City24 ziņas
-
Balsts: pieprasa veikalu un kafejnīcu telpas (1)
City24.lv
Šā gada augustā nekustamā īpašuma tirgū ir palielinājusies aktivitāte, jo īpaši komercplatību segmentā, apgalvo Balsts. Savukārt īpašumu cenas nav mainījušās. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. Komercplatību segmentā ir parādījies pieprasījums pēc tirdzniecības platībām pirmajos stāvos ar lieliem skatlogiem, vietās ar aktīvu gājēju plūsmu, kā arī biroju telpām no 30 līdz 50 m2. Pieprasījums esot arī pēc kafejnīcu un restorānu telpām Rīgas centrā. Vidējā biroju nomas maksa gan centrā, gan mikrorajonos ir 4 – 5 eiro/m2 , noliktavām vidējā cena ir 2 eiro/m2 . Rīgas centra aktīvajās gājēju ielās tirdzniecības platības tiek iznomātas par 10 – 15 eiro/m2. 2010.gada augustā dzīvokļiem centrā maksā 1000 – 1500 eiro/m2 (atkarībā no dzīvokļa atrašanās vietas un kvalitātes), sērijveida dzīvokļu vidējā cena mikrorajonos bija 600 eiro/m2, rēķina Balsts. Lielākais pieprasījums bijis pēc divistabu un trīsistabu dzīvokļiem. Daudzi īpašnieki cer atgūt ieguldītos līdzekļus, piedāvājot dzīvokļus par šim brīdim nepiemērotām cenām. Nekustamo īpašumu darījumi pamatā notiek ar banku finansējumu, saka Balsta vadītājs Aigars Zariņš. Rīgā īres dzīvokļu meklē studenti, arī ģimenes, kas vasaras laikā dzīvoja Jūrmalā un uz rudens sezonu atgriežas Rīgā. Lielākais pieprasījums galvaspilsētā ir pēc divistabu un trīsistabu dzīvokļiem labā stāvoklī. Vidējā īres cena mēnesī vienistabas dzīvoklim centrā labā stāvoklī ir 150 Ls, divistabu dzīvoklim – 220 Ls, laba trīsistabu dzīvokļa vidējā cena – 300 Ls. Mikrorajonos lielākais pieprasījums ir pēc divistabu dzīvokļiem ar vidējo īres cenu 120 Ls mēnesī. -
Raks tuneli uz Maskavas forštati (1)
City24.lv
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi ideju ar tuneli zem Satekles ielas un dzelzceļa savienot Ģertrūdes un Daugavpils ielu. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. Tuneli zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanai projektē SIA Pro Via, un pašvaldībai projekta izstrāde izmaksās 603,8 tūkst Ls. Paša tuneļa būvniecībai tikšot piesaistīta Eiropas Savienības fondu nauda. Rīgas pilsētas plānotāji jau gadiem ir sprieduši par iespēju, kā uzlabot satiksmi starp pilsētas centru un Maskavas priekšpilsētu. Šobrīd, lai nokļūtu no Maskavas forštates – Kalna ielas un Daugavpils ielas krustojuma – līdz Ģertrūdes ielas un Satekles ielas krustojumam, ir jāveic apmēram 1,7 kilometru garš ceļš. Izbūvējot tuneli zem dzelzceļa, ceļš saīsinātos nedaudz vairāk par vienu kilometru. Tāpat arī tunelis zem dzelzceļa un Satekles ielas, pārdalot satiksmes plūsmas starp Latgales priekšpilsētu un pilsētas centru, ievērojami atslogos Lāčplēša ielu un Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtni. Paredzams arī, ka, līdz ar tuneļa izbūvi, tiks pagarināts 1.trolejbusa maršruts līdz Ludzas ielai, pa kuru tagad kursē 15.maršruta trolejbuss. Jau tagad ir zināms, ka tuneļa izbūve mainīs Ģertrūdes, Daugavpils un Satekles ielas posmus 1160 metru garumā, bet pats tunelis būs 91 metru garš un 11,5 metrus plats. Tunelī būs divas joslas braukšanai katrā virzienā. Paredzams, ka tuneļa izbūves teritorijā tiks nocirsti 29 koki. Turklāt celtniecības darbi tiks veikti arī tajā pilsētas daļā, kas iekļauta UNESCO vēsturiskajā mantojumā. Par Pilsētas attīstības komitejā pieņemto lēmumu vēl būs jānobalso domes sēdē. -
Pašvaldība par 7,8 milj. latu varētu iegādāties SIA Arčers
piedāvātos dzīvokļus (1)
City24.lv
SIA Rīgas pilsētbūvnieks konkursā par būvniecības stadijā esošu vai pabeigtu dzīvojamo māju atlasi saņemti divu piedāvājumi, no kuriem SIA Arčers – iesniegums atbilda nolikuma prasībām. Būvfirma piedāvā pašvaldībai 220 dzīvokļus. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. SIA Arčers piedāvājumā ietilpst divas desmitstāvu mājas ar 220 dzīvokļiem Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā 58b, informēja pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters. Tajā paredzēti 110 vienistabas dzīvokļi, 70 – divistabu dzīvokļi un 40 – trīsistabu dzīvokļi. Kopējā piedāvājuma cena ir 7,8 miljoni latu. Šobrīd izskatīšanai atbildīgajās Rīgas domes komitejās tiek gatavots atbilstošs lēmumprojekts un galavārdu par SIA Arčers piedāvājumu izteiks Rīgas domes deputāti. Otrs pretendents piedāvāja nekustamo īpašumu, kas atrodas ārpus Rīgas. Konkursa mērķis bija noskaidrot, vai Rīgā šobrīd ir pieejami kvalitatīvi ekonomiskās klases dzīvokļi, kas atbilstu reālajai tirgus cenai un kurus pašvaldība varētu izmantot t.s. dzīvokļu rindas mazināšanai. Mazais piedāvājumu skaits apliecinot, ka iedzīvotāju vidū ļoti pieprasītajā ekonomiskās klases dzīvokļu segmentā joprojām ir novērojams izteikts dzīvokļu deficīts. -
Swedbank: Igaunijā nekustamā īpašuma tirgus izrāda dzīvības pazīmes
City24.lv
Nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā ir pārdzīvojis savu zemāko punktu, turklāt pāreja uz eiro valūtu atstās pozitīvu ietekmi hipotekāro kredītu segmentā. Tā norādījis Swedbank privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Andress Tuks. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. Viņš apgalvo, ka jaunākie dati liecina par nekustamā īpašuma tirgus stabilizēšanos, un aizvien biežāk notiek īpašumu darījumi un kompānijas uzsāk jaunu projektu attīstību. «Uzdrošināšos apgalvot, ka sliktākais ir aiz muguras,» tā A. Tuks. Swedbank eksperts arī skaidro, ka klienti tagad sagaida labākus kredītu nosacījumus no bankām, tāpēc tiklīdz aizdevumi kļūst lētāki, viņi ir gatavi īpašuma iegādei. A. Tuks arī lēš, ka Igaunijas iestāšanās eirozonā atstās pozitīvu ietekmi hipotekāro kredītu nozarē. «Devalvācijas bažas, kas mūs mocīja, ir prom, un mēs pavisam noteikti esam daudz stabilākā vidē,» tā viņš. -
Īrnieku aktivitāte Rīgā ir jūtami palielinājusies
City24.lv
Tuvojoties vasaras beigām un sākoties jaunajam mācību gadam, pieprasījums pēc dzīvokļu īres Rīgā ir palielinājies, taču īrnieku prasībām un vajadzībām atbilstošu mājokļu piedāvājums joprojām ir nepietiekams. „Salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem īrnieku aktivitāte Rīgā ir jūtami palielinājusies. Galvenokārt pieprasījuma pieaugums ir saistīts ar jaunā mācību gada sākumu, jo dzīvokļus īrei meklē vietējie un ārvalstu studenti, kā arī ģimenes no Rīgas apkārtnes, kam bērni mācās galvaspilsētā. Šos īrniekus galvenokārt interesē labā stāvoklī esoši, tūlītējai apdzīvošanai piemēroti mēbelēti dzīvokļi, kuru mēneša īres maksa, neskaitot komunālos maksājumus, nepārsniedz 200 latus. Atbilstošs piedāvājums tomēr ir ierobežots, tas palielinās gausi, tādēļ var teikt, ka patlaban šajā īres tirgus segmentā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu,” skaidro „Latio” Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš. Studenti galvenokārt meklē īres dzīvokļus Pārdaugavā, jo šajā Rīgas daļā atrodas vairākas augstākās mācību iestādes, arī Rīgas Stradiņa universitāte, kurā mācās daudz ārvalstu studentu. Pieprasīti ir arī dzīvokļi centrā, savukārt mazāk populāri studentu vidū ir tādi mikrorajoni kā Purvciems un Pļavnieki, kuros pieprasījums pēc dzīvokļu īres salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem ir palielinājies mazāk. Tuvojoties rudenim, pieaudzis pieprasījums arī pēc Rīgas centra un jauno projektu dzīvokļiem. Kvalitatīvu mājokļu īres pieprasījumu veido ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī ārzemnieki, kuri uz laiku pārceļas uz Rīgu uzņēmējdarbības vai darba dēļ. Sastopami arī gadījumi, kad vietējie iedzīvotāji pārdod labu dzīvokli, tomēr jaunu neiegādājas, priekšroku dodot mājokļa īrei. Arī Rīgas centrā nepalielinās īrnieku vajadzībām atbilstošs piedāvājums, liecina „Latio” mājokļu tirgus pārskats par augustu. Rīgas centra dzīvokļu īres maksa augustā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, bet sērijveida dzīvokļu vidējā īres maksa turpina svārstīties un augustā nedaudz samazinājās. Jauno projektu dzīvokļu vidējā īres maksa mēnesī Rīgas tuvajā centrā augustā atkarībā no mājokļa platības bija 9–10 eiro par kvadrātmetru, tālajā centrā – 6–7 eiro par kvadrātmetru, klusajā centrā – 10–13 eiro par kvadrātmetru. Pirmskara mūra ēkās dzīvokļu kvadrātmetra vidējā īres maksa mēnesī augustā Vecrīgā atkarībā no mājokļa platības bija 7–8 eiro, Rīgas tuvajā centrā – 5–8 eiro, tālajā centrā – 5–7 eiro, klusajā centrā – 6–8 eiro. Ārpus Rīgas centra esošu vienas un divu istabu jauno projektu dzīvokļu vidējā īres maksa patlaban ir 150 – 200 lati bez komunālajiem maksājumiem. Rīgas mikrorajonu vidējā stāvoklī esošu sērijveida dzīvokļu vidējā īres maksa bez komunālajiem maksājumiem augustā bija 2,6 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa pagājušajā mēnesī, tāpat kā jūlijā, pieaugusi vienistabas dzīvokļiem, bet samazinājusies divu, triju un četru istabu dzīvokļiem. Ģ.Krūmiņš uzsver, ka, ņemot vērā ierobežoto labu dzīvokļu piedāvājumu, daļai mājokļu izīrētāju būtu jāapsver remonta veikšana vai mūsdienīgāks iekārtojums piedāvātajos dzīvokļos. Ieguldītos līdzekļus atsvērs lielāka īres maksa, ko iespējams saņemt par kvalitatīvu, īrnieku prasībām atbilstošu dzīvokli. Savrupmāju īres segmentā lielākais pieprasījums ir pēc mājām 200–250 kvadrātmetru platībā. Arī šādu māju piedāvājums par īrnieku finansiālajām iespējām atbilstošu īres maksu pieprasītākajās vietās ir ierobežots. Patlaban liela interese ir par vidējas platības māju īri Mārupē par īres maksu, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, skaidro Ģ.Krūmiņš. „Turpmākajos mēnešos mājokļu īres pieprasījums saglabāsies esošajā līmenī. Ar mācību gada sākumu saistītā īrnieku aktivitāte varētu sarukt, tomēr, tā kā daļa šo īrnieku pagaidām nav atraduši savām vajadzībām atbilstošu mājokli un ir izvēlējušies kādu pagaidu risinājumu, viņi turpinās piemērota dzīvokļa meklējumus arī turpmāk,” prognozē Ģ.Krūmiņš. -
Rīgas dome šokē garāžu īpašniekus (2)
City24.lv
Daudzus garāžu īpašniekus šogad nepatīkami pārsteidzis jaunais nekustamā īpašuma nodoklis, kas aprēķināts, piemērojot paaugstināto likmi. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. Finanšu ministrija (FM) ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā norāda uz iedzīvotāju sūdzībām par Rīgas pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķiniem, piemērojot dažādas likmes. Pēc ministrijas paustā, Rīga ir vienīgā pašvaldība, kas atteikusies ņemt vērā FM skaidrojumus par likuma piemērošanu, ka nekustamo īpašumu objektiem, kuros dzīvojamo telpu apliekamais objekts veidojas no dzīvokļa un koplietošanas telpām, tas ir, garāžām, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām un citiem mājas ekspluatācijas elementiem, kas atrodas tajā pašā mājā un ir funkcionāli nedalāmi saistīti ar attiecīgo dzīvokli, piemēro samazinātās likmes no 0,1 līdz 0,3 %. Tā vietā Rīgas dome iedzīvotājiem piemēro paaugstināto nodokļa likmi 1,5 % apmērā par koplietošanas telpām. Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes vadītāji neslēpj, ka patiešām ir saņēmusi aptuveni 110 rakstisku sūdzību un vēl vairāk telefona zvanu, kurā iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar piemēroto nodokļa apmēru. Sūdzības faktiski attiecoties tikai uz pazemes autostāvvietām, kas Zemesgrāmatā tiek reģistrētas kā atsevišķs īpašums. Turklāt līdzīgas problēmas ir arī, piemēram, Jūrmalā, kur daudzdzīvokļu ēkām ir pazemes auto novietnes. -
Jau ceturto reizi nav izdevies pārdot RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā
City24.lv
Jau ceturto reiz nav izdevies pārdot Rīgas pašvaldībai piederošo likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS ēku Lāčplēša ielā 38. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. Arī šoreiz nebija pieteicies neviens pretendents uz tāpēc ar likvidatora lēmumu izsole atzīta par nenotikušu, bet tālākā rīcība tiks saskaņota ar akcionāru, proti, Rīgas domi, DB pastāstīja pārstāve Laila Raiskuma. Izsoles ar lejupejošu soli sākuma cena bija noteikta 2,13milj. Ls. Jau ziņots, ka izsolē ar lejupejošu soli piedāvāts iegādāties nekustamo īpašumu - zemes gabalu 2939 kvadrātmetru platībā un uz tā esošu piecu stāvu poliklīnikas ēku, garāžu, pagrabu zem pagalma un trīs pagalma izbūves, kas atrodas Lāčplēša ielā 38, Rīgā. Sākotnēji RSK apdrošināšanas AS ēku Lāčplēša ielā 38 bija plānots izsolīt 2010.gada 13.maijā, un tās sākumcena izsolei ar augšupejošu soli tika noteikta 3,453 miljoni latu, taču tai nepieteicās neviens pretendents. Arī pārējās atkārtotās izsoles dažādu iemeslu dēļ tika atceltas. Rīgas dome 2010.gada 19.janvārī atbalstīja RSK apdrošināšanas AS likvidāciju. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pašlaik anulētas visas RSK apdrošināšanas AS licences apdrošināšanas veikšanai un jauni līgumi ar klientiem netiek slēgti. RSK sākotnēji piederēja divas ēkas - Lāčplēša ielā 38 un Lāčplēša ielā 60. Ēka Lāčplēša ielā 60 jau pērnā gada jūnijā tika pārdota pašvaldības uzņēmumam Rīgas nami par sertificēta vērtētāja BDO Invest Rīga noteikto nekustamā īpašuma vērtību - 787 tūkstošiem latu. Otro ēku tika nolemts pārdot izsolē, lai varētu segt visas RSK apdrošināšanas AS likvidācijas laikā radušās saistības, un nodrošinātu veiksmīgu kompānijas pašlikvidāciju. Pēc parakstīto prēmiju apmēra RSK apdrošināšanas AS pērn bija desmitā no 12 risku apdrošināšanas kompānijām. Tās vienīgā īpašniece ir Rīgas dome. -
30.08-05.09. lielāko nekustamā īpašuma darījumu topa
augšgalā objekts par vairāk nekā 1 mlj/LVL (1)
City24.lv
Pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem (www.zemesgramata.lv ) laika posmā 30.08.2010-05.09.2010 zemesgrāmatā reģistrētie 10 lielākie nekustamā īpašuma darījumi: 1. Kārļa Ulmaņa gatve, Rīga; Zemes nekustams īpašums ar platību 20500 kvm; kopējā darījuma summa - 1 284 303 LVL; 2. Glika iela, Rīga; Zemes un ēkas nekustams īpašums; kopējā darījuma summa - 405 286 LVL; 3.Nometņu iela, Rīga; Zemes un ēkas nekustams īpašums; kopējā darījuma summa - 357 727 LVL; 4.Brīvības bulvāris, Rīga; Dzīvokļa īpašums ar platību 180 kvm; kopējā darījuma summa - 302 206 LVL; 5.Kokles iela, Mārupes nov.; Zemes un ēkas nekustams īpašums ar platību 0,15 ha; kopējā darījuma summa - 238 953 LVL; 6. Kārļa Ulmaņa gatve, Rīga; Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums; kopējā darījuma summa 220 000 LVL; 7. Lūšu iela, Jūrmala; Zemes un ēkas nekustams īpašums ar platību 1976 kvm; kopējā darījuma summa - 175 700 LVL; 8. Lūšu iela, Jūrmala; Zemes un ēkas nekustams īpašums ar platību 1976 kvm; kopējā darījuma summa - 175 700 LVL; 9. Apuzes iela, Rīga; Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums; kopējā darījuma summa - 144 099 LVL. 10. Tomsona iela, Rīga; Dzīvokļa īpašums ar platību 94,9 kvm; kopējā darījuma summa - 115 211 LVL. -
Plāno sakārtot īpašumu reģistrēšanu (1)
City24.lv
Valdība uzdevusi Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) sagatavot tiesību dokumenta projektu, kurā īpašniekam noteiktu pienākumu «saprātīgā termiņā» ierakstīt nekustamo īpašumu zemesgrāmatā. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. Pēc Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta ziņām, līdz 2010. gada 1. septembrim zemesgrāmatā bija reģistrēti 1 151 409 nekustamie īpašumi. Savukārt Valsts zemes dienesta (VZD) publiskajā 2009. gada pārskatā minēts, ka līdz pagājušā gada 31. decembrim Nekustamā īpašuma valsts kadastrā bija reģistrēti aptuveni 5,6 miljoni nekustamo īpašumu, tādējādi zemesgrāmatā reģistrēta tikai aptuveni piektā daļa. Pašlaik nekur likumos nav noteikts, kad pēc īpašuma iegūšanas īpašniekam tas jāreģistrē zemesgrāmatā. Kāds īsti būtu «saprātīgais termiņš» īpašumu reģistrēšanai, uz šo jautājumu ne ministrijā, ne LPS nespēj atbildēt. LPS padomniece finanšu un ekonomikas lietās Sanita Šķiltere uzskata, ka tādam nekustamam īpašumam, kuru iegūst privatizācijas ceļā un reģistrē pirmoreiz, būtu jānosaka garāks termiņš nekā tādam, kurš iegūts, noslēdzot pirkuma līgumu. Tāpat jānosaka citi termiņi tādu īpašumu reģistrēšanai, kuri iegūti mantošanas ceļā. Viņasprāt, iemesli, kāpēc īpašumus nereģistrē, ir vairāki. Viens no tiem – pārlieku augstās valsts nodevas. -
Jūrmalas dome: Arī Starptautiskais Valūtas fonds ir pret
strauju NĪN pieaugumu
City24.lv
Atbalstu valsts nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas pārskatīšanai netiešā veidā izteikuši arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji, aģentūru LETA informēja Jūrmalas domē. Pašvaldību speciālisti Latvijas Pašvaldību savienībā informēti par to, ka SVF neiebilst pret pārējas perioda ieviešanu līdz NĪN politikas reformas īstenošanai, norāda Jūrmalas dome. Pēc SVF darbinieku domām, pārejas periodā šim nodoklim jāpaaugstinās pamazām, ar noteiktu intervālu. Šāda politika piemērojama līdz brīdim, kad valdība būs izstrādājusi jaunu NĪN politiku. Tāpat pirms jaunas nodokļu politikas ieviešanas pašvaldībai kā nodokļu administrētājam jādod pietiekams laiks, lai tā kvalitatīvi varētu aprēķināt šo nodokli. Kā tikuši informēti pašvaldību pārstāvji, SVF uzskata, ka NĪN jāpieaug pakāpeniski, lai pieaugums nebūtu straujš un ievērojami nepalielinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem, un neradītu sociālo spriedzi. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks (PS) izteica cerību, ka valdība ieklausīsies SVF ieteikumos. "Pateicoties šādai SVF pārstāvju paustajai nostājai, Valsts zemes dienests (VZD) beidzot būs spiests ķerties klāt savam pamatdarbam - reālu, atbilstošu kadastrālo vērtību bāzes aprēķināšanas metodikas izstrādei, jo pašreizējā metodika nav pieņemama ne jūrmalniekiem, ne potenciālajiem investoriem," sacīja Ražuks. Jūrmalas pašvaldība ir gatava sniegt atbalstu un sadarboties ar VZD, lai palīdzētu izstrādāt atbilstošu NĪN aprēķināšanas metodiku, norāda Ražuks. Kā ziņots, šā gada 2.augustā Jūrmalas pilsētas dome un vairākas Jūrmalas un Rīgas nevalstiskās organizācijas iesniedza Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), Saeimas prezidijam un deputātiem, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) un finanšu ministram Eināram Repšem (JL) Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju prasību kardināli pārstrādāt NĪN regulējošos normatīvos aktus, lai NĪN maksājums būtu samērīgs ar vidējo mēnešalgu valstī un nepārsniegtu 5% no mājsaimniecības ienākumiem gadā. Vienlaikus jūrmalnieki ir pieprasījuši izsludināt moratoriju NĪN paaugstināšanai līdz brīdim, kad attiecīgie regulējošie normatīvie akti tiks pārstrādāti atbilstīgi Latvijas Satversmei un Eiropas Savienības vispārējo tiesību principiem un tiks pārrēķināta kadastrālo vērtību bāze.
