City24 ziņas

• Eksperti: Pašvaldību referendumi var būt ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu (18)
  City24.lv
  Referendumi pašvaldībās "apēdīs" naudu, bet potenciālie investori baidās, ka tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu. Kā raksta laikraksts "Dienas Bizness", tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti. Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. "Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm," akcentē vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem. "Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7% līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir "profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu", uzspiedīs savu viedokli pārējiem," skaidro Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti "pret", bet pārējie neatnāks. "Vai tā ir paredzēts valstī ieviest tiesisko paļāvību, ka, ja tu esi iegādājies īpašumu, kuram teritorijas plānojumā ir noteikts lietošanas mērķis un tu par to maksā nekustamā īpašuma nodokli, tomēr nevari realizēt biznesa ideju tikai tāpēc, ka 7%-15% iedzīvotāju, kuri dzīvo novada pretējā galā, var nobalsot pret tavu ieceri ? Kālab gan tad bija vajadzīgs teritorijas plānojums - lai dotu cilvēkiem kārtējo ilūziju, ka viņu tiesības rīkoties ar īpašumu ir aizsargātas?" savu sašutumu pauž Lancmane. Viņai šķiet, ka šī projekta mērķis ir nodrošināt, lai turpinātos stagnācija un pašvaldības vadība varētu izdabāt vēlētājiem. "Šādā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumam zūd jēga un tā vietā stājas iedzīvotāju iegribas," akcentē Lancmane. "Referendums pašvaldībās ir lieka naudas izšķiešana, jo ir taču daudz citu neatliekamu vajadzību, kam novirzīt naudu," ideju vērtē Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Armands Krūze. Viņš prognozē, ka, piemēram, Jūrmala dzīvos nemitīgā parakstu vākšanā par kārtējo referendumu. "Pašreizējā likumprojekta normas būs papildu administratīvais šķērslis iecerēto projektu realizācijai, un tas ir pretēji iecerētajai reformai jaunajā būvniecības likumprojektā, turklāt sadārdzinās un paildzinās būvniecību," brīdina Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņaprāt, tādējādi samazināsies prognozējamība, jo nav vairs nekādas nozīmes un jēgas no apstiprināta teritorijas attīstības plāna. Galvenās bažas ir par referenduma finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, var secināt no Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja Andra Jaunsleiņa teiktā. Viņš norāda, ka vispirms būtu nepieciešams Satversmes tiesas atzinums, vai lieta, par ko ir ierosināts referendums, ir likumīga. Ja ir ierosināta kāda lieta, kas ietekmē pašvaldību budžetu, tad jābūt aprēķiniem, cik tā maksātu. Nākamais ir jautājums par to, no kāda budžeta referendumu finansē. Ja finansējumam jānāk no pašvaldību budžeta (tā paredz likumprojekts), tad to būtu grūti organizēt gada vidū, bet faktiski varētu risināt nākamajā gadā. Savukārt, "ja tiek pieņemts lēmums par kādas lietas realizāciju, kam ir finansiālā ietekme, tad to var realizēt tikai tad, kad to var iestrādāt budžetā", un tas atkal nozīmē laika nobīdi, saka Jaunsleinis. "Uzskatu, ka viennozīmīgi ir nepieciešams dot pašvaldības iedzīvotājiem juridisku risinājumu, kā atlaist domi, ja esošais domes sastāvs nestrādā vai rīkojas pretēji lielākajai daļai pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Ierosinātāju skaita slieksnim tomēr būtu jābūt vismaz 30%-50% no balsstiesīgajiem, lai par katru kādai iedzīvotāju grupai nepopulāru lēmumu nevarētu ierosināt domes atlaišanu," domes atlaišanas iespējas vērtē advokātu biroja "Lextal" partneris Armands Jaunzars. Viņš kategoriski nepiekrīt referendumiem saistībā ar infrastruktūras objektiem un galvenais - publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus. "Uzskatu, ka tas radīs tikai vēl papildu birokrātisko slogu gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem," savu nostāju pauž Jaunzars. Viņaprāt, esošie normatīvie akti (vispārīgie būvnoteikumi, likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" u.c.) jau tā dod iespēju visiem pēc kārtas pārsūdzēt, pamatoti vai nepamatoti, trešajām personām izdotus administratīvus aktus, kas padara ražošanas vai citu objektu būvniecību praktiski nerealizējamu, ja kādam uz to ir "zobs". "Uzskatu, ka no publiskajām apspriešanām būvniecības nozarē būtu jāatsakās vispār, nevis vēl jādod iespēja rīkot referendumus. Tas būtu pilnīgs absurds un pašvaldības līdzekļu izšķiešana," akcentē jurists.

• "Rīgas pilsētbūvnieks" turpmāk plāno būvēt ap 1000 dzīvokļu gadā
  City24.lv
  Pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" turpmāk būvēs aptuveni 1000 jaunus dzīvokļus gadā, turklāt jaunbūvējamās mājās katram dzīvoklim apkuri un ūdeni varēs atslēgt atsevišķi, paredz uzņēmuma vidēja termiņa stratēģija 2012.-2017.gadam. "Rīgas pilsētbūvnieka" vidēja termiņa stratēģija šodien akceptēta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā. Tā paredz turpināt abus galvenos uzņēmuma darbības virzienus - pašvaldības dzīvojamā fonda attīstību, kā arī pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, "Rīgas pilsētbūvnieks" atzīst, ka ir spējīgs izbūvēt aptuveni 1000 dzīvokļus gadā, kas atbilst arī jaunajai pašvaldības dzīvojamā fonda attīstības programmai 2011.-2013.gadam. Jau ziņots, ka iepriekšējās stratēģijās tika paredzēts, ka uzņēmumam ik gadu jāuzbūvē ap 4000 dzīvokļu, taču to izdevās izpildīt tikai par 25%, un tika nolemts turpmākos plānus veidot pieticīgākus. Vidējā termiņa stratēģijā noteikts, ka "Rīgas pilsētbūvnieks" būvētajiem dzīvokļiem jābūt nelieliem - vienistabas dzīvokļu kopējā platība būs ne lielāka par 35 kvadrātmetriem, divistabu dzīvokļiem - 40, trīsistabu dzīvokļiem - 55, bet četristabu dzīvokļiem - par 65 kvadrātmetriem. Dzīvokļiem jābūt ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, virtuvē jābūt uzstādītai plītij, izlietnei un ūdens jaucējam. Kā viena no vēlamajām prasībām ir energoefektivitātes līmeņa nodrošināšana 40 līdz 60 kilovatstundām uz dzīvojamās ēkas kvadrātmetru gadā. Tas tiek uzskatīts par salīdzinoši augstu, taču labu rādītāju, jo ļauj nākotnē ietaupīt uz enerģijas izmaksām. Projektos tiek iekļauta prasība paredzēt iespēju pieslēgt un atslēgt apkuri, kā arī karstā un aukstā ūdens padevi katram dzīvoklim atsevišķi. Dzīvokļos tiks uzstādīti individuāli siltumenerģijas un ūdens patēriņa uzskaites skaitītāji, kas būs aprīkoti ar rādījumu attālinātas nolasīšanas sistēmu. Stratēģija paredz, ka "Rīgas pilsētbūvnieks" turpinās pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamās mājas, kā arī veiks remontdarbus un novērsīs inženiertehnisko komunikāciju avārijas un to sekas. Patlaban uzņēmums pārvalda un apsaimnieko 55 dzīvojamās mājas, to skaitā 11 sociālās dzīvojamās mājas. "Rīgas pilsētbūvnieks" plāno piedāvāt arī vairākus savus pakalpojumus brīvajā tirgū - daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pilna renovāciju, remontdarbu, kā arī inženiertehnisko komunikāciju avāriju novēršanas un to seku likvidēšanas darbus, dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošanu būvniecības projektu vadību un būvuzraudzību.

• "East Capital" atklāj jaunu Baltijas nekustamā īpašuma fondu (1)
  City24.lv
  Izmantojot Baltijas nekustamā īpašuma tirgus potenciālu, investīciju uzņēmums "East Capital" atklājis savu otro Baltijas īpašumu fondu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmumā. "East Capital" analītiķi norāda, ka visas Baltijas valstis ir atkopušās pēc finanšu krīzes. Arī nekustamā īpašuma tirgus ir stabilizējies un sniedz iespējas ieguldīt īpašumos ar ievērojamu naudas plūsmu un ilgtspējīgiem īres termiņiem. "Ir iespēja ieguldīt Baltijas nekustamā īpašuma tirgū, gūstot vērā ņemamu peļņu. Vidējā termiņā īpašumu tirgus nākotnes perspektīva ir pozitīva, un institucionālajiem investoriem ir tendence palielināt nekustamo īpašumu daļu savos aktīvos," norāda "East Capital Real Estate" vadītāja Biljana Pērsone. Lai palielinātu kapitālu, izmantojot Baltijas nekustamā īpašuma potenciālu, "East Capital" atklāj savu otro Baltijas nekustamā īpašuma fondu - "East Capital Baltic Property Fund II". Fonda stratēģija ir izveidot augstas kvalitātes Baltijas reģiona komercīpašumu portfeli, ietverot galvenokārt tirdzniecības centrus un mazumtirdzniecības īpašumus, kā arī loģistikas un biroju īpašumus. Sākot darbu, jaunā fonda vārdā "East Capital" ir noslēdzis līgumu par 40 000 kvadrātmetru jauna un moderna loģistikas īpašuma iegādi Tallinā. Īpašums atrodas lielākajā rūpniecības un loģistikas teritorijā "Tenassilma", un tas ir pilnībā iznomāts lieliem un labi zināmiem uzņēmumiem, ar kuriem ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi par pieņemamām nomas maksām. Fonda termiņš ir septiņi gadi ar iespēju to pagarināt uz trīs gadiem. "East Capital Explorer" fondā ir apņēmies ieguldīt desmit miljonus eiro (septiņus miljonus latu). "East Capital" ir neatkarīgs aktīvu pārvaldnieks, kas specializējas Austrumeiropas un Ķīnas attīstības tirgos. 1997.gadā izveidotā uzņēmuma investīciju stratēģija ir balstīta uz zināšanām par tirgiem, pamatīgas analīzes un biežiem ieguldījumu komandu apmeklējumiem uzņēmumos. "East Capital" aktīvi pārvalda 3,4 miljardus eiro (2,38 miljardus latu) vērtas publiskās akcijas, privātās akcijas un nekustamos īpašumus. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Stokholmā, biroji ir Honkongā, Kijevā, Maskavā, Oslo, Parīzē, Šanhajā un Tallinā.

• Pērn ārvalstu investori savus ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā palielinājuši par 10,8%
  City24.lv
  Pērn ārvalstu investori savus ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā palielinājuši par 10,8% jeb 320 miljoniem latu, raksta laikraksts "Dienas Bizness". Kā liecina SIA "Lursoft" pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem, lielākās investīcijas bijušas uzņēmumu pamatkapitālos, kuri darbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, finanšu un enerģētikas nozarēs. Lielāko ārvalstu ieguldījumu Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā veikusi Zviedrijas kompānija "Ektornet Latvia AB" - vairāk nekā 96 miljonus latu. "Tās ir pilnīgi reālas investīcijas. Ja aug mūsu īpašumu skaits un palielinās portfelis, tad pieaug arī pamatkapitāls," norāda "Swedbank" grupas nekustamā īpašuma kompānijas "Ektornet Management Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Viņš stāsta, ka šajā gadījumā investīcijas nav signāls par aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū, bet gan akcionāru vēlme stiprināt uzņēmuma finanšu veselību. "Protams, "Ektornet" investē arī tieši objektos - to pabeigšanā, apdarē, telpu pielāgošanā konkrētu nomnieku vajadzībām." "Lai arī klasiski tiek uzskatīts, ka investīciju pieaugums ir labs valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs, tomēr vispārējā gadījumā šo faktu nevar vērtēt viennozīmīgi," akcentē "Lursoft" pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš norāda uz 2006.gada datiem, kas rāda, ka ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālos īpatsvars no kopējā pamatkapitāla bija 18,41%, savukārt šā gada sākumā - jau 37,15%. Tas nozīmē, ka ekonomiskā krīze ietekmējusi uzņēmumus ar vietējo kapitālu un arvien vairāk Latvijas tautsaimniecību ietekmējoši lēmumi (ražotņu slēgšana, darbinieku atlaišana, peļņas centru izvietošana ārpus Latvijas) būs atkarīgi no ārvalstu investoriem, kuriem Latvija ir tikai viena no daudzajām vietām, kur atrodas to meitaskompānija," skaidro Brūvelis.

• Šoruden sāks Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles rekonstrukciju; kopējās izmaksas - Ls 7,8 miljoni
  City24.lv
  Jūrmalā šogad tiks sākta Dzintaru Mazās zāles restaurācija - šim nolūkam no Jūrmalas domes 2012.gada investīciju projektiem plānotā finansējuma paredzēts piešķirt divus miljonus latu, bet 2013.gadā būs jāparedz 5,8 miljonu latu finansējums. Saskaņā ar projekta tāmi Dzintaru koncertzāles Mazās (slēgtās) zāles restaurācijas būvdarbu kopējās izmaksas būs 7,794 miljoni latu. Kā aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā, projekta realizēšanai Jūrmalas pilsētas dome plāno ņemt aizdevumu Valsts kasē. Koncertzāles rekonstrukcija varētu tikt sākta šā gada rudenī, un to plānots pabeigt divu gadu laikā. Dzintaru koncertzāles vēsturiskā ēka ar vairāk nekā 500 skatītāju vietām ir celta 1936.gadā, un tā ir nozīmīgs Jūrmalas 20.gadsimta sākuma koka kultūras piemineklis. Lielā atklātā zāle ar aptuveni 2400 cilvēku ietilpību uzcelta 1962.gadā un tika rekonstruēta laikā no 2004. līdz 2006.gadam. Pašvaldība šajā projektā ieguldīja vairāk nekā piecus miljonus latu, rekonstruējot ne tikai atklātā tipa koncertzāli, bet arī labiekārtojot blakus koncertzālei esošo parku. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģiju 2008. līdz 2020.gadam, lai tālāk attīstītu Dzintaru koncertzāles darbību, ir paredzēts veikt Mazās zāles rekonstrukcijas darbus. Rekonstrukcijas gaitā paredzēts izveidot papildu palīgtelpas māksliniekiem un tehniskajiem darbiniekiem. Pēc restaurācijas Mazajā zālē jeb kamerzālē būs pieejamas telpas ar ietilpību 550 personām. Pēc Mazās zāles rekonstrukcijas Dzintaru koncertzāli būs iespējams izmantot visu gadu, mazinot kultūras pasākumu sezonalitāti, norādīts stratēģijas dokumentos. Koncertzāle ir kļuvusi par Jūrmalas mūzikas notikumu epicentru, kurā notiek plašs pasākumu klāsts, tostarp mūzikas festivāli "Jaunais Vilnis", "Jūrmala", "Summertime", "Baleta zvaigznes Jūrmalā" un citi.

• Mājokļu cenas Lielbritānijā janvārī sarukušas par 0,2%
  City24.lv
  Mājokļu cenas Lielbritānijā šā gada janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājušās par 0,2%, liecina hipotekāro kredītu kompānijas "Halifax" apkopotā informācija. Arī decembrī mājokļu cenas Lielbritānijā bija sarukušas par 0,2%. "Halifax" dati liecina, ka vidējā mājokļa cena Lielbritānijā iepriekšējā mēnesī veidoja 162 228 sterliņu mārciņas (136 109 latus), kas ir par 0,6% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. "Ņemot vērā sarežģītos apstākļus 2011.gada nogalē, Lielbritānijas ekonomikai samazinoties gada pēdējos trīs mēnešos, nav pārsteigums, ka mājokļu cenu izaugsme 2012.gada sākumā pavājinājusies," norādīja "Halifax" galvenais ekonomists Roberts Gārdners. Kā ziņots, Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērnā gada ceturtajā ceturksnī samazinājies par 0,2%, salīdzinot ar 0,6% izaugsmi iepriekšējos trīs mēnešos. Tādējādi valsts ekonomika piedzīvojusi pirmo ceturkšņa kritumu kopš 2010.gada ceturtā ceturkšņa, kas galvenokārt skaidrojams ar lejupslīdi ražošanas un celtniecības sektoros.

• Mājokļu īres tirgū – joprojām nav plašas izvēles, īres maksas – saglabājas nemainīgas (5)
  City24.lv
  Īres tirgus piedāvājumā turpinās iepriekšējās sezonas tendence – izīrējamo dzīvojamo platību nepietiekamība dažādos segmentos, sākot no zemākās cenu kategorijas un beidzot ar augstāko. Vidējā dzīvokļu īres maksa Rīgas centrā gan pavasara/vasaras, gan rudens sezonā bija 275 Ls mēnesī. Salīdzinot ar 2010. gada rudens sezonu, īres cena mājokļiem Rīgā augusi par 11%. Rudens sezonā saglabājās iepriekšējās sezonās novērotā tendence, ka īres tirgus piedāvājumā vērojams vispārējs dzīvokļu trūkums jebkurā cenu un kvalitātes kategorijā. Tāpat arī jaunie projekti, kuru būvniecība 2011. gadā bija atsākusies, paredzēti lielākoties pārdošanai, nevis īrei. Bez īstermiņa īres dzīvokļu pieprasījuma Jaunā gada sagaidīšanas svinībām Rīgā, rudens sezonas laikā īstermiņa īres segmentā aktivitāte bija neliela. Pieaugums sagaidāms laika posmā no šī gada pavasara līdz septembrim. ”Šķiet, ka arī Rīgas īres tirgū ir izveidojusies divu ātrumu ekonomika, par kuru pēdējā laikā daudz tiek runāts eiro zonas sakarā. Ir 80% līdz 90% iedzīvotāju, kuriem nav saprotams, kur rodas tādi īrnieki, kas par dzīvokli gatavi maksāt 400 latus un vairāk, nerunājot nemaz par īres maksām, kuras pārsniedz 1000 latus. Tomēr šādi īrnieki tirgū ir, un šādās cenu kategorijās atbilstošu īres dzīvokli atrast ir grūti,” skaidro Jānis Lipša. Pieprasītākie jaunie projekti īres tirgū rudenī bija Miera iela 61, Panorama Plaza, Skanstes virsotnes, Tomsona terases un Dienvidu Pakavs 2. Vidējā īres cena dzīvokļiem jaunajos projektos palielinājusies no 5,2 lata par kvadrātmetru augustā līdz 5,3 latiem par kvadrātmetru novembrī. Salīdzinājumā ar 2010.gada rudens sezonu vidējā īres maksa dzīvokļiem jaunajos projektos platībā no 45 līdz 60 kvadrātmetriem 2011.gada rudenī ir pieaugusi par 11,5%, bet dzīvokļiem platībā virs 60 kvadrātmetriem tā ir pieaugusi par 9,4%. Vidējā sērijveida dzīvokļu īres maksa rudens sezonas beigās ir saglabājusies 2,8 lati par kvadrātmetru. Šāda vidējā cena ir nemainīga kopš 2011. gada jūlija. Rudenī ir palielinājies īres dzīvokļu pieprasījums Mežciemā, Juglā un Šampēterī, bet pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļu īres palicis nemainīgs Pļavniekos, Purvciemā, Ziepniekkalnā, Āgenskalnā, Ķengaragā, Zolitūdē un Imantā. Vienistabas sērijveida dzīvokļu vidējā īres cena 2011.gada rudenī bija 120 lati mēnesī un salīdzinājumā ar vasaras sezonu tā nav mainījusies. Divistabu dzīvokļa vidējā īres cena rudenī bija 150 lati mēnesī un salīdzinājumā ar vasaras sezonu arī tā nav mainījusies. Trīs un četru istabu dzīvokļu vidējā īres maksa arī ir palikusi 220 latu mēnesī apmērā. ”Pēc īres maksas kāpuma 2011. gada pavasarī un vasarā, rudenī privātmāju īres maksas kāpums vairs nav turpinājies – vidēji tie ir 1500 eiro mēnesī bez komunālajiem maksājumiem,” skaidro Jānis Lipša, Nekustamo īpašumu operatora Rent In Riga valdes loceklis. Privātmāju tirgū Jūrmalā jau šī gada rudens sezonā tika novērota ievērojama aktivitāte no to īrnieku puses, kuri vēlas īrēt šīs mājas nākamā gada vasaras sezonā. Ja pirms gada privātmāju varēja izīrēt par 5000 eiro mēnesī, tad tās pašas privātmājas īpašnieks nākamajā vasarā grib saņemt jau 7500 eiro mēnesī Visticamāk, ka, tuvojoties 2012. gada vasaras sezonai, īpašnieki cenas būs spiesti samazināt. ”Prognozēt to, kā attīstīsies īres tirgus, ir visai grūti, jo valda liela nenoteiktība. Šķiet, ka situācija nepasliktināsies, bet nav arī pamata dzīvokļu piedāvājuma lielam palielinājumam, kā arī nav nekāda pamata gaidīt īres cenu samazinājumu – visticamāk, tās paliks stabilas,” skaidro Jānis Lipša.

• Privatizācijas aģentūras komentārs par Šķēles pirkumu (3)
  City24.lv
  SIA "Rīgas jahtu centrs Andrejosta", kura lielākais īpašnieks ir ekspremjera Andra Šķēles ģimenes uzņēmums "Inpo 1", pagājušā gada novembrī paklusām un "pa lēto" ticis pie vēl viena zemesgabala Andrejostas ielā, tā ziņoja portāls "Pietiek.com". Zemesgabals 3384 kvadrātmetru platībā izmaksājis 180 000 latu - kvadrātmetrs vērtīgās zemes Šķēles ģimenes uzņēmumam izmaksājis 53 latus. Kā liecina Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, jau 2006.gadā Šķēles ģimenes uzņēmumam, pateicoties Privatizācijas aģentūras lēmumam, uz šo zemesgabalu nostiprinātas nomas tiesības līdz 2021.gadam. Savukārt pagājušā gada novembrī zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko, kā izrādās, "Rīgas jahtu centrs Andrejosta" un Privatizācijas aģentūra bez lieka trokšņa noslēgušas jau 2010.gada 16.decembrī - ar šo dienu datēts aģentūras un uzņēmuma slēgtais nomaksas pirkuma līgums. VAS „Privatizācijas aģentūras” komentārs: VAS „Privatizācijas aģentūra” nav pārdevusi zemes gabalu Andrejostas ielā, Rīgā, 3384 m2 platībā, un nav slēgusi pirkuma līgumu par šī zemes gabala pārdošanu ne ar SIA INPO 1, ne ar SIA Rīgas jahtu centrs „Andrejosta”, ne arī ar jebkuru citu juridisku vai fizisku personu. Atbilstoši likuma prasībām un saskaņā ar PA valdes 2008.gada 29.jūlija lēmumu uz zemesgabala esošo ēku īpašniekam tika piedāvāts izmantot savas pirmpirkuma tiesības un privatizēt šo zemes gabalu par cenu 1 556 251 Ls. Ēku īpašnieks SIA „Rīgas jahtu centrs „Andrejosta” nolēma pirmpirkuma tiesības neizmantot un atteicās iegādāties zemes gabalu. 2010.gada 3.martā ēku īpašnieks informēja PA, ka vēlas iegūt zemes gabalu īpašumā atsavināšanas ceļā. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu (tagad – Publiskas personas mantas atsavināšanas likums) valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Līdz ar to zemesgabala pārdošanas darbības veica un pirkuma līgumu slēdza VNĪ. 2011.gada 25.jūlijā VNĪ informēja PA, ka pircējs ir veicis samaksu par zemesgabalu un lūdza izdarīt attiecīgas izmaiņas zemesgrāmatā, nostiprinot īpašumtiesības uz pircēja vārda.

• Pērn ievērojami pieaudzis noslēgto darījumu skaits dzīvojamo māju sektorā
  City24.lv
  Nekustamo īpašumu attīstītājs Saliena SIA pērn salīdzinājumā ar 2010. gadu uzrādījis strauju noslēgto darījumu skaita pieaugumu dzīvojamo māju sektorā. Līdz ar to pagājušajā gadā, noslēdzot 32 nekustamā īpašuma darījumus, Saliena ir sasniegusi rekordlielu pārdoto māju skaitu, pārsniedzot pat pirmskrīzes veiksmīgāko gadu tirdzniecības rādītājus. Izmaiņas imigrācijas likumā galvenais iemesls pārdošanas rezultātu pieaugumam Aizvadītājā gadā dzīvojamo māju pārdošanas pieaugums salīdzinājumā ar 2010. gadu ir ievērojami palielinājies – gandrīz par 400%. Ka galveno faktoru, kurš ir ietekmējis pārdošanas rezultātus, kā arī neapšaubāmi kļuvis par nozīmīgāko virzītājspēku nekustamo īpašumu tirgū 2011. gadā, ir veiktās izmaiņas imigrācijas likumā, kas stimulēja interesi par nekustamo īpašumu Latvijā no nerezidentu puses. Saliena SIA valdes priekšsēdētājs Michael James Makarov: „Uzskatu, ka iespēja saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu, ir bijis viens no veiksmīgākajiem valdības pieņemtajiem lēmumiem pēdējo gadu laikā, jo, ja nebūtu veiktas šīs izmaiņas imigrācijas likumā, būtu vēl vairāk bankrotējošu uzņēmumu un nekustamo īpašumu tirgus būtu pavisam iznīcis. Kā rāda prakse, tad šis pircējs ne tikai investē naudu nekustamajā īpašumā, bet arī iegulda naudu mājokļa remontā, jaunās mēbelēs un dažādās patēriņa precēs, ienesot naudu arī citās tautsaimniecības nozarēs. Turklāt mūsu praksē ir vairāki gadījumi, kad ārzemnieki, iegādājoties mājokli Latvijā, ir uzsākuši arī savu biznesu šeit, kas nozīmē ne vien jaunas investīcijas tautsaimniecībā, bet arī papildu nodokļus valsts kasē.” Turpinās investēt infrastruktūras attīstībā Lai turpinātu veiksmīgi iesākto nekustamo īpašumu projektu attīstību, Saliena šajā gadā ir iecerējusi veikt vērienīgus darbus kopējās infrastruktūras attīstībā. Pirmajā pusgadā ir plānots uzsākt nākamās kārtas būvniecību, kurā būs pieejami ne tikai Salienai līdz šim raksturīgās privātmājas, bet arī dzīvokļi, turpināt golfa laukumu attīstību, kā arī pavasarī atvērt jaunu pilsētas parku. Saliena ir lielākais nekustamā īpašuma projekts Baltijas valstīs, kas atrodas starp Rīgu un Jūrmalu. 455 ha lielā platībā tiek attīstīts mūsdienīgs koncepts ar augstvērtīgu dzīvojamo, darba un izklaides vidi. Šobrīd Salienā jau dzīvo ap 200 ģimeņu, ierīkota mūsdienīga infrastruktūra, izveidots viens no lielākajiem Baltijā golfa kompleksiem, kā arī tajā atrodas Latvijas Starptautiskā skola. Salienas attīstītājs un pārvaldītājs ir Saliena SIA.

• Francija un Itālija paraksta vienošanos par dzelzceļa megaprojektu
  City24.lv
  Francija un Itālija pirmdien parakstījušas vienošanos būvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju starp Lionu un Turīnu, kas būs lielākais šāda veida projekts Eiropā, vēsta thelocal.fr. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. Līnija, kuru plānots pabeigt līdz 2023. gadam, ļaus ātrgaitas vilcieniem nokļūt no Parīzes līdz Turīnai vien mazliet vairāk kā četrās stundās. Darbi sāksies ar 57 kilometrus gara tuneļa rakšanu zem Alpiem, lai savienotu pierobežas teritorijas. 8,5 miljardus eiro vērto tuneli finansēs Francija, Itālija un Eiropas Savienība. Itālijas transporta ministra vietnieks Mario Ciacia lēš, ka ES varētu segt 40 procentus no izmaksām. Tomēr līnijas būvētājiem nāksies saskarties ar protestiem Itālijas pusē, kas jau notikuši, uzsākot sagatavošanas darbus. Vietējie strikti iebilst pret būvniecības plāniem, jo uzskata, ka būvniecība atstās negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēkiem.