri dzelzceļam. Nevar salīdzināt ar to, kā bija, kad nācās apkārt iet. Bērni redzēja, kā bijušais «Šekumkrogs» tiek nojaukts. Viņiem pastāstīju par šo vietu. Krogs tur arī esot bijis.
  Bērni sacensībās labprāt piedalās. Viņi te sajūt lielā sporta garšu. Pusdienas mums atvedīs uz vietas stadionā. Ieturēsimies, un katra audzinātāja kopā ar savējiem mājup dosies pa pašu izdomātu maršrutu. Ar nodomu, lai vairāk pilsētu iepazītu."

• Operatīvo dienestu atskaite par notikumiem, kas reģistrēti no 7. līdz 8. septembrim
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Policijas ziņas

  Tukuma iecirknī no 6. līdz 8. septembrim reģistrēti 37 notikumi, izrakstīti 56 APK protokoli, t. sk. 51 par CSN pārkāpumiem.

  20. augustā

  Kandavas novada Zemītes pagastā demontēta gaisvadu līnija 101 m garumā.

  16. augustā

  Kandavas novada Zantes pagastā demontēta gaisvadu līnija 1162 m garumā.

  21. augustā

  Zantes pagastā demontēta gaisvadu līnija 1520 m garumā.

  27. augustā

  Tukuma novada Pūres pagastā nozagts elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts.

  5. septembrī

  10.20 Tukumā, Lauku ielā, veikalā «Randa», vīrietis ar dūri iesita pa seju 1952. gadā dzimušai sievietei, nodarot miesas bojājumus - hematomu zem kreisās acs. Uzsākts kriminālprocess.

  6. septembrī

  12.00 Tukuma novada Jaunsātu pagastā demontēta gaisvadu līnija. Materiālie zaudējumi tiek noskaidroti. Uzsākts kriminālprocess.

  13.20 Tukumā, Kandavas ielā, 1972. gadā dzimis vīrietis vadīja velosipēdu alkohola reibumā. Izrakstīts administratīvā pārkāpuma protokols.

  16.55 Tukumā, Talsu ielā, 1971. gadā dzimis vīrietis vadīja velosipēdu alkohola reibumā. Izrakstīts administratīvā pārkāpuma protokols.

  17.20 Tukuma novada Tumes pagastā 1977. gadā dzimis vīrietis vadīja automašīnu alkohola reibumā. Izrakstīts administratīvā pārkāpuma protokols.

  17.25 Tukuma novada Pūres pagastā DUS «Sumata» nenoskaidrots automašīnas vadītājs ar auto MITSUBISHI OUTLANDER uzpildīja degvielu un aizbrauca nesamaksājot.

  7. septembrī

  10.30 Tukumā, Mazā Parka ielā, Durbes estrādē, 1958. gadā dzimis vīrietis alkohola reibumā nepamatoti izsauca speciālo dienestu - policiju. Izrakstīts administratīvā pārkāpuma protokols.

  11.50 Tukumā, Revolūcijas ielā, 1984. gadā dzimis vīrietis vadīja velosipēdu alkohola reibumā. Izrakstīts administratīvā pārkāpuma protokols.

  17.50 Tukumā, Talsu ielā, 1965. gadā dzimis vīrietis veikalā «Super Netto» nozaga divas desas. Uzsākts kriminālprocess.

  8. septembrī

  7.10 Tukumā, Talsu ielā, 1969. gadā dzimis vadītājs alkohola reibumā vadīja transportlīdzekli MERCEDES BENZ. Izrakstīts administratīvā pārkāpuma protokols.

  Ziņas sniedza Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Prevencijas nodaļas vecākā inspektore Diāna Purviņa; 

• Sola nākotnē, neatceras pagātni
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Dažus solījumus no PLL programmas, kuru izpildi kaut daļēji varētu nākotnē kontrolēt, aicinājām vērtēt Bauskas novada vēstures, politikas, biznesa ekonomisko pamatu un sociālo zinību metodiskās apvienības vadītāju Ligitu Būmeistari un starptautisko attiecību bakalauru Jāni Beķeri.

  Prasīsim, lai skolotāju un augstskolu pasniedzēju darbā galveno lomu ieņemtu mentora, konsultanta, analītiķa, aktīva moderatora, projektu vadītāja un trenera funkcijas, lai tie pilnībā pārvaldītu informātikas un komunikāciju tehnoloģijas.

  L. Būmeistare:

  - Prasības ir tādas, ka nesaprotu, kāpēc vajag politiķus, konsultantus, analītiķus, projektu rakstītājus, programmētājus, jo viņu prasmes būs apguvuši pat pamatskolas skolotāji. Protams, ar tagadējām skolotāju algām. Uzskatu, ka lielākā daļa skolotāju un pasniedzēju jau tagad daudz ko no prasītā ir apguvuši. Vai programmas veidotāji to zina?

  Jo vairāk bērnu, jo mazāki nodokļi (mīnus 25 procenti no ienākuma nodokļa par katru bērnu). Valsts katram jaundzimušajam izsniegs saistību rakstu 1000 latu apmērā, ko izmantot, sasniedzot pilngadību.

  J. Beķeris:

  - Bērni nenoliedzami ir Latvijas nākotne, un solījumi ieviest vecākiem labvēlīgu politiku ir apsveicami. Tomēr nevajag aizmirst, ka ar līdzīgiem solījumiem šīs apvienības kungi un dāmas ir bārstījušies arī iepriekš, taču ar to pildīšanu ir sekmējies gaužām bēdīgi. Apvienībā ietilpstošā Tautas partija ļoti negribīgi atceras reiz tālu izskandēto «trīs bērnu politiku», kuras īstenošanu pēc vēlēšanām laikam gan spēja saskatīt tikai pārlieku liels optimists.

  Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide ir atbalstāma iniciatīva, bet vienlaikus nozīmētu pašvaldībām pieejamo finanšu līdzekļu ievērojamu samazinājumu. Šāda likuma īstenošana, visticamāk, nozīmes paaugstinātus nodokļus citā jomā.

  Tūkstoš latu lielo saistību rakstu vēl populistiskāku padara Latvijas politikā neiedomājami ilgais solījuma izpildes termiņš - 18 gadi. Manuprāt, pašlaik ir pietiekami daudz jomu, kur bērnu audzināšanā vecākiem ir nepieciešama palīdzība, pirms vēl bērns ir sasniedzis pilngadību.

  Latvijas vēsture būs obligāts mācību priekšmets.

  L. Būmeistare:

  - Uzskatu, ka šāds uzstādījums ir tīri politisks pasūtījums. Jau tagad Latvijas vēsturi māca apmēram trešdaļu vai pusi no vēstures stundu skaita. Arī Izglītības un zinātņu ministrijas eksperiments par Latvijas vēstures atsevišķu mācīšanu, kas notika trīs gadus, pierādīja, ka ievērojamas rezultātu atšķirības eksāmenā nav. Nesaprotu, kur bija šie politiķi, kad pirms vairākiem gadiem likvidēja Latvijas vēstures stāstus 5. klasē, ar kuriem skolēni tika iepazīstināti ar svarīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē.

  Četru gadu laikā Pasaules Bankas biznesa vides indeksā panākt vietu pasaules «Top 10».

  J. Beķeris:

  - Svarīgi ir saprast, ko tas nozīmē. Atrašanās topa augšgalā nozīmē mazāku darba ņēmēju aizsardzību. Latvija pašlaik atrodas 27. vietā, Francija un Vācija šajā reitingā atrodas attiecīgi 31. un 25. vietā un jūtas diezgan labi, neplānojot, piemēram, atvieglot darba devēju iespējas atbrīvot darbinieku.

  10. Saeimas darbības laikā neatgriezeniski apturēt ekonomisko lejupslīdi.

  J. Beķeris:

  - Uzskatu, ka šis mērķis jau ir sasniegts un ir nepareizi ko tādu iekļaut savā priekšvēlēšanu programmā. Domāju, ka jebkuri nākamie valdības vadītāji nekautrēsies uzņemties nopelnus valsts izvešanā no krīzes.

  Zemākie nodokļi Eiropas Savienībā.

  J. Beķeris:

  - Latvijā ir otrs zemākais nodokļu līmenis ES. Ja cilvēks vēlas «lielu valsti», kas spēj rūpēties par viņu un bērniem, nodrošinot veselības aprūpi, izglītību, ir pilnīgi neloģiski samazināt nodokļus. Solījumus samazināt nodokļus ir ļoti grūti uzskatīt par pārdomātiem kontekstā ar pārējiem solījumiem, kas nenovēršami pieprasītu nozīmīgu valsts budžeta daļu iekasēt tieši nodokļos.

  Kopumā L. Būmeistare secina: "Rodas sajūta, ka daudz ko cenšas sarakstīt, nepadomājot, kā to realizēs, par kādiem līdzekļiem." "Mans vērtējums ir visai skarbs, lai arī cik ļoti kādam gribētos ticēt tam, kas programmā tiek solīts," tā J. Beķeris.

  Egils Seņkāns (SIA «Lestene» valdes priekšsēdētājs):

  - Viņu solījumi ir diezgan tukši, daudz tukšvārdības. Šajā sarakstā ir Tautas partija un Latvijas Pirmā partija, kuras mums daudz solīja arī iepriekšējās reizēs, bet savus solījumus nav pildījušas, un es viņiem vairs neticu. Varu pateikt par sevi: ja mani vienreiz piemāna, tad nākamreiz es vairs neļaujos. Ko tur vairs komentēt un apspriest?!

  Liena Akmens, (vēsturniece, tulkotāja, apgāda «Kontinents» redaktore):

  Zinot šīs apvienības pagātni un sastāvdaļas (buldozers plus mākoņstūmējs), - nevilšus gribas komentēt jau pirmo programmas teikumu: "Galvenais princips - "Cilvēks pirmajā vietā!"" Proti, gribas jautāt, kas ir šis cilvēks, kurš apvienībai pirmajā vietā? Spriežot pēc partijas pārstāvju un jo īpaši vadioņu darbības, tie atkal ir "savi cilvēki" visās labajās vietās.

  Ir gan programmā norāde, ka atbilde meklējama kādā Tautas deklarācijā, kur paustās prasības "kopīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, sociālā statusa, politiskās vai reliģiskās pārliecības". Bet, ziniet, tā deklarācija - pārkopēta arī programmā - ir nekonkrēts, 10 saukļos noformulēts frāžu kopums! Secinājums: iznāk tāds kā apburtais loks - programmā ir norāde uz Tautas deklarāciju, bet tā mudina atgriezties pie programmas; programmā ir norāde uz izvērstu programmu apvienības mājaslapā, taču tur nekas vairāk par tiem pašiem saukļiem nav atrodams. Vai pa tādu pašu apburto loku un ar tikpat maldinošām norādēm apvienība sola vest valsti nākamos četrus gadus?

• «Gāzēt grīdā» bijis pareizi, ziepes savārījusi opozīcija
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  Otrs ir «Latvijas pirmās partijas/Latvijas ceļa» (LPP/LC) «buldozera» Aināra Šlesera solījums pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām Rīgā izveidot 50 000 darbavietu. Skaidri zināms par sešām - piecas pašvaldības dāsni finansētajā Rīgas Tūrisma attīstības birojā, kura pienesums šķiet vairāk reklamēts nekā reāls, un viena - telšu pilsētiņas dibinātājam Gintam Gaiķēnam Rīgas ostā sagādātā pēc tam, kad viņš mēģināja ar pacēlāju aizsniegt Šlesera kabineta logu domē, lai atgādinātu pirms vēlēšanām solīto. Tagad Šlesers skaitļus nemin, toties mēģina katru savu "pastaigu" pa Vecrīgu vai uz Nodarbinātības valsts aģentūru iebīdīt sabiedriskās televīzijas ziņās.
  PLL preses sekretārs Edgars Vaikulis sacerējis veselu apvienības pārstāvju labo darbu sāgu, kas iedzīvināti Ministru prezidenta Aigara Kalvīšas (TP) viedajā vadībā. Taču pat politikā ne pārāk iesvaidītam indivīdam ik pēc punkta mēles galā niez «bet». A. Kalvīša valdības laikā 2007. gadā valsts budžetā izveidojies 117,2 miljonu latu pārpalikums, taču tas tika nevis taupīgi noglabāts zeķē, bet naski notrallināts, piemēram, vēl pērnā gada nogalē dažs ierēdnis sērīgi nopūtās - ak, kā mēs pirms dažiem gadiem decembrī taisījām lietussargus, krūzītes, pildspalvas ar iestādes logo, lai tik nepaliktu pāri budžeta nauda! Vienlaikus A. Kalvīša komanda bezrūpīgi ignorēja bažīgās ekonomistu balsis par vienas - nekustamā īpašuma nozares - pārmērīgu uzpūšanos un valsts ārējā parāda pieaugumu, proti, TP premjerministra laikā tas teju divkāršojās, pārsniedzot trešdaļu iekšzemes kopprodukta. Vēl viens dūriens sāgas balonā ir sociālā budžeta pārpalikuma notērēšana, kuru pēcāk centās aizbildināt ar aizdevumu Valsts kasei, kas gan nez kāpēc netika dots atpakaļ tad, kad nācās samazināt pensijas.
  Satiksmes ministra Šlesera pārziņā uzplaucis tranzīts, aviācija un sakaru nozare, daļēji arī tūrisms. Nevar gan nepieminēt, ka Latvijas ostas jau vairākus gadus atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas kolēģēm, uz dzelzceļa valda monopols, nevis normāla konkurence, un slavētā aviācija ar valstij neizdevīgiem līgumiem pakļauta, visticamāk, bijušā ministra domubiedra Bertolta Flika biznesam, vienlaikus saņemot bagātīgas budžeta dotācijas. Savukārt par ceļiem - ekonomikas artērijām - toreiz «raķete» Šlesers laikam bija piemirsis, tāpēc mēs joprojām esam spiesti lauzt mašīnas un riskēt ar dzīvību, piemēram, A7 risēs starp Ķekavu un Iecavu. Digitālgeita, par kuru tiesā pratina arī A. Šķēli, dekoderu lietotājiem, šķiet, nav jāatgādina.
  Taču PLL runasvīrs nemin veselības aprūpi, kura ar nelielu pārtraukumu teju desmit gadus bijusi TP ziņā. Tas arī saprotami - naudas izsviests kaudzēm, taču bagāti aprīkotās slimnīcas nākas slēgt, ielaistu slimību dēļ pārtērēts neatliekamās palīdzības finansējums, un cilvēki izmisumā gatavi parakstīt sūdzību Eiropas ombudam, kura neko nelīdzēs.
  Līdzīgi rodas sajūta, ka PLL biedri aizmirsuši - pēc A. Kalvīša valdības nāca premjerministrs Ivars Godmanis (LPP/LC). Apvienības pārstāvji gan piemin finansējuma samazinājumu, nodokļu paaugstināšanu un nepārdomātus politiķu lēmumus, kas sekojuši pēc 2007. gada. Atgādināsim - 2007. gada 20. decembrī tika apstiprināta valdība, kurā TP bija septiņi, LPP/LC - trīs ministru amati. Tā strādāja līdz 2009. gada 12. martam, taču skaidras atskaites vietā ir šādas frāzes: "Diemžēl atsevišķu kļūdainu valdības lēmumu - darba ražīgumā nebalstīts nepamatoti straujš algu pieaugums sabiedriskajā sektorā strādājošajiem - un katastrofāli nepareizu ekonomikas attīstības prognožu dēļ, kā arī pasaules ekonomiskās krīzes ietekmē šī politika [Vai gāzi grīdā? - Red.] nebija tālāk īstenojama."
  Tātad tomēr kļūda? Taču ne jau PLL! Lūk, kā to skaidro partiju apvienības runas vīrs E. Vaikulis: "Par galveno kļūdu LPP/LC politiķi atzīst valdības nespēju stāvēt pretim tā laika opozīcijas - tagad valdošo partiju - histēriskajam populismam, kas spieda arī valdības partijas akceptēt darba ražīgumā nebalstītu algu pieaugumu par 30 līdz 40 procentiem gadā, kas noēda budžeta pārpalikumu."
  Lielākie partiju apvienības skandāli: Pozitīvisma kampaņa: 9. Saeimas priekšvēlēšanu laikā ar apvienības partijām saistītās sabiedriskās organizācijas «Sabiedrība par vārda brīvību» un «Pa saulei» dārgās "pozitīvisma kampaņas" kļuva par galveno iemeslu, kāpēc drīz pēc 9. Saeimas ievēlēšanas Augstākajā tiesā tika apstrīdēti vēlēšanu rezultāti, saskatot aģitācijas finanšu ierobežojumu pārkāpumu. Vēlēšanu rezultātus neatcēla, taču gan tiesa, gan KNAB lēma, ka abu organizāciju izdevumi ir partiju izdevumiem, un pārtērētā summa jāatmaksā valstij. TP jāatmaksā 1 027 366 lati, bet LPP/LC - 528 870 latu. Nauda nav samaksāta, jo abas partijas lēmumus pārsūdzēja. Jūrmalgeita: 2005. gada martā notika kukuļdošanas mēģinājums Jūrmalas mēra ievēlēšanas lietā. Ierakstītās sarunas atklāja politisās korpcijas virtuvi. Sarunās par sev vajadzīgā kandidāta ievēlēšanu bija iesaistīti gandrīz visu koalīcijas partiju pārstāvji, to skaitā Šlesers un Šķēle, kurš ieteica amatā ielikt "lielāko kretīnu". Digitālgeita: 2007. gadā tiesā nonāca digitālās televīzijas lieta, kurā vairāki no 20 apsūdzētajiem ir tieši saistīti ar Šķēli un viņš pats ir liecinieka statusā. Šķēles saistību ar 2000. gadā sākto vairākus desmitus miljonu vērto projektu 2006. gadā publiski apstiprināja viņa agrākais runasvīrs Jurģis Liepnieks, raksta »Ir». Drošības likuma grozījumi: 2006. gada nogalē vadība izstrādāja grozījumus vairākos drošības iestāžu likumos, kuri paredzēja palielināt premjera lomu, lemjot par valsts drošības jautājumiem un paplašināt to cilvēku loku, kas varētu piekļūt drošības iestāžu
  operatīvajai informācijai. Kalvīša koalīcija nereaģēja uz Valsts prezidentes, tiesībsargājošo iestāžu un NATO iebildumiem, līdz Vaira Vīķe-Freiberga nodeva likumu tautas nobalsošanai.
  Loskutova atstādināšana: jau kopš 2005. gada premjers Kalvītis ierosināja vairākas disciplinārlietas pret KNĀB vadītāju Alekseju Loskutovu, līdz 2007. gadā atstādināja no amata sakarā ar finanšu pārkāpumiem, tā izpelnoties plašus sabiedrības protestus. Jau pēc Kalvīša demisijas KNĀB atklājās kratīšanās izņemto naudas līdzekļu iztrūkums aptuveni 135 000 latu apmērā. Tika atstādināti divi KNĀB darbinieki, kuriem vēlāk piesprieda reālu cietumsodu, un 2008. gada jūnijā Saeima atbrīvoja Loskutovu no amata. «Ir» uzsver vēl divus skandālus, kas atklājušies laikā, kad partiju apvienības pārstāvji darbojas opozīcijā: Balsu pirkšana: 2009. gada jūnijā drošības policija sāka kriminālprocesu par iespējamu vēlētāju balsu pirkšanu Jelgavas novada domes vēlēšanās, kur LPP/LC esot apbraukājusi vairākus pilsētas kvartālus un pagalmos uzrunājuši jauniešus, piedāvājot naudu par balsošanu. Apsūdzība tika uzrādīta piecām personām, visas savu vainu atzina. Korupcija Bērnu slimnīcā: 2009. gada novembrī KNĀB aizdomās par koruptīviem noziegumiem aizturēja vairākas ar būvdarbu nodrošināšanu saistītas personas, to skaitā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli Aivaru Lisenko - TP biedru un ziedotāju. Pie aizturētajiem izņemta skaidra nauda 700 000 latu. Lietā joprojām turpinās izmeklēšana. Lisenko bez konkursa iecēla amatā laikā, kad veselības jomu pārraudzīja TP ministrs.
  

• Partiju apvienības «Par labu Latviju» Zemgales vēlēšanu apgabala deputātu kandidāti 10. Saeimas vēlēšanām
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Saraksta numurs 8.

  1. Andris Šķēle (1958), TP

  Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju mehanizācijas specialitātē. Darboties valsts pārvaldē sācis 1990. gadā, kļūdams par lauksaimniecības ministra D. Ģēgera vietnieku I. Godmaņa vadītajā ministru padomē. 1993. gadā, kad Augstākā padome izteica neuzticību ministram D. Ģēgerim. A. Šķēle uz laiku kļuva par lauksaimniecības ministra vietas izpildītāju. Nākošajos divos gados A. Šķēle oficiāli nedarbojās politikā, toties bija aktīvs uzņēmējdarbībā. 1994. gadā viņš bija arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora vietas izpildītājs, un tieši šajā laikā veica virknes pārtikas rūpniecības nozares uzņēmumu («Laima», «Latvijas balzams», «Staburadze», «Kaija» u.c) privatizāciju un aktīvu uzņēmējdarbību šajā un citās nozarēs, izveidojot «AveLat» grupu, ko vēlāk veiksmīgi pārdeva. Andris Šķēle bija Latvijas Ministru prezidents laika posmā no 1995. gada 21. decembra līdz 1997. gada 6. augustam un no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam, ir Tautas partijas dibinātājs un priekšsēdētājs. Jau kopš iepriekšējās desmitgades vidus A. Šķēle ir viens no visbagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā. Viņš bija saistīts arī ar vairākiem skaļiem kriminālprocesiem, piemēram Digitālās televīzijas lietu un tā saukto Jūrmalgeitas skandālu, tomēr visos gadījumos A. Šķēles oficiālā līdzdalība ir aprobežojusies ar liecinieka statusu. Īpašs jautājums ir 29 miljonu vērtais vekselis, ko uzskata par vērienīgāko projektu, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas valstij. Vēl 2004. gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pabeidza kārtējo pārbaudi par Šķēles valstij maksātajiem nodokļiem, pārdodot jau likvidētās AS «Ave Lat grupa» (ALG) akcijas un iegūstot Normandijas salās reģistrētās ārzonas kompānijas «Bolster Management Limited» («Bolster») 29 miljonus ASV dolāru vērtu vekseli. Un atkal - valsts paliek ar garu degumu, savukārt Šķēle, šī gada septembra sākumā, atbildot uz «Dienas» žurnālistu jautājumu par to, kā viņš savienos biznesu ar politisku amatu un noņems bažas, ka varu izmantos savās biznesa interesēs, norādīja: "Kā vienmēr precīzi ievērošu likumu par interešu konfliktu novēršanu." 

  Šogad viņš atgriezās politikā ar formulu AŠ² . "Liekot spēkus kopā ar Aināru Šleseru, mēs jaudu nevis saskaitām, bet reizinām," uzskatu un interešu kopību ar Rīgas vicemēru plašsaziņas līdzekļos komentē A. Šķēle. Viņš tiek dēvēts par «mītisko Andri», jo visi zina, ka A. Šķēle ir bagāts, taču neviens tā arī nesaprot, kā viņš pie turības ir ticis. Deputāta kandidāta deklarācijā, kas iesniegta Centrālajā vēlēšanu komisijā, A. Šķēle ir norādījis savu izsniegto aizdevumu summu - 19 994 770 latu -, bet viņa parādsaistības ir 92 185 lati. Kandidātam ir arī ievērojami skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi piecās Latvijas un divās ārvalstu bankās, vērtspapīri un privatizācijas sertifikāti. A. Šķēlem pieder viena no dārgākajām privātrezidencēm Baltijā - dizaina nams «Mākoņi», kas atrodas kāpu zonā Saulkrastu novada Lilastē.

  A. Šķēlem nav neviena ekonomiski nozīmīga piedāvājuma valsts attīstībai tuvākā nākotnē. Savā «Desmit punktu programmā» viņš fokusējas uz pašam, iespējams, svarīgāko ideju - lata devalvāciju. Jau par aforismu kļuvušais A. Šķēles paziņojums «Daudzbērnu ģimene - tas ir stilīgi, mūsdienīgi un seksīgi» ir viņa pārstāvētās politiskās apvienības it kā «labā vēsts» ģimeņu ar bērniem atbalstam.

  Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētnieki atzīst, ka A. Šķēles ietekme sabiedrībā joprojām ir ļoti liela.

  2. Helēna Demakova (1959), TP

  Sekojot sava bijušā darba devēja Andra Šķēles aicinājumam, uz politiskās arēnas skatuves atkal ir uznākusi bijusī kultūras ministre Helēna Demakova. Politisko karjeru viņa sāka, būdama premjera A. Šķēles padomniece no 1996. līdz 1997. gadam. Trīsreiz bijusi ievēlēta Saeimā. No 2004. līdz 2009. gadam ieņēmusi kultūras ministres posteni.

  Spilgta, emocionāla, pretrunīga, neparasti enerģiska personība, kas ir darbojusies nevis personisku labumu gūšanas vai partijas interesēs, bet veicinājusi kultūras vairāku nozaru attīstību. Tā H. Demakovu vērtē vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, arī Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Savukārt bibliotēku nozares speciālisti viņu uzskata par visveiksmīgāko ministri neatkarīgās Latvijas laikā.

  Lielākais skandāls H. Demakovas karjerā ir saistīts ar Rīgas akustiskās koncertzāles projekta slepus parakstīto vairāku miljonu vērto līgumu. Tas bija viņas demisijas iemesls 2009. gadā I. Godmaņa valdības laikā, lai gan oficiāli kā formāls iegansts tika minētas veselības problēmas. Pašlaik H. Demakova ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja un rektora padomniece, akciju sabiedrības «airBaltic» projektu vadītāja un Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja padomniece.

  3. Juris Dalbiņš (dz. 1954. g.), Tautas partijas biedrs kopš 1998. gada.

  Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā ieguvis fiziskās audzināšanas specialitāti. Bijis 7. Saeimas deputāts, 2001. gada aprīlī nolicis deputāta mandātu, jo tika ievēlēts Rīgas domē. Kandidējot uz 8. Saeimu, bija Rīgas domes deputāts. Pašlaik ir 9. Saeimas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs. Pērn piedalījās EP vēlēšanās.

  Pēc dažiem skolā nostrādātiem gadiem iesaistījies Zemessardzē, 1994. gadā iecelts par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Ir viens no retajiem ministriem, kurš pats atkāpies no amata. To J. Dalbiņš izdarīja 1998. gadā pēc saņemtās kritikas par līdzdalību leģionāru piemiņas pasākumā 16. martā. Nepatikšanās deputāts iekūlās arī pērn, kad šaušanas sacensībās nejauši rokā ievainoja kādu karavīru.

  Ir 48 000 eiro parādsaistības, skaidrās naudas uzkrājumos deklarējis sešus tūkstošus latu.

  J. Dalbiņa vaļasprieks ir medības.

  4. Dainis Liepiņš, LPP/LC (1967) - uzņēmējs, Jelgavas Domes opozīcijas deputāts, ass mēra Andra Rāviņa (ZZS) kritiķis. LPP/LC priekšsēdētāja Aināra Šlesera ciešs sabiedrotais. Ar toreizējā satiksmes ministra A. Šlesera gādību 2008. gadā kļuva par Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku un paralēli bija četru lielu valsts uzņēmumu («Latvijas pasts», CSDD«Latvijas valsts ceļi», «Latvijas autoceļu uzturētājs») vadītājs, vēl divos bija padomes loceklis. 2008. gadā valsts amatos vien nopelnīja vairāk nekā 130 000 latu. Pirms gada ar A. Šlesera lēmumu kļuva par Rīgas Centrāltirgus vadītāju. Pieder 20 īpašumu visā Latvijā, deklarēti vairāk nekā pusmiljons latu uzkrājumi, no tiem ap 70 000 latu jau vairākus gadus glabā skaidrā naudā, ko pamato ar neuzticēšanos Latvijas bankām. Pērn Jelgavā izvērsa plašu kampaņu cīņā par pilsētas mēra krēslu. Tajā D. Liepiņu neslēpti atbalstīja un arī pašlaik atbalsta žurnāls un interneta portāls jelgavnieki.lv, kas pieder viņa draugam Kristianam Rozenvaldam, taču tā finansēšanu D. Liepiņš noliedzis. Jelgavas Domes vēlēšanās D. Liepiņš gan neieguva cerēto atbalstu, turklāt šā gada sākumā prokuratūra kriminālprocesa rezultātā sodīja trīs cilvēkus par balsu pirkšanu LPP/LC labā pirms pašvaldību vēlēšanām.

  5. Mārtiņš Zemītis (1978), TP

  Kandidātam nepieder nekustami un kustami īpašumi, viņam nav kredītu, bezskaidras naudas uzkrājumu, izņemot 8500 latu skaidrā naudā. Mārtiņš Zemītis ir ieguvis labu izglītību starptautisko attiecību jomā, papildinot zināšanas arī Oksfordas un Stanfordas universitātē, ir veidojis strauju, visnotaļ veiksmīgu karjeru. Vispirms viņš strādāja lielā advokātu birojā Rīgā, tad - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Eiroparlamenta deputāts Rihards Pīks 2004. gadā M. Zemītim piedāvāja padomnieka amatu. To viņš veica līdz 2009. gadam, kad pieņēma lēmumu kandidēt Rīgas domes vēlēšanās. Ir Tautas partijas jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs, TP valdes loceklis, apvienības «Par labu Latviju» valdes loceklis, kā arī nesen nodibinātās organizācijas «Jaunieši par labu Latviju» vadītājs. Kandidāts ir arī TP ekonomiskās programmas līdzautors. M. Zemīša īpašās prasmes ir spēja ātri uztvert informāciju, loģiski spriest un argumentēt savu viedokli. Viņš neslēpj savas ambīcijas, interneta plašsaziņas līdzekļos apgalvojot, ka "visvairāk mani interesē izglītības ministra amats".

  6. Artis Podnieks (1983), TP. Latvijas Universitāti vadzinību specialitātē absolvējis 2006. gadā. Kandidāts ir pašnodarbināta persona. Nodarbojas ar jautājumiem, kas ir saistīti ar finanšu revīzijām un grāmatvedību, vēstīts Tautas partijas interneta mājaslapā. Konkrētākas ziņas par A. Podnieka darbības jomu nav atrodamas. Viņam pieder automašīna «Renault», skaidras naudas uzkrājumi 5000 latu un bezskaidras naudas uzkrājumi 844,96 eiro apmērā.

  A. Podnieks nav sniedzis intervijas un pārliecinoši motivējis izvēli kandidēt Saeimas vēlēšanās. Vienīgais arguments ir viņa paustā ideja, ka "politikā nepieciešami jauni cilvēki ar mūsdienīgu skatījumu". Interneta sociālajos tīklos diskusijā par A. Podnieka kandidatūru ir izteikušies viņa skolasbiedri. Vairākums uzskata, ka kandidāts ir inteliģents un nopietns cilvēks, lai arī ne pārāk enerģisks.

  7. Jevgeņija Stalidzāne (1944), LPP/LC. Latvijas arodbiedrības «Enerģija» priekšsēdētāja un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes locekle. 7. un 8. Saeimas deputāte, kandidēja arī uz 9. Saeimu, taču tajā netika. LLP satiksmes ministra A. Šlesera laikā bija padomes locekle valsts uzņēmumā «Latvijas autoceļu uzturētājs». Tolaik deklarēja 16 000 latu skaidras naudas uzkrājumus.

  8. Andris Kalnozols (1968), TP. 1993. gadā ieguvis augstāko izglītību Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ir ūdenssaimniecības un meliorācijas inženieris. A. Kalnozols ir Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Engures ostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs. Pirms tam, tieši zemes denacionalizācijas pīķa gados, bijis zemes ierīkotājs.

  Precējies, ģimenē audzina divus dēlus. Ziņās, ko uzrādījis par sevi kā par deputātu kandidātu, minējis, ka īpašumā ir desmit zemes īpašumi (trīs Engures novadā, septiņi Tukuma novadā). Taču 2009. gada valsts ieņēmumu deklarācijā gan teikts, ka Engures novada Engures pagastā ir četri zemes gabali, bet Tukuma novada Sēmes pagastā - seši. Turklāt astoņi zemes gabali ir kopīpašums, lielākoties ar Andri Cīruli, taču viens zemes īpašums Engures pagastā ir kopīpašums ar Engures pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāju Agnesi Baranovu. 2009. gadā izdarīts arī viens zemes pirkums par Ls 600. Jāuzsver, ka 2001. gadā, kad A. Kalnozols sāka strādāt par Engures pagasta padomes priekšsēdētāju, viņa īpašumā bija tikai seši zemes gabali. Pēdējos deviņos gados A. Kalnozols aktīvi veicis dažādus darījumu ar zemi, tā vairākkārt pirkta un pārdota.

  A. Kalnozolam pieder traktors JIMMA (2006) automašīna Opel (2005), motorlaiva KRIM (1980), motorlaiva BELLA (2006), ir skaidras naudas uzkrājumi Ls 7000 un 2000 EUR.

  Deputāta kandidāts ir prasmīgs pašvaldības vadītājs, labi orientējas saimnieciskas dabas jautājumos, viņa darbības laikā jaunas telpas ieguvusi Engures Mūzikas un mākslas skola. Pašvaldība veiksmīgi iesaistījusies vairākos Eiropas Savienības atbalstītos projektos, gan Engurē, gan pārējos pagasta ciemos ir noasfaltētas vairākas ielas. Par projekta līdzekļiem atjaunota Engures vecā jūrskola. Iniciators projektiem aizvien ir bijis A. Kalnozols. Arī lemjot par finansējumu, aizvien ir atbalstījis gan sabiedriskās organizācijas, gan pašdarbniekus, gan sportistus, gan arī individuāli talantīgus cilvēkus, piemēram, Mūzikas un mākslas skolas audzēkņus. Tomēr nav izšķērdīgs, arī pašvaldības algas, salīdzinoši ar citām pašvaldībām, ir nelielas. Ir vienkāršs, pieejams jebkuram pašvaldības iedzīvotājam, cenšas problēmas atrisināt iespējami par labu savas pašvaldības iedzīvotājiem, tāpēc iemantojis vietējo iedzīvotāju cieņu. Kā daudzi piekrastes pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ierobežojumi, ko paredz dabas aizsardzības programmas, ir traucējoši, saimniecisko darbību kavējoši. A. Kalnozolam piemīt sievietēm piedēvēts netikums aprunāt cilvēkus aizmuguriski, tāpēc arī tiek uzskatīts par tādu kā intrigantu. Reizēm, lemjot jautājumus par sociālo palīdzību, izpaužas kategorisms un zināms kundziskums, piemēram, kategoriski uzstāj, ka trūcīgam pusaudzim, kas labi nemācās, sociālā palīdzība nav jāsniedz. Ir patmīlīgs, dažkārt ātri aizsvilstas, tomēr visai ātri spēj atgūt līdzsvaru un turpināt, piemēram, iesākto sarunu lietišķi un konstruktīvi.

  9. Rihards Melgailis (1953), LPP. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs. Pašvaldības vadītāja amatu bijušajā Vecumnieku pagastā ieņēmis kopš 1994. gada. Diplomēts lauksaimniecības ekonomists. Kandidātam gan īpašumā, gan nomā ir zeme Vecumnieku novadā, kā arī kapitāla daļas SIA «Nord Ast» un Vecumnieku kooperatīvajā krājaizdevumu sabiedrībā. Parādsaistību summa ir 10 600 latu, naudas uzkrājumu nav. Ir Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedrs un tās Vecumnieku nodaļas vadītājs. R. Melgaiļa «ilgmūžības» fenomens pašvaldības vadītāja postenī varētu tikt skaidrots ar iedzīvotāju uzticēšanos viņa pieredzei. Daudzi viņu uzskata par labu oratoru, kurš ikvienam prot izskaidrot sarežģītas lietas vienkārši un saprotami. Šo prasmi visbiežāk min vecākās paaudzes pārstāvji. Bez ievērības nav palikusi politiķa profesionālā izaugsme, konstruktīvais vadības stils, elastīgā domāšana. Taču R. Melgailis, pēc iedzīvotāju domām, pārspīlēti negatīvi uztver kritiku, mīl uzslavas, neprot būt kategorisks situācijās, kad tas ir nepieciešams.

  Pats R. Melgailis teic, ka balotēšanās vēlēšanās viņam neesot ne avantūra, ne tests. Darba gaitās esot ieguvis ievērojamu pieredzi Saeimas pieņemto likumu īstenošanā pašvaldībā.

  10. Andris Tomašūns (1958), «Latvijas ceļa» biedrs kopš 1993. gada. Vēsturnieks, pedagogs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas dibinātājs. Augstākās padomes deputāts, kurš balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bijis Jelgavas Domes un 6. Saeimas deputāts. Grāmatu autors, darbojas vairākās sabiedriskajās organizācijās.

  11. Andris Elksnītis (1952), TP. Dobeles novada Domes deputāts, pērn pēc 15 gadiem pilsētas mēra amatā šo krēslu zaudēja. 2000. gadā, lai pašvaldību vēlēšanās varētu startēt no ietekmīgāka saraksta, pameta «Latvijas ceļu», sāka sarunas par iestāšanos ZZS, taču beigās izvēlējās Tautas partiju.

  12. Irēna Sproģe (1951), TP. 1975. gadā beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju agronomijas specialitātē. Strādā par Salas novada domes priekšsēdētāju, ir Salas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja un biedrības «Esparsete» valdes locekle. Pēc tautības lietuviete. Īpašumā ir zeme Salas novadā, pieder 55 akcijas Salas kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā Ls 550 vērtībā. Savulaik kā Salas pagasta padomes priekšsēdētāja bija viena no aktīvākajām rajona padomes sastāvā. Tautas partijas biedre un tās Jēkabpils nodaļas valdes locekle.

  13. Vladimirs Samohins (1959), TP. Pedagogs, uzņēmējs, tautas kalps. Enerģisks iestādes vadītājs, gudrs un prasīgs skolotājs, optimists pat viskritiskākajos brīžos - tā par V. Samohinu presē izteikušies kolēģi. Savu karjeru pedagoga darbā sācis Daudzeses pamatskolā, kur strādājis par matemātikas skolotāju, tad Aizkrauklē vadījis pionieru namu, bet pēcāk Skrīveru vidusskolā mācījis fiziku. Vēlāk no skolas aizgājis un sācis savu privāto biznesu, jo gribējis vairāk nopelnīt. Tagad jau sesto gadu viņš atkal ir skolā - Pļaviņu novada ģimnāzijas direktora amatā, kā arī turpina vadīt SIA «Arkāns», kas sniedz dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus. V. Samohins ir arī Pļaviņu novada domes deputāts, Tautas partijas (TP) Aizkraukles nodaļas vadītājs un TP padomes loceklis. 2009. gadā partijai ziedojis 500 latu. Deputāta kandidāts V. Samohins dzīvo Pļaviņās, bet apbūves gabals viņam ir Skrīveros. Viņam pieder divas automašīnas - 1995. gada «Volkswagen» un 1978. gada UAZ, septiņus gadus vecs motocikls «Jamaha» un divi 2001. gada izlaiduma motorolleri. V. Samohins uzrādījis skaidras naudas uzkrājumu - 14 000 latu.

  14.Mudīte Priede (1971), TP. Dzīvo Ozolnieku novadā. Ir augstākā izglītība, iegūta Latvijas Lauksaimniecības universitātē, maģistra grāds ekonomikā.Darba vietas un amati: Latvijas Pašvaldību savienība, ģenerālsekretāre un valdes locekle uzņēmumā «Inovāciju Apļa tīkls»; bijusi Jelgavas rajona padomes izpilddirektore, uz līguma pamata strādājusi Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldē, Latvijas lauksaimniecības universitātē, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Precējusies, divi bērni. Īpašumā ēka un zeme Ozolnieku novadā, pieder automašīna, 2008. gada ražojuma CITROEN, tai paša gadā reģistrēta, ir parādsaistības 82800 EUR apmērā, skaidras naudas uzkrājumu nav, bezskaidras naudas uzkrājumi Ls 5000. Tautas partijai 2008. gadā ziedojusi Ls 1000.

  15.Ērika Zommere (1946), TP. Dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, latviešu valodas un literatūras skolotāja).
  

  Darba vieta un amati: LR Saeimas deputāte, Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētāja, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, Tautas partijas Jelgavas nodaļas valdes locekle, Baltijas asamblejas prezidente. Ir deputāte ar stāžu - bijusi arī 7., 8. Saeimas deputāte un ir arī 9. Saeimas deputāte. Kā vēsta viņas ienākumu deklarācija, darbs Saeimā bijis ienesīgs - sākot darbu, viņas vienīgie uzkrājumi bijuši 3,93 privatizācijas sertifikāti, savukārt 2010. gada iesniegtā deklarācija vēsta, ka skaidrā naudā viņa uzkrājusi Ls 3000, bet bezskaidrā naudā - 83 287,72 eiro un Ls 1 758,17. Deputātes īpašumā ir māja Jelgavā, pieder automašīna NISSAN, 2006. izlaiduma gada, reģistrēta 2007. gadā. Tautas partijai no 2005. līdz 2008. gadam ziedojusi Ls 5600.

   16. Guntis Gelpers (1961), savienība LC. Izglītību ieguvis 2003. gadā Latvijas Universitātē, kur apguva vadībzinības. Deputātu kandidāts ir precējies un viņa ģimenē ir četri bērni. Darba ikdiena kopš pērnā gada septembra tiek pavadīta Kandavas novada domē, kur G. Gelpers pilda izpilddirektora amata pienākumus. Iepriekšējā nodarbošanās - nekustamie īpašumi - SIA «LCP» valdes loceklis un «JM-NĪ» valdes priekšsēdētājs.

  Kā liecina Centrālā vēlēšanu komisijas dati, G. Gelpers reiz jau startējis vēlēšanās - no saraksta «Latvijas ceļš» piedalījies pašvaldību vēlēšanās 2005. gadā, cerot uz vietu Rīgas domē. Deputātu kandidāts norādījis, ka pašreiz viņa īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un zeme Olaines novadā; viņam nepieder neviens transportlīdzeklis, iznomājamu īpašumu, akciju, skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumu, vērtspapīru; toties ir parādsaistības Ls

  172 300 apmērā, savukārt Gelpers izsniedzies aizdevumu Ls 95 000 apjomā.

   

  17. Imants Valers. (1961), TP. Dzīvo Jūrmalā. 1984. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis lauksaimniecības mehanizācijas inženiera mehāniķa kvalifikāciju, bet 2004. gadā profesionālās izglītības līmenī Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju. Strādājis par Smārdes pagasta padomes priekšsēdētāju, Tukuma rajona padomē bijis reģionālās attīstības komitejas un Ceļu padomes priekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģionā padomes loceklis, Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA «Piejūra» Tukuma rajona padomes pārstāvis, SIA «Tukuma Airport» padomes loceklis, Tukuma uzņēmēju kluba valdes loceklis un Tukuma rajona padomes loceklis. Strādādams par pašvaldības vadītāju, I. Valers iemantoja iedzīvotāju cieņu, jo bija savaldīgs un līdzsvarots, taču vienlaikus viņa vadībā pašvaldībā valdīja visnotaļ augstprātīga attieksme pret iedzīvotājiem. Piemēram, ja pagasta iedzīvotājs savu atvasi nesūtīja uz pašvaldības teritorijā esošo skolu, tad nereti tika nospriests, ka bērnam nepienākas brīvpusdienas vai kāds cita veida pabalsts. Tomēr ar I. Valera svētību pašvaldībā tika saglabāts un attīstīts lidlauks, bijušajā PSRS kara bāzes teritorijā izveidota industriālā teritorija, kur attīstīt uzņēmējdarbību. I. Valera darbības laikā uzcēla pagastmāju, bērnudārzu, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu asfaltēja ielas Smārdē un Milzkalnē. Pagastmājā un bērnudārzā tika izmantotas progresīvas tehnoloģijas zemes siltuma iegūšanai apkures sezonā.

  Tagad - Saeimas deputāts, kur darbojas nacionālās drošības komisijā, lēmis un arī atbalstījis bēdīgi slavenos grozījumus Drošības likumā.

  I. Valeram pašlaik pieder divi nekustamie īpašumi Engures novadā un zeme Engures novadā, automašīna Audi (1998. reģ. gads 2007, piekabe MAZ81144, izl. gads 1990, eģ. g. 1990. Kandidāta parādsaistības - 29 000 EUR. Pieder viena paja SIA «Tukuma Patērētāju biedrība» Ls 50 vērtībā un 1,15 privatizācijas sertifikāti. Intereses cienīgs fakts ir, ka 2007. gada amatpersonas ieņēmumu deklarācija vēsta, ka I. Valera dēls Miks Valers, būdams pirmā kursa students, tēvam uzdāvinājis Ls 60 000. Šajā pašā gadā viņš manto arī zemi «Kastaņruģeļus» un 1/2 domājamās daļas no īpašuma «Ruģeļi».

  I. Valers 2007. gada 5. jūnijā ir administratīvi sodīts par automašīnu sadursmes izraisīšanu. Tautas partijai no 2008. līdz 2010. gadam ziedojis Ls 5000.

  18. Māris Pūķis (1948), Fizikas un ekonomikas doktors, Latvijas Universitātes docents un Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks sociāli ir ļoti aktīvs. Daudzu analītisku publikāciju autors un komentētājs laikrakstos, žurnālos un interneta medijos, radio, kā arī dažādu politisku diskusiju dalībnieks. Pērn izdotās «Pašvaldību deputāta rokasgrāmatas» galvenais autors. Spriežot pēc publikācijām, labi pārzina likumdošanu un ir apveltīts ar analītiķa spējām. Ilgus gadus bijis TB/LNNK biedrs.

  Nekas cits, izņemot trīs diezgan jaunas automašīnas, kandidātam nepieder. Skaidras naudas uzkrājums ir vien 1500 latu, bet bezskaidras - 6654,59 lati un 6824,29 eiro. Māja Ogrē, divi zemesgabali Ogrē un Aizkraukles novadā ir kandidāta sievas Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieces Vitas Pūķes īpašums.

• Ar uzvaru no Ungārijas, gatavojoties nākamai – Francijā
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Un tā O. Kiseļevs mūs aizveda uz "savu valstību" - kluba «O Brāzma», var teikt, rezidenci, jo tur ir viss, kas nepieciešams īstam sportistam, lai tas pilnvērtīgi attīstītu savu talantu un sportisko varēšanu. Ēkā izveidotas trīs sporta zāles ar daudziem un dažādiem trenažieriem, sporta inventāru, kā arī visu citu aprīkojumu, terniņprocesam tik nepieciešamo - dušu, pirti, baseinu, guļvietām, atpūtas telpu. Kā smej pats Oskars, - viņam pašam sev šajā ēkā ir vien viena istaba, viss pārējais - viņa audzēkņiem - lieliem un maziem. Tas viss radīts un iekārtots kopā ar audzēkņiem 13 gadu laikā, kopš pastāv pats klubs.

  Bet nu, ērti iekārtojušies mīkstās mēbelēs, sākam sarunu ar galveno vaininieku M. Červoņikovu un viņa treneri Oskaru.

  - Sveicam, Mārci, tevi ar panākumiem! Un - pastāsti, kā viss tavā sportista karjerā sākās?

  - Vecāki mani aizveda uz nodarbību pie Oskara Kiseļeva Talsos, kad man bija seši gadi. Pašam iepatikās un turpināju. Pats dzīvoju Sabilē, bet uz treniņiem braucu pie trenera Tukumā.

  - Kā tu apvieno mācības ar treniņiem?

  - Šogad uzsāku mācības 12. klasē Sabiles vidusskolā. Treniņi man notiek divas, trīs reizes nedēļā. Pēc skolas braucu ar mašīnu uz Tukumu, trenējos līdz vēlai nakts stundai un tad pa nakti braucu atpakaļ uz Sabili.

  - Esmu lasījusi, ka iepriekš līdz skolai esi gājis kājām 8 km, kamēr tev vēl nebija autovadītāja apliecības...

  - Jā, tā ir taisnība. Arī uz Tukumu es tad braucu ar autobusu. Ap kādiem 16.00 biju Tukumā un tad ar pēdējo autobusu - ap 22.00 - braucu atpakaļ uz Sabili, un vēl 8 km ar kājām uz mājām. Tā ir bijis tikai pēdējos gadus, kad treniņi notiek Tukumā. Pirms tam trenējos Talsos. Transports uz Talsiem kursēja biežāk nekā uz Tukumu. Talsos treniņi vairs nenotiek.

  - Tu esi gados jauns puisis, bet - ļoti titulēts.

  - Cik atceros, tad pirmā medaļa man jau bija pirmajās sacensībās. Neatceros gan, cik tad man bija gadu, bet tas bija ļoti sen.

  O. Kiseļevs:

  - Ticiet man, Latvijā otra tik titulēta šotokan-karatē pārstāvja nav!

  Mārcis:

  - Man ir viens Pasaules, divi Eiropas čempiona tituli.

  Oskars:

  - Latvijas čempiona tituli vismaz 20... Bet tie ir tituli ne tikai karatē, bet arī taekvondo, sports VKF, šotokoan karatē u. c.

  - Tātad var teikt - tu māki cīnīties daudzos un dažādos veidos?! (Visi smejas.)

  Mārcis:

  - Nu jā, tā laikam sanāk. Bet pamatdisciplīna man ir šotokan karatē.

  - Ar ko šotokan karatē atšķiras no citiem cīņu sporta veidiem?

  - Ar noteikumiem. Taekvondo pārsvarā drīkst izmantot kājas, karatē - rokas un kājas. Citur drīkst ar rokām sist pa galvu, citur ne. Šotokan drīkst sist gan ar rokām, gan kājām.

  - Vai tā ir sava veida visatļautība cīnoties?

  Oskars:

  - Jebkurā sporta veidā ir savi ierobežojumi. Nevar teikt, ka ir visatļautība. Uz ielas nav ierobežojumu.

  - Vai arī jums, jūsu cīņu klubam ir kādi noteikumi, ko drīkst, ko nedrīkst darīt ārpus treniņiem, sacensībām?

  - Uz ielas parasti tiekam galā mierīgā ceļā. Vislielākā uzvara ir, nepielietojot neko no tā, ko esam trenējušies. Nerādot, ka tu vispār kaut ko zini un proti.

  - Nereti dzirdam, ka kāds cīņu sporta pārstāvis tādā un tādā pasākumā atļāvies „izvicināt rokas un kājas"...

  - Ko lai saka?... Versija ir tikai viena - katrs audzēknis iet pie sava trenera. Jebkurš treneris savam audzēknim ir autoritāte, un jebkura autoritāte jebko var savaldīt. Tas ir psiholoģiskais darbs. Tas, kurš māceklim māca un pasniedz, var viņu ierobežot, iegrožot... Bet - vai to dara?...

  - Bet vai jums ir kāds nerakstīts vai varbūt pat rakstīts likums par to, kā uzvesties uz ielas?

  - Tas bija krievu laikos, kad bija jāparaksta noteikumi, tagad tā vairs nav. Tas ir tāpat kā ar licencētajiem treneriem. Mūsdienās viss atkarīgs no tā, vai treneris ir autoritāte, vai māk strādāt ar audzēkni psiholoģiski. Treneris veido audzēkni - kādu viņš gribēs, tādu izveidos. Gribēs izveidot bandītu, izveidos!

  - Mārci, vai ir bijis kāds posms tavas sportošanas laikā, kad nu nemaz nav gribējies braukt, trenēties?

  Mārcis:

  - Ir gadījies...

  Oskars:

  - Mārci, atceries, kad tev bija kādi 13 gadi, kā es braucu tevi meklēt, lai vestu uz treniņiem? Kur tu biji ar draugiem? Pīpēji...

  Mārcis:

  - Nē-ē...

  Oskars:

  - Nē?! Tava mamma tā teica (smejas)... Mums bija jābrauc uz sacensībām Austrijā, un bija kāds mēnesis palicis līdz sacensībā, bet - Mārča nav. Nav! Kur Mārcis?! Zvanu mammai un viņa tik visu laiku saka: "Mārcis ir aizbraucis uz treniņiem." Tā vienreiz, otrreiz. To kuriozu jau patiesībā ir daudz... Bija man viens cits audzēknis. Tikko sākās PlayStation ēra, un es to vienu bērnu pusgadu neredzēju. Skatos: viņa mamma atnāk, mums mainās grupas - vieni beidz, nākamie sāk treniņus. Treniņi beidzas, veru visu ciet, bet mamma vēl stāv, pēc tam ienāk iekšā un prasa: "Kur mans bērns?" Es tā arī atbildu: "Ziniet, es viņu jau pusgadu neesmu redzējis..."

  - Tev, Mārci gan jau arī ir bijis tāds trakais vecums?

  Mārcis:

  - Jā, gan jau.

  Oskars:

  - Katram jau tāds ir bijis. Tas jau nav cilvēks, kuram nav savi trakumi. Protams, visam jābūt savās robežās.

  - Skatāmies uz tavu spožo kausu tepat uz galda un uz diplomu. Pastāsti kur, kā, kāpēc, kad?

  Mārcis:

  - 24. un 25. jūlijā biju Ungārijas pilsētā Flojdā, kur uzvarēju Eiropas šotokan karatē čempionātā absolūtajā svarā (bez svara ierobežojuma) vecuma grupā no 18 līdz 20 gadiem. Biju Latvijas komandas sastāvā, kas kopumā izcīnīja piecas medaļas. Es aizvadīju piecas cīņas, no kurām visgrūtākā bija pirmā, kad man pretī stājās ungārs, kurš par mani bija 30 kg smagāks. Bet uzskatu, ka tas ir labi, jo nākamās cīņas līdz ar to šķita vieglas. Uzvarēju visas piecas cīņas...

  - Kā var nokļūt valsts izlasē? Zinām, ka daudzi cīņu meistari ir titulēti, bet ne visi iekļūst izlasē.

  Oskars:

  - Ņem vērā sportista panākumus, pirmkārt, valsts čempionātā. Daļēji arī treneri nosaka, kurš tiks komandā.

  - Bet katrs treneris taču grib savu audzēkni virzīt tālāk...

  Oskars:

  - Ar gribēšanu vien ir par maz. Primārais ir rezultāti un... arī maciņa biezums. Ja tev tā naudiņa ir, tu vari aizbraukt, bet - tu vari būt fenomens un vari arī neaizbraukt tāpēc, ka tev nav līdzekļu. Piemēram, Mārcim ir savs personīgais sponsors - viņa novadnieks, sabilnieks Aivars Žimants.

  - Un cik, piemēram, izmaksāja dalība Eiropas čempionātā Ungārijā?

  Oskars:

  - Brauciens un dalības nauda - 450 lati. Pieteikta dalībai bija visa komanda, bet pāris komandas biedri pirms mača paspēja satraumēties, līdz ar to kā komanda nestartēja, bet individuāli gan. Bet satraumētie dalības naudu jau bija samaksājuši. Principā tā dalības nauda kā kurās sacensībās svārstās no 30 līdz 50 EUR.

  9. un 10. oktobrī mēs brauksim uz Pasaules čempionātu šotokan karatē Francijas pilsētā Sauniērā, kur gribam ne tikai individuāli startēt, bet arī komandās - arī jauktajā komandā kopā ar meitenēm. Tātad sanāk trīs disciplīnas un par katru ir sava dalības maksa.

  - Pastāstiet par cīņām komandā!

  Oskars:

  - Piemēram, komandā ir trīs dalībnieki (+1 rezervists). Ja vienu "nones" no laukuma, viņa vietā nāk rezervists. Cīņā dodas visi reizē kā viens vesels. Pagājušajā Pasaules čempionātā Mārcis Latvijas komandā ieguva 3. vietu.

  - Oskar, cik jums kopumā ir audzēkņu?

  - Nuu... tūkstošiem.

  - ?! Kur tad viņi visi ir?

  - Anglijā, Norvēģijā, citur... Kur vien mūsu valsts, mūsu ekonomiskā situācija viņus ir palaidusi. Zinu arī vienu treneri, kurš pagājušajā gadā aizbrauca uz Angliju pelnīt naudu. Nu viņš ir Japānā, restorānā taisa suši. Paņēmis līdzi jau sievu un bērnus, un savu labāko audzēkni, kas viņam bija, arī tagad aicina uz turieni strādāt. Sapelnījis naudu, nopircis lielu trīsistabu dzīvokli, mašīnu. Bet sākās viņam viss ar to, ka pirms trīs gadiem paņēma kredītu kāzām - Ls 3000, tad pazaudēja darbu, bet kredīts ta' palika. Aizbrauca, nopelnīja, samaksāja un tagad dzīvo labu dzīvi.

  - Kuri ir jūsu labākie audzēkņi?

  - Mārcis arī ir vistitulētākais, arī Didzis uzvārds??? ir viens no titulētākajiem. Bija arī viena meitene. Patiesībā 13 gados, kopš trenēju sportistus, bijis daudz labu audzēkņu. Digna Vietniece bija laba, Aldis Jēkabsons, Mārcis Rezgalis. Tā blice jau ir pamatīga. Bet vairāk jau atceras tos, kas kādas ziepes sataisījuši (smejas). Ievērības cienīgi pieminēt, ka manam vecākajam audzēknim, ir 67 gadi - tas ir saldenieks Gunārs Jaunkļaviņš, bet jaunākajam audzēknim - 4 gadi.

  - Mārci, šogad tu beigsi vidusskolu. Kādi ir nākotnes plāni?

  Mārcis:

  - Mācīties tālāk, visdrīzāk saistībā ar sportu. Sporta Akadēmijā.

  Oskars:

  - Domāju, ka viņš par sporta skolotāju mācīsies, tur valsts vismaz kaut ko maksā, un pēc tam bez problēmām var strādāt arī par treneri.

  - Jums kā trenerim arī taču ir kāda pedagoģiskā izglītība, atļauja, ka varat strādāt par treneri.

  - Protams, bez tādas es nemaz nedrīkstētu neko darīt. Man bija divus gadu jāmācās, lai iegūtu Sporta federācijas padomes izsniegtu licencētu sertifikātu uz pieciem gadiem. Šogad izgāju resertifikāciju atkal uz pieciem gadiem. No četriem treneriem, ar ko kopā sāku kārtot sertifikātus, tagad es biju vienīgais, kurš kārtoja resertifikāciju.

  - Vai tas nozīmē, ka cīņas sporta klubu paliek arvien mazāk?

  - Jā, bet plaukst nelegālo klubu skaits... Viss maksā naudu.

  - Bet sacensībās taču piedalās visi...

  - Sacensībās var piedalīties visi, bet tāpēc jau notiek kautiņi uz ielām. Tā arī ir tā atšķirība. Iemācīt sist var jebkurš, bet ir jāiedod arī citas zināšanas. Jāiemāca, vai ir jāsit, kāpēc jāsit un vai vajag iesist. Tā ir vispusīga pedagoģija.

  - Nākamās svarīgākās sacensības tev, Mārci, būs Francijā? Vai tad arī biežāk jātrenējas?

  Mārcis:

  - Jā, cīnīšos tajā pašā vecuma grupā - 18 līdz 20 gadi, bet svara kategorijā - līdz 80 kg. Biežāk treniņi nesanāk, jo trenējos tikai Tukumā, te, pie trenera.

  - Kāda ir tavu vecāku attieksme pret tavu režīmu, ja reizēm terniņi ieilgst līdz vēlai naktij?

  Oskars:

  - Viņi jau zina, ka nekur citur kā Tukumā viņš nav. Reizēm paši aizdzen uz Tukumu (smejas).

  - Vai tavi vecāki arī aizraujas ar sportu?

  Mārcis:

  - Jā, tētis. Ar visādiem sporta veidiem.

  - Ko karatē nozīmē tev?

  - Laikam jau tas ir mans dzīvesveids.

  ***

  Ar šādu pozitīvu noti arī beidzām mūsu sarunu. Tiesa, jaunais puisis nav runātīgs, ir kluss, bet, kā saka pats treneris: "Viņš nav runātājs, viņš ir darītājs. Viņš sevi pierāda ar darbu!" Un te nu varam tikai piekrist - puisis jau ir padarījis daudz, bet vēl vairāk var izdarīt nākotnē, un to viņam arī novēlam!

  Bet, jau ejot ārā pa durvīm, O. Kiseļevam uzdevām vēl kādu jautājumu - par kluba «O Brāzma» nosaukumu. Kāpēc tāds, Oskars atbild: "Tā bija mana jaunība - «Brāzma» mans pēdējais kuģis, biju jūrnieks. Par burtu «O» taču saprotiet..."

• No Nīderlandes – ar sudraba medaļu!
  Neatkarīgās Tukuma Ziņas
  

  Ar domes atbalstu

  Iespēja piedalīties šajā turnīrā radusies, pateicoties skolas meiteņu basketbola komandas sasniegumiem iepriekšējā sezonā, kad izcīnīta 2. vieta Latvijas Jaunatnes Olimpiādē un 3. vieta Latvijas Jaunatnes čempionātā. Proti, domes finansiālais atbalsts bijis nepieciešams, jo transporta, naktsmītņu un ēdināšanas izdevumi bija jāsedz turnīra dalībniekiem pašiem. Kopējā summa par transportu un naktsmītnēm (bez ēdināšanas izdevumiem) komandai ir Ls 1 120, t. sk. vienam dalībniekam - Ls 140. Ņemot vērā, ka Sporta skolas budžetā līdzekļi šādam pasākumam nav plānoti, skola lūdza domi atbalstīt basketbola komandu. Sporta komisija tam piekrita un no sporta pasākumu rezerves fonda piešķīra skolai Ls 500. Un nu Tukuma basketbolistes atgriezušās no Nīderlandes ar spožiem panākumiem.

   

  Izcīnīta 2. vieta

  Bet nu par visu pēc kārtas. Uz Nīderlandi devās Tukuma Sporta skolas basketbola komandas vecākās grupas meitenes, kas pārstāvēja komandu «Kurzeme Select», kurā startēja arī trīs basketbolistes no Saldus. Viena turnīra spēle norisinājās arī Borkenā Vācijā, kur meitenes uzvarēja ar 116:29. Vēl no Latvijas turnīrā piedalījās «U-18» grupas «TTP-1/DSN». Tā nu sanāca, ka tukumnieces un saldenieces ar otro Latvijas komandu sacentās divas reizes. Uzvarot Nīderlandes komandu «Den Holandes» ar 74:66 un zaudējot «TTP/DSN» ar 71:77, finālā mūsu meiteņu komanda tikās ar TTP-1/DSN. Spēles pamatlaiks noslēdzās ar neizšķirtu rezultātu - 75:75, taču pagarinājumā Tukuma un Saldus meitenēm nācās piekāpties ar 86:78. Tādējādi «Kurzeme Select» turnīrā izcīnīja augsto 2. vietu un kausu. Simboliskajā turnīra labāko spēlētāju pieciniekā tika iekļautas trīs Tukuma spēlētājas: Elīna Bāliņa, Anete Kampare un Signe Medele. Tukumu starptautiskajā turnīrā pārstāvēja jau minētās meitenes, kā arī Egita Vīnakmene, Krista Pildiņa, Paula Penkevica un Megija Rimša, trenere - Dace Aumale.

  Vēl bez basketbola spēlēm meitenes kopā ar treneri Daci Aumali apskatīja Nīderlandes galvaspilsētu Amsterdamu un Polijas galvaspilsētas Varšavas vecpilsētu.

  Meitenes ar treneri saka lielu paldies ne vien Tukuma domei par atbalstu, bet arī spēlētāju vecākiem, bez kuru palīdzības šis turnīrs nebūtu izdevies.

   

  Jaunā sezona klāt!

  Nākamās sacensības, kas Tukuma Sporta skolas basketbolistēm paredzētas, sāksies 19. septembrī - līdz ar HJBL (Hansabankas Jaunatnes basketbola līga) čempionātu basketbolā. Paredzēts, ka Tukuma Sporta skolu pārstāvēs «U-18», «U-14» un «U-11» meiteņu komanda. Zināms, ka «U-18» grupā vien tiks pārstāvētas 18 Latvijas komandas.

  Drīzumā sāksies arī Latvijas Sieviešu basketbola līgas (LSBL) 2010./2011. gada sezonas čempionāts, kurā pieteiktas piecas Daces Aumales trenētās «Tukums/Baltais» sieviešu un jauniešu komandas. Turnīram jau pieteiktas komandas no Rīgas, Ventspils, Jelgavas, Liepājas, Valmieras un Tartu (Igaunija). Tuvākajās nedēļās būs zināms arī spēļu kalendārs.

   

  Spēlēs arī Amerikā

  Kā mums pastāstīja trenere D. Aumale, tad viena no labākajām Tukuma basketbolistēm Laima Grundmane, kas šovasar beidza vidusskolu, devusies uz Ameriku, kur veiksmīgi sākusi mācības koledžā, lai pēc diviem gadiem sāktu mācības augstskolā. D. Aumale: "Uz Nīderlandi devāmies 22. augustā, bet Laima uz Ameriku divas dienas iepriekš - 20. augustā, un, kad pārradāmies mājās, saņēmu no Laimas vēstuli, ka viņa ir veiksmīgi iekārtojusies skolā un arīdzan Amerikā spēlēs basketbolu."

  L. Grundmane mācīsies divas gadus Teksasas koledžā, lai pēc tam turpinātu izglītoties Maiami Floridas Starptautiskajā Universitātē.